Mājokļu novecošana, nesakārtotais īres tirgus un gausa daudzdzīvokļu namu renovācija ir novedusi pie Ministru kabineta konceptuāli atbalstītas programmas pašvaldībām īres namu celtniecībai.
Centrālā statistikas pārvalde XXI gadsimta otrās desmitgades sākumā apkopoja informāciju par Latvijā apdzīvoto mājokļu vidējo vecumu.
Latvijā visvecākie apdzīvotie mājokļi ir Sabilē un Cesvaines pagastā - vairāk nekā 80 gadu, visjaunākie - Baložos un Mārupes novadā - nedaudz vecāki par 20 gadiem. Mājokļu vidējais vecums Latvijā ir sasniedzis vairāk nekā 50 gadus. Laukos mājokļu vidējais vecums ir lielāks nekā pilsētās.
Aptuveni 10 procenti no visām valsts dzīvojamām ēkām ir mūsdienīgas, labā tehniskā stāvoklī, bet turpmāko 20 gadu laikā sērijveida dzīvojamie nami kļūs dzīvošanai nederīgi, to kalpošanas laiks būs beidzies, ja ēkas netiks renovētas.
Māju dzīve beigsies
Kopš 2011. gada situācija ir mainījusies pavisam nedaudz. Aptuveni 10 procenti no visām valsts dzīvojamām ēkām ir mūsdienīgas, labā tehniskā stāvoklī, bet turpmāko 20 gadu laikā sērijveida dzīvojamie nami kļūs dzīvošanai nederīgi, to kalpošanas laiks būs beidzies, ja ēkas netiks renovētas. Daudzdzīvokļu ēku renovācija ievērojamā apjomā, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tika uzsākta 2009. gadā.
Latvijas dzīvojamais fonds ir ap 36 600 namu, sekmīgi varētu renovēt līdz 70 procentiem no tiem. Realitātē tie ir tikai vairāki simti, ne tūkstoši māju, kas ir sakārtotas tiktāl, lai varētu kalpot vēl dažus desmitus gadu.
Ne visur Latvijā spēj īrēt
Centrālā statistikas pārvalde šā gada vasarā veica aptauju par mājokļu pieejamību par pieņemamu cenu. Aptaujā piedalījās iedzīvotāji no Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils. Vismazāk apgalvojumam, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli par pieņemamu cenu, piekrita Valmieras un Jūrmalas iedzīvotāji. 83 procenti aptaujāto valmieriešu un 60 procenti jūrmalnieku sacīja, ka mājokļu pieejamība un to cena viņus neapmierina. Savukārt mājokļu pieejamību par pieņemamu cenu vispozitīvāk vērtēja Daugavpils iedzīvotāji - 41 procents aptaujāto pilnībā piekrita apgalvojumam, ka Daugavpilī mājokļi ir pieejami par pieņemamu cenu.
Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka mājokļa izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 30 procentus no mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Statistikas dati liecina, ka iespēja īrēt mājokli, kas atbilst mūsdienu būvniecības standartiem un energoefektivitātes prasībām, ir liegta 80 procentiem mājsaimniecību, jo to ienākumi ir zemāki par 1600 eiro mēnesī. Apmēram 50 procentu mājsaimniecību ienākumi mēnesī nepārsniedz 700 eiro mēnesī.
Būs mājokļi, būs cilvēki?
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi atbalsta programmu pašvaldībām īres namu būvniecībai. Līdz šim tāda programma nav bijusi, bet tagad valsts līmenī tiek lemts par atbalstu, jo reģionos dzīvojošo iedzīvotāju maksātspēja ir zema. Tāpēc viņi nevar iegādāties mājokļus par tādām cenām, kādas vēlas saņemt privātie investori, savukārt, īrējot mājokli, ir jāatdod liela kopējo ģimenes ienākumu daļa.
Ministrijā informē, ka programmas ietvaros pašvaldību kapitālsabiedrības varēs saņemt ilgtermiņa aizdevumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībai reģionos. Plānots, ka aizdevumus sniegs Valsts kase uz 30 gadu termiņu ar iespēju fiksēt zemu procentu likmi uz 5, 10 vai 30 gadiem. Pašlaik top Ministru kabineta noteikumu projekts ar detalizētiem nosacījumiem.
Ekonomikas ministrijas nostāja: pirmkārt, mājokļa pieejamības nodrošināšana pēc iespējas plašākam personu lokam mudinās iedzīvotājus meklēt darba iespējas ekonomiski aktīvākajās Latvijas pilsētās, nevis migrēt ārpus valsts. Otrkārt, tādējādi varētu piesaistīt emigrējušos iedzīvotājus.
Valmieras piemērs
Valmieras pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem nolēma būvēt īres namus - darbaspēku pilsētai vajag, bet dzīvokļu nav. Īrēšanai piedāvātie ir nežēlīgi dārgi, ne lētāki kā Rīgā. Tagad Valmierā ir uzbūvēti divi īres nami ar kopumā 150 dzīvokļiem. Valmierā ir dienu strādāt ierodas ap 7000 cilvēku no pilsētai tuvākām un tālākām apkaimēm. Tāpēc jaunuzbūvēto īres dzīvokļu skaits ir nepietiekams. Tomēr tas ir vairāk nekā nekas. Valmiera arī pirms īres namu uzbūvēšanas bija ekonomiski aktīva pilsēta, bet tagad tā spēj piesaistīt ekonomiski aktīvus iedzīvotājus ar salīdzinoši mazākām mājokļa izmaksām, turklāt neierobežo darbaspēka mobilitāti.