Atjauno vēsturisku namu ar māņticīgu pagātni

ATJAUNOTA. Sagaidot Latvijas simtgadi, Kultūras ministrijas ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 11a apliecina, ka ir iespējams sakārtot nozīmīgus namus, lai nenāktos sarkt par to izskatu. Atjaunotās nama fasādes krāsojumam izvēlēti dzeltenie un pelēkie toņi. Tieši šāds krāsojums bija raksturīgs XIX gadsimta ārpus pilsētas vaļņiem celtajiem smalkajiem savrupnamiem. Ministrija un VAS Valsts nekustamie īpašumi lepojas, ka ir atjaunota arī nama fasādes greznā dekoratīvā apdare – ar kolonnām un sandrikiem rotātās logu ailas, smalkie akantu (dadžu) lapu rotājumi un ornamentālā josla pie jumta dzegas © Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Simts piecdesmit vienu dienu realitātes šova apstākļos, kā sacīja ministrijas darbinieki, tika atjaunota Kultūras ministrijas ēkas fasāde.

Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas darbība ir sasniegusi mērķi - brīdinājums par grausta statusa piešķiršanu Latvijas simtgades vadošajai ministrijai būtu apkaunojums.

PRIEKS. VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Kitija Gruškevica, arhitekts Jānis Dripe un kultūras ministre Dace Melbārde priecājas par to, ko redz - Kultūras ministrijas ēkas fasādi nav kauns rādīt / Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

Nākamā gada martā ir paredzēts uzsākt vēsturiskās ratnīcas ēkas fasādes un jumta seguma atjaunošanu. Šobrīd ēkas 1. stāvā, kur kādreiz bija zirgu stallis, atrodas garāža, bet virs tās, bijušajā kučiera dzīvoklī, Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļa ar sešām darba stacijām un nelielu apspriežu telpu. Ratnīcas fasādes atjaunošanu plānots pabeigt 2019. gada rudenī.

Pašlaik garāmgājēji var priecāties par XIX gadsimta ievērojamā Rīgas arhitekta Heinriha Šēla savrupmājas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 11a, krāsojumu. Kopējās investīcijas darbu finansiālais apjoms ir ap 200 tūkstošiem eiro. Iepriekš ēka tika atjaunota pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, un restaurācija bija vitāli nepieciešama, sacīja kultūras ministre Dace Melbārde. VAS Valsts nekustamie īpašumi atklāj ēkas atjaunošanas statistiku no neierasta rakursa. Fasādes atjaunošanai izlietoti 500 litru krāsu un 150 otu, kopumā nama atjaunošanai bija nepieciešamas aptuveni 15 000 stundu, ieskaitot darbus, kas veikti sešās dažādās darbnīcās. Logiem nomainīti stikli 30 kvadrātmetru platībā. Vienam no logiem rokturis atradies tikai ēkas ārpusē. Uzstādīti 16 apgaismes elementu un trīs vēsturiskās laternas.

Ekrānuzņēmums no avīzes

H. Šēls šo ēku projektēja un būvēja savai ģimenei un tur arī dzīvoja ilgus gadus. Nama sākotnējā adrese bija Nikolaja iela 13, vēlāk, pēc Latvijas neatkarības iegūšanas, - Krišjāņa Valdemāra iela 13. Pagājušā gadsimta 20. gados ēka bija Ārlietu ministrijas īpašums un ārlietu ministru rezidence. Namā dzīvoja ārlietu ministri, te rīkoja dažādu līmeņu pieņemšanas un citus pasākumus. 1936. gada beigās pēc remontdarbiem uz atjaunoto dzīvokli Ārlietu ministrijas ēkā pārcēlās pēdējais pirmās Latvijas neatkarības posma ārlietu ministrs Vilhelms Munters ar kundzi Natāliju. Viņa nevēlējās dzīvot ēkā ar 13. numuru, tādēļ tai tika piešķirts jauns numurs - Krišjāņa Valdemāra iela 11a. Numerācija nav mainīta arī mūsdienās.

Latvijā

Vai karš Ukrainā tiks iesaldēts? Kāpēc iedzīvotājiem beidzies romantisma periods attiecībā pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski? Kāpēc sarūk ziedotāju skaits kara plosītajai valstij – par šo un citiem aktuāliem jautājumiem saistībā ar notikumiem Ukrainā pēc 1000 kara dienām TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” runā iniciatīvas “Twitter konvojs” aizsācējs, Eiropas Parlamenta deputāts (Apvienotais saraksts) Reinis Pozņaks.

Svarīgākais