«Ir ieguldīti līdzekļi – četri miljoni eiro. Nevar vainot dzīvojamo māju traģēdijā,» piecus gadus pēc Zolitūdes traģēdijas saka zvērināts advokāts Kaspars Novicāns, kurš pārstāv ēkas Rīgā, Priedaines ielā 20, pašreizējos īpašniekus.
Kopš Priedaines ielā 20 zem veikala gruvešiem bojā aizgāja 54 cilvēki un vairāki desmiti tika ievainoti, ir pagājuši pieci gadi. 21. novembrī būs precīzi pieci gadi. Traģēdijas upuru piemiņas vietā ir pagaidu memoriāls, jo teritorija pieder diviem īpašniekiem. Katram no tiem ir sava izpratne par to, kādai jābūt šai vietai. Rīgas dome uzskata, ka tur pienākas ierīkot tikai piemiņas vietu, jaunais ēkas īpašnieks vēlas turpināt nekustamā īpašuma biznesu.
Joprojām kopīpašums
Rīgas pašvaldībai pieder šajā adresē esošā zeme un liela daļa no zem nama esošās stāvvietas (kopā 70%), otram īpašniekam - ēka un arī daļa no autostāvvietas. Kopējā īpašuma platība ir 10 065 kvadrātmetri.
Kopš 2013. gada ēka Priedaines ielā pārgājusi no vienām rokām citās. Nams piederēja SIA Homburg Zolitude, kas bija attīstītājs visam Priedaines ielas 20 projektam - sabrukušajam tirdzniecības centram un blakus esošajai daudzdzīvokļu mājai. Pagājušā gada jūnijā izsolē par 3,9 miljoniem eiro ēku un daļu zemes Priedaines ielā 20 ieguva Igaunijas banka Eesti Krediidipank, kas bija šī īpašuma ķīlas turētāja. Pēc tam ēka nonāca SIA Prana Property īpašumā. Tas ir Igaunijas bankas AS Coop Pank meitas uzņēmums.
Tikai fakts: 2015. gadā SIA Maxima Latvija un SIA Tineo uzdāvināja tām piederošo zemes gabalu Priedaines ielā 20 ar mērķi izveidot tur piemiņas vietu. Bet SIA Prana Property nevēlas atteikties no sava īpašuma.
Būtu dzīvokļi un bodītes
Nevarētu teikt, ka piecu gadu laikā īpašnieki nesarunājās ar Rīgas pašvaldību. Sarunājās. Bet nesteidzīgi. Iespējams, ēkas īpašnieki cer, ka paies vēl pieci gadi un traģēdija būs kļuvusi mazāk jutīgs temats, bet Rīgas dome - piekāpīgāka un atļaus uzbūvēt māju līdz galam, kā arī atstās pazemes autostāvvietu.
SIA Prana Property valdes loceklis Rauls Keskūla Rīgas pašvaldības Vidi degradējošo būvju komisijas dalībniekiem stāstīja, ka uzņēmums gribētu pabeigt dzīvojamās ēkas būvniecību, nedaudz mainot projektu. Pirmajā stāvā, kur bija paredzētas sagruvušā veikala Maxima noliktavu telpas, tagad varētu izvietot kafejnīcu, ziedu veikaliņu - tāda profila tirdzniecības vietas. Tagadējais ēkas īpašnieks uzskata, ka pazemes autostāvvieta noderētu (bet, ja Rīgas dome uz to reaģē tik saasināti, šo jautājumu varētu koriģēt), un sola ēkas priekšpusē un virs autostāvvietas iekārtot publiski pieejamu parku, kas savienotos ar traģēdijas upuru memoriālu, ko veidotu pašvaldība.
Bizness ir bizness
No pragmatiskā viedokļa R. Keskūlam un viņa advokātam K. Novicānam varētu arī neiebilst. R. Keskūla sacīja, ka traģēdijas vietas tuvumā bija un ir dzīvojamās mājas, kurās turpina dzīvot cilvēki. Pa ietvēm un pa laukumu, kur zem gruvešiem nomira cilvēki, tagad staigā citi cilvēki. Dzīve turpinās. Otrā pasaules kara beigās Tallinas vecpilsētu sabumboja, bet tagad tur uzbūvētas mājas un dzīvo cilvēki. Un, vēlreiz atgādinot advokāta sacīto, dzīvojamā māja nav vainīga traģēdijā. Pragmatiski, bet ciniski.
Biedrības Zolitūde 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova bija sašutusi: «Tieši autostāvvietas jumts, kur tagad iezīmēta parka vieta, kļuva par 54 cilvēku nāves vietu. Šis objekts degradē sabiedrību. Tas, kas tagad notiek, ir gaidāmās peļņas saglabāšanas nolūkos. Vēlme saglabāt autostāvvietu, lai var dārgāk pārdotu dzīvokļus.»
Dome grib tikai piemiņas vietu
SIA Prana Property kaulēšanās ar Rīgas domi joprojām turpinās. Gan par to, kā tiek kopts kopīpašums, gan par ēkas dekoratīvā pārseguma atjaunošanu, gan par iespēju turpināt biznesu šajā, bet varbūt citā vietā Rīgā. Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzsvēra, ka Īpašuma departaments ir piedāvājis veikt īpašuma sadali un ka Rīgas dome jau iepriekš ir noraidījusi ieceri, ko piektdien Igaunijas uzņēmējs prezentēja. Dome vēlētos veikt sadali tā, lai ēkai piederošā teritorija ap īpašumu ir minimāla, kas ļautu domei pārņemt gandrīz visu teritoriju savā pārziņā, ierīkot memoriālu un likvidēt apakšzemes stāvvietu.
«Es neredzu tur nekādu komercdarbību, nekādu biznesu. Es personīgi uzskatu, ka tur jābūt tikai piemiņas vietai,» sacīja O. Burovs. Viņš atgādināja, ka pašvaldība vēlas nojaukt ēku un ir gatava to izdarīt par pilsētas budžeta līdzekļiem. Taču negūto peļņas daļu igauņu uzņēmumam neatlīdzinās. Par to nevar būt ne runas. «Maksimāli, ko pašvaldība ir gatava darīt - nojaukt māju un samazināt zemes vērtību atbilstoši esošajam zonējumam. Vai piedāvāt citus zemes gabalus,» pateica O. Burovs.
Pagaidām jāgaida kārtējais atzinums
Līdz 16. novembrim SIA Prana Property ir uzdots atjaunot ēkas dekoratīvo pārsegumu un iesniegt aktuālo tehnisko atzinumu par ēku. O. Burovs uzreiz norādīja, ka ne iepriekšējais, ne tagadējais ēkas īpašnieks nav veicis nozīmīgus ieguldījumus tehniskā stāvokļa uzlabošanai. Tātad nepabeigtās ēkas stāvoklis nevar būt labāks par to, kāds tas bija 2014. gadā. «Aicinu nemānīt vienam otru. Komisija skatīja šo jautājumu 2015. gadā, un tad mums bija zināms aktuālās tehniskās apsekošanas rezultāts - ēka nav derīga ekspluatācijai. Pēc Rīgas domes normatīvajiem dokumentiem, grausts,» rezumēja O. Burovs. R. Keskūla solīja tehniskās ekspertīzes gala slēdzienu pēc trim līdz trim ar pusi mēnešiem.
