Rinkēvičs nosauc, kādas rūpes valstij un baznīcai ir kopīgas
Satversme nosaka valsts un baznīcas šķirtību, taču ir vairāki saskarsmes punkti, kur valstij un baznīcai ir kopīgas rūpes, piemēram, valsts sakrālā mantojuma saglabāšana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš ceturtdien Rīgas pilī tikās ar lielāko kristīgo konfesiju vadītājiem Latvijā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā puses pārrunāja valsts un baznīcas dialogu, tostarp reliģisko organizāciju lomu un ietekmi sabiedrības saliedētības un vienotības veicināšanā un aktuālos jautājumus, ar ko ikdienā savā darbībā saskaras dažādu kristīgo konfesiju ticīgie Latvijā.
Valsts prezidents norādīja, ka Latvija ir daudznacionāla un dažādu konfesiju valsts, tomēr ar savu ekumenisma tradīciju un dažādu konfesiju mierīgu līdzās pastāvēšanu Latvija ir paraugs citām valstīm pasaulē. Viņaprāt, Latvijas sabiedrība ir arī dažāda un daudzveidīga, kurā katram indivīdam ir tiesības īstenot apziņas un reliģijas brīvību, kā arī brīvi noteikt savu attieksmi pret reliģiju, tostarp veikt reliģiskās darbības.
"Tāpēc man ir būtiski uzklausīt lielāko kristīgo konfesiju vadītāju Latvijā viedokli par jautājumiem, kas skar gan valsts un baznīcu attiecības, gan arī tos jautājumus, kas rūp dažādu kristīgo konfesiju ticīgajiem," pēc tikšanās pauda Rinkēvičs.
Ar Valsts prezidentu tikās Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas pareizticīgās baznīcas Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās padomes priekšsēdētājs Vladimirs Ivanovs un Latvijas Baptistu Draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.
