Cilvēktirdzniecībā apsūdzētais katoļu priesteris Pāvels Zeiļa ir atbrīvots no apcietinājuma pret 5000 eiro lielu drošības naudu. Tas nenozīmē, ka apsūdzības pret viņu ir atceltas.
Rēzeknes - Aglonas diecēzes priesteris Pāvels Zeiļa intervijā portālam Delfi kategoriski noliedzis savu vainu cilvēktirdzniecībā, kuru policija viņam inkriminē. Pirms mēneša viņu no apcietinājuma vietas nogādāja slimnīcā veselības problēmu dēļ. Viņš atradās apcietinājumā kopš augusta beigām, kad tika aizturēts saistībā ar aizdomām par viņa dalību cilvēktirdzniecībā, ko īstenojuši vairāki cilvēki, pērkot un pārdodot vīrieti ar garīgās veselības traucējumiem seksuālai izmantošanai.
Ja salīdzina P. Zeiļas lietu ar cita, nu jau miruša, baznīcas kalpa Agra Pāvila Lēvalda lietu, tad ir daudz līdzību.
Ja salīdzina P. Zeiļas lietu ar cita, nu jau miruša, baznīcas kalpa Agra Pāvila Lēvalda lietu, tad ir daudz līdzību. Abi vīrieši kopā ar vairākiem citiem apsūdzēti cilvēku ar garīgās veselības problēmām seksuālā izmantošanā, P. Zeiļa - pieauguša vīrieša, A. P. Lēvalds - divu nepilngadīgu zēnu. Abiem tika piemērots stingrākais no drošības līdzekļiem - apcietinājums, kas vēlāk, izvērtējot apsūdzēto veselības stāvokli, nomainīts uz citu - drošības naudu. Tās apmērs abos gadījumos ir identisks - 5000 eiro. Abi baznīcas kalpi izteikušies, ka ir apmeloti, iespējams, cerībā saņemt kompensācijas. Tomēr tiesa A. P. Lēvaldu atzina par vainīgu. Luterāņu baznīca bez lieka trokšņa A. P. Lēvaldu izslēdza no savām rindām, kamēr vēl galīgais spriedums nebija zināms. P. Zeiļam vēl jāgaida tiesas verdikts.
Drošības nauda ir maigāks drošības līdzeklis, to nosakot, tiek izvērtēts noziedzīga nodarījuma raksturs un ar to radītais kaitējums, personas mantiskais stāvoklis, likumā paredzētais sods par inkriminēto pārkāpumu vai nodarījumu. Piemēram, par Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tika iemaksāta drošības nauda - tikai 100 000 eiro. «Tikai» tāpēc, ka pusmiljonu eiro liela drošības nauda tika iemaksāta par bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda un uzņēmēja Borisa Rjazanska drošības līdzekļa maiņu. Bet bijušais Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis no apcietinājuma izkļuva pēc 400 000 eiro drošības naudas iemaksāšanas.
Vai viena drošības līdzekļa nomaiņa pret citu var nozīmēt, ka bargākais no tiem piemērots bez nopietna pamatojuma. Likumā noteikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai (!) tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.
Kriminālprocesa likuma 243. pants nosaka šādus drošības līdzekļus:
dzīvesvietas maiņas paziņošana;
pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē;
aizliegums tuvoties noteiktai personai vai vietai;
noteiktas nodarbošanās aizliegums;
aizliegums izbraukt no valsts;
uzturēšanās noteiktā vietā;
personiskais galvojums;
drošības nauda;
nodošana policijas uzraudzībā;
mājas arests;
apcietinājums.
Nepilngadīgajam kā drošības līdzekli var piemērot arī:
nodošanu vecāku vai aizbildņu pārraudzībā;
ievietošanu sociālās korekcijas izglītības iestādē.
Karavīram kā drošības līdzekli var piemērot arī nodošanu vienības komandiera (priekšnieka) pārraudzībā.
