arrow_downwardMāris Krautmanis / Viedokļi

Bijušais jaunākais 13. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš, kurš dzimis 1992. gadā, ir izrādījies melis, provokators un naida kurinātājs.

Par abonementa noformēšanu vietnē "abone.pasts.lv" no 1. jūlija noteikta maksa 1,20 eiro – kārtējā Satiksmes ministrijas pārziņā esošās valsts akciju sabiedrības “Latvijas pasts” kaltā nagla drukātās preses zārkam. Pagājis vairāk nekā mēnesis, bet no politiskām aprindām ne pušplēsta vārda par to, ka drukātās preses iznīdēšana ir drauds mūsu valsts drošībai.

Atklājies, ka metālā, no kā uzņēmums “Pratt & Whitney” ražo dzinējus “Airbus A320neo” lidmašīnām, ir mikroskopiski piemaisījumi, kas var izraisīt ātru metāla nogurumu un dzinēja iziešanu no ierindas. Tas ir bīstami, tāpēc virkne dzinēju jāizņem no apgrozības un jāpārbauda, pagājušajā nedēļā ziņoja aģentūra “Reuters”.

Eiropas Savienībai (ES) nav viegli palīdzēt Ukrainai pārvietot savus graudus un sameklēt jaunus eksporta maršrutus pēc tam, kad Krievija pārtrauca Melnās jūras graudu darījumu. Tas viss ir loģistikas izaicinājums, un par to ir jāmaksā. Nav izdevies arī eksperiments Ukrainas graudu kravas novirzīt caur Baltijas valstu ostām.

Pārtikas cenu kāpums joprojām nav apstājies. Izņemot piena produktus, eļļu un atsevišķus maizes veidus, kam cenas ir mazinājušās, visi pārējie produkti kļūst aizvien dārgāki.

Pēc Krievijas plaša mēroga iebrukuma Ukrainā ir bijis ļoti apgrūtināts vai dažbrīd pat neiespējams Ukrainas lauksaimnieku saražoto graudu eksports ar kuģiem pāri Melnajai jūrai. Līdz ar to liela daļa graudu tiek vesta pa sauszemi tranzītā caur kaimiņvalsti Poliju un citām valstīm. Bēda tā, ka liela daļa šo graudu nenonāk Āfrikas vai Āzijas valstīs, kur ir graudu trūkums, bet paliek Polijā un Slovākijā.

Interesantu Hannas Brentones rakstu ir publicējis Eiropas norises atspoguļojošais portāls “politico.eu” 19. jūlijā. Tas saucas “Labākie eirokrātu darba pieteikumi ir tikpat šausmīgi kā jūsējie. Jo kurš gan negribētu “virzīt patiesu sadarbību un proaktīvi veidot vienprātību”?

Rīgas Centrālcietumam ir gara un laikmetu griežos raibi vētraina vēsture. To sāka celt 1902. gadā, bet darbus pabeidza tikai 1914. gadā. Neskatoties uz cietuma iespaidīgajiem mūriem, cietumnieku izbēgšana vai to atbrīvošana, ielaužoties cietumā no malas, ir notikusi ne reizi vien.

Aptaujājot vairākus Tieslietu padomes locekļus, “Neatkarīgā” noskaidroja, ka jautājums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ineses Jaunzemes iespējamo atbildību par falšu krimināllietu virzīšanu pret žurnālistiem un publicistiem nav guvis par tiesiskumu atbildīgās institūcijas, Tieslietu padomes, ievērību.

Lielveikali ir lieli, un pārtikai cenas ir tikpat lielas. Pašreizējā situācija ar pārtikas preču cenām lielveikalos ir skumīga – mēs barojam svešos, kuri turklāt izmanto savu monopola, dupola, tripola stāvokli. Lielveikali pārsvarā pieder lietuviešu, skandināvu, vācu oligarhiem. Hiperlēto saldētu nagetu veikalos jaušama arī Krievijas smaka.

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” nonāvējusi savu nosaukumu ar trim burtiem PLI. Kā publiski skaidrojis apvienības valdes loceklis Miks Celmiņš, nosaukuma maiņa iezīmē apņemšanos katrai partijai stiprināt savu patstāvīgo darbību – visdrīzāk kopīga starta nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās nebūšot.

Nupat jau pusgads apritējis, kopš bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. “Jebkas” nozīmē safabricēt kādu nebūt krimināllietu, kurai nav pamata, bet lai Lapsa, Liepnieks vai viņu radinieki cieš – lai tiek psiholoģiski ietekmēti, lai Lapsa un Liepnieks neizsakās un neraksta par valsts amatpersonām tik nikni, kā viņi parasti to dara. Rīkojumu I. Lūrei “no augšas” devusi bijusī VID NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.

