Tautas nobalsošanā par Latvijas dalību Eiropas Savienībā 2003. gada 20. septembrī pozitīvu atbildi sniedza 66,97 procenti nobalsojušo Latvijas pilsoņu. 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Eiropas Savienību ir pētīta gan pirms iestāšanās, gan pēc tam. Tagad Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis ir iesaistīta aptaujā un diskusijās par Eiropas nākotnes modeli. Iedzīvotāju viedokļu skaidrošana notiek par 38 000 eiro.
Tā nav ne pirmā, ne pēdējā aptauja, kurā iesaistīti dalībvalstu iedzīvotāji. Ir notikušas aptaujas gan par lauku atbalsta politiku, augsti kvalificēta darbaspēka migrāciju, pāreju uz vasaras laiku, pētniecības un inovāciju programmu, gan aptaujas ar tik izsmalcinātiem nosaukumiem kā Viedās specializācijas stratēģijas pienesumu izaugsmei un darbavietu radīšanā Eiropā un Eiropas pilsoniskā telpa.
Līdz oktobra beigām Latvijā ir uzsākts dialogs ar iedzīvotājiem par Eiropas nākotni, informē Latvijas Ārlietu ministrijā. Eiropas Savienības, tostarp Latvijas, iedzīvotāji var izteikt viedokļus. Ārlietu ministrija aicina ikvienu piedalīties šajās diskusijās visā Latvijā klātienē un tiešsaistes platformā interneta portālā Manabalss.lv.
Būs interesanti uzzināt ne tikai to, cik atsaucīgi būs bijuši Latvijas iedzīvotāji, iesaistoties konkrēti aptaujā, bet arī to, cik daudzi bijuši pacietīgi, lai to izpildītu līdz beigām. Pati aptauju pildīju divas reizes, bet katrreiz pēc padsmit minūšu ilgas atbilžu variantu izvēlēšanās metu mieru, rezultātu nesagaidījusi. Palūdzu kolēģei aptauju izpildīt. Viņai pietika pacietības astoņām minūtēm, kad jau trešo reizi bija jāizvēlas viens un tas pats atbilžu variants. Aptaujas algoritms veidots tā, lai atkārtoti pārliecinātos, cik nozīmīga ir bijusi izvēlētā atbilde, pretstatot šķietami absurdas izvēles. Piemēram, dezinformācijas apkarošana pret obligātu atkritumu šķirošanu, vienotu bruņoto spēku izveide pret sodu valdībām par Rail Baltica līdzvērtīgu projektu izgāšanu, plastmasas salmiņu aizliegšana pret aizliegumu pirkt gāzi no Krievijas vai aizliegums mērīt iedzīvotāju labklājību pēc iekšzemes kopprodukta pret marihuānas legalizāciju.
Savukārt klātienes publiskās diskusijas notiks Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Kuldīgā un Rīgā. Sabiedrības apspriežu rezultāti, izteiktās atziņas un priekšlikumi par Eiropas nākotni būs pamatā Latvijas ziņojumam, bet Eiropas līmenī diskusija notiks šogad decembrī.
Par to, kas satrauc citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājus, var spriest pēc Eiropas Komisijas dokumenta - Baltās grāmatas, kas klajā nāca pagājušā gada 1. martā. Dokumentā izklāstītas nozīmīgākās problēmas, priekšlikumi un iespējas nākamajai Eiropas Savienības desmitgadei. Tomēr, kā norādījis Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle, Baltā grāmata nav uzskatāma par plānu ar konkrētiem izpildāmiem uzdevumiem, bet drīzāk par taktiku.
Apspriežot Eiropas nākotni, iedzīvotājus uztrauc trīs galvenie jautājumi. Iedzīvotāju acīs Eiropas nākotne ir atkarīga no Savienības sniegtajām atbildēm attiecībā uz sociālajiem aspektiem (pensiju nākotne, sociālo standartu saskaņošana), tās nodrošinātajām iespējām jauniešiem un nostāju pret noskaņojumu, kas vērsts pret Eiropu. Aptauju dalībnieki uztraucās par populisma izplatīšanos Eiropā. Jaunieši bija tie, kas uzsvēra, ka viņu vidū palielinās eiroskeptiķu skaits. Iedzīvotāji ir nobažījušies par Brexit ietekmi uz atlikušajām 27 dalībvalstīm un, konkrēti, viņu pašu dalībvalsti. Daudziem bija jautājumi par Brexit praktiskajām sekām. Iedzīvotāji raizējās, ka viņu valsts atpaliks un kļūs par sava veida «otrās šķiras» dalībvalsti. Kopumā iedzīvotāji bažījās par pašreizējo nenoteiktību, ar ko saskaras Eiropa. Spēcīga Savienība, kas kopīgi virzās uz priekšu, tiek uzskatīta par labāko nākotnes scenāriju.