Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekta izskatīšana notiek strīdos. Saeimā šis likumprojekts izskatīts pirmajā lasījumā. Tomēr deputātiem nāksies šo problēmu izskatīt salīdzinoši ātri, jo līdz nākamā gada 1. maijam ir jāatrod cits risinājums piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.
Rīgā apmēram trešdaļa dzīvojamo māju ir dalītā īpašuma situācijā - zeme pieder vienam īpašniekam, ēka - citam. Turklāt, ja privatizācijas sākumā zemi atguva kādreizējie īpašnieki vai to mantinieki, tad tagad gandrīz visa zeme ir pārpirkta vai kā citādi iegūta, un īpašnieki ir tā dēvētie zemes baroni, kuri dzīvokļu īpašniekiem pieprasa iespējami lielāko zemes nomas maksu. Rīgā vētru sacēla zemes īpašnieku prasība norēķināties par zemes nomu par 10 gadu periodu. Tas briedināja situāciju, kad likumdevējam nācās rīkoties. Taču jaunais likumprojekts nebūtu netop viegli.
Ziņu aģentūra LETA informē, ka priekšlikumus Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītajam likumprojektam, kurā vēl bija nepieciešami precizējumi, iepriekš vērtēja darba grupa. Tomēr likumprojekta pieņemšana otrajā lasījumā neizdevās konceptuālo atšķirību dēļ starp Saeimas Juridisko biroju, dzīvokļu īpašniekiem un Tieslietu ministriju. Tagad likumprojektu izskatīs, piedaloties arī Saeimā jaunievēlētajiem deputātiem.
Būtu labi, ja visasākās diskusijas izraisītu jautājumi pēc būtības, bet strīdus izraisīja Tieslietu ministrijas priekšlikums par to, ka paziņojumā par izpērkamo zemi un izpirkuma cenu katrs dzīvokļa īpašnieks saņem vienādu informāciju par katra dzīvojamās ēkas dzīvokļa maksājamo summu. Tādējādi tikšot pārkāpta Datu aizsardzības regulu un katra konkrētā dzīvokļa īpašniekam jāsaņem paziņojums tikai par šī dzīvokļa maksājamo izpirkuma cenu par zemi.
Līdz šim izskanējis ierosinājums vērtēt iespēju valstij kā starpniekam iestāties starp dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu mājās un zemes īpašniekiem zem šīm mājām. Tādējādi dalītais īpašums savu eksistenci būtu beidzis.
Pēc Tieslietu ministrijas informācijas, dalītā īpašuma process attiektos uz 3677 privatizētām daudzdzīvokļu mājām, kurās kopā ir 110 970 dzīvokļu, un 7354 zemes vienībām, uz kurām šīs mājas atrodas. Valsts zemes dienesta dati liecina, ka šo zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt robežās no 130 līdz 180 miljoniem eiro.
Satversmes tiesa šī gada 12. aprīlī par Satversmes 105. pantam neatbilstošu atzinusi Saeimā pagājušā gada jūnijā pieņemto regulējumu, kas tajos gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018. gadā to paredzētu noteikt līdz 5% gadā, 2019. gadā - līdz četriem, bet 2020. gadā - līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Konstitucionālā tiesa apstrīdētās normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām nolēmusi atzīt no 2019. gada 1. maija.