Vistu olu tirgus Eiropas Savienībā ir strikti regulēts – ir ieviesti dažādi noteikumi par vistu labturību, nedrīkst tām atvēlēt mazāku dzīves telpu nekā oficiāli noteikts, nedrīkst tās barot ar virkni medikamentu, kas veicina augšanu. Ukrainā šādi noteikumi nav spēkā. Eiropa, atbalstot Ukrainu, ļauj tai visai brīvi ievest mūsu tirgū savas preces un produktus, līdz ar to ukraiņu uzņēmēji gūst lielas priekšrocības. Mums olas jāražo, ievērojot striktos noteikumus – ukraiņiem pēc iespējām. Patlaban lielos apmēros vistu olu dempings skar tieši Latviju – pat lielākos nekā jebkuru citu Eiropas valsti.

Mugurdunču danči Saeimas gaiteņos ap valdības koalīcijas tēmu šajā vasarā ir ieciklējušies un iet pa apli – vienbrīd it kā uz paplašināšanos vai citas koalīcijas veidošanu un pēc tam atkal atpakaļ pie vecās sistēmas, kur valda “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība un “Apvienotais saraksts”. Pašlaik jau ir tā, ka vispār nekas nenotiek – deputāti bauda atvaļinājumus un visas sarunas par nākamību ir atliktas uz kaut kad pēcāk. Politiskā situācija valstī atgādina stāvošu ūdeni, kur dīķis aizaug ar zālēm un jebkura likumdošanas ideja iekrīt gļotainā, glumā, gļēvā un ļenganā akacī – nekas nenotiek, un ir tāda stagnācija, ka bail. Jau mēnešiem ilgi.

“Restarts”, “pārmaiņu koalīcija” – ar šādiem “trigeriem” jeb publiskās apziņas “enkuriem” pēc 2020. gada pašvaldību vēlēšanām darbu sāka jaunā Rīgas domes valdošā koalīcija ar mēru Mārtiņu Staķi priekšgalā. Visām “latviskajām” partijām bija svarīgi gāzt Nilu Ušakovu no “Saskaņas”, kas tām beidzot izdevās.

ASV un Somijas slepenie dienesti gatavi gādāt ne tikai par Džo Baidena dzīvības pasargāšanu, bet arī par to, lai viņš Somijā nenonāk mulsinošās situācijās, piemēram, lai viņš nepaklūp vai, vēl ļaunāk – neaizķeras aiz kāda sliekšņa un neapgāžas utt.

Par “airBaltic” jauno padomes locekli nav kļuvis visaugstāk konkursa komisijas novērtētais kandidāts – “Neatkarīgajai” ziņo trauksmes cēlāji. Konkursa politiskā pārraudze Satiksmes ministrija (SM) par šo jautājumu skaidru atbildi atturas sniegt.

Gadu desmitiem ierasts uzskatīt, ka Zviedrijā ir nesatricināma ekonomika, un šī valsts ir paraugs citām ar savu izcili organizēto valsts pārvaldi un sociālo atbildību. Taču pašlaik Zviedrijas ekonomikā iezagusies sūce.

Ja “Swedbank" atsakās no sadarbības ar savu ilggadējo klientu, tas nenozīmējot bankas nepatiku pret sadarbības partneri, savukārt samaksātie 3 430 900 ASV dolāru ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojam (OFAC) nekādā veidā neesot uzskatāms par sodu, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem, skaidro bankas runasvīrs Jānis Krops.

Pirms 11 gadiem Lietuvu satricināja nepieredzēts skandāls – nāca gaismā, ka Šauļos virkne augsta līmeņa policijas amatpersonu darbojušies kā bandīti, nevis sabiedriskās drošības un kārtības sargi. Šauļi ir tepat netālu no Latvijas robežas... Tagad ilgā tiesāšanās ir noslēgusies ar galīgu un nepārsūdzamu spriedumu, un vairākiem bijušajiem policistiem palikuši spēkā piespriestie ļoti bargie sodi.

"Bargi sodi un ilgāki izmeklēšanas laiki ir iemesls tam, ka trūkst vietu ieslodzījuma vietās,” intervijā Zviedrijas nacionālās sabiedriskās televīzijas kanālam “SVT” 16. jūnijā sūrojās Ūmeo aizturēšanas centra korekcijas dienesta direktora pienākumu izpildītājs Markuss Bomans.

“Tā nu tas pie mums ir sanācis, ka politiķi par saviem lēmumiem nekādu atbildību nenes,” analizējot publikāciju “Neatkarīgajā” par valsts grūtībām lauzt līgumus ar pasažieru pārvadātājiem, saka satiksmes nozares eksperts, bijušais "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakšas.