Māris Krautmanis / Viedokļi

Saeima ar 49 balsīm par, 19 pret un 14 atturoties ceturtdien otrajā lasījumā pieņēma likumprojektu, kas paredz, ka turpmāk kriminālsodāma būs ne tikai kukuļa ņemšana un došana, iepriekš par to vienojoties, bet arī pateicība, ko kāds cilvēks izsaka amatpersonai par to, ko tā kaut kad agrāk viņa labā izdarījusi. 

Ja Saeima trešajā lasījumā apstiprinās ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosinātos grozījumus Krimināllikumā, jaunceļamais Liepājas cietums pustukšs nepaliks. Tas ātri pildīsies ar dažādu rangu amatpersonām un uzņēmējiem. Darbības, kas agrāk nebija sodāmas, tiks kriminalizētas.

Šodien paredzēta premjeres Evikas Siliņas tikšanās ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu. Abi spriedīs, ko tagad iesākt ar pagalam nelāgajiem kaitējumiem “Jaunās vienotības” tēlam. Varianti ir tikai divi – abiem aukstasinīgi jāsecina, ka vainīgie ir atrodami un tie ir ierēdņi un politiskie konkurenti, vai arī abiem jānonāk pie kopsaucēja, ka politiskā atbildība tomēr jāuzņemas pašiem. Ja tā, tad Kariņam labprātīgi jāpakāpjas malā no politiskās skatuves pirmajām rindām.

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu par koučinga pakalpojuma nodrošināšanu augstākā līmeņa vadītājiem. Iepirkuma summa ir 34 tūkstoši eiro. Pretī saņems pakalpojumu – individuālā koučinga iespēju. Tā sekmēšot “vadītāju pašattīstību, sava vadības potenciāla un resursu apzināšanu un izmantošanu sevis, komandas un iestādes vadīšanā”.

Saeimā pašlaik notiek diskusijas par sankciju papildinājumiem Krimināllikuma 211. pantā “Negodīga konkurence, maldinoša reklāma un negodīga komercprakse”. Grozījumu būtība: paredzēt Krimināllikumā iespējas likt cietumā fiziskas personas – uzņēmējus – par Konkurences likuma pārkāpumiem.

Pērnā gada decembrī “Neatkarīgā” aizsāka diskusijas par kodolreaktora būves nepieciešamību Latvijā. Beidzot kodolenerģijas tēma nonākusi arī līdz politiķu dienaskārtībai –Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina izvērtēt kodolenerģijas attīstību – Klimata un enerģētikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā" jau tiek analizēts Saeimas apakškomisijā.

Valsts a/s “Attīstības finanšu institūcija “Altum” mājaslapā lasāms, ka no trim tās padomes locekļiem šobrīd vienīgi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniecei Līgai Kļaviņai ir “Altum” padomes locekļa pilnvaras līdz 2025. gada beigām. Savukārt uz Ekonomikas un Zemkopības ministrijas deleģētajiem padomes locekļu amatiem pērn tika izsludināts konkurss, un drīzumā jābūt publiskotiem tā rezultātiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens lēmis mainīt ilggadējo biroja vadītāju Signi Jantoni uz citu ministram tīkamāku personu. Ministra biroja vadītājai plānots piedāvāt partijas “Vienotība” ģenerālsekretāra amatu.

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis pamanījies azartspēlēs notrallināt 30 miljonus eiro. Izrādās, Stepukoņa pārstāvētā fonda vadošais partneris Simons Gustainis ir bijis arī partijas “Vienotība” aktīvista Andra Grafa pārstāvētā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) padomes loceklis.

Rīt pie Ministru Kabineta piketēs mežu audzētāju un kokrūpniecības nozares organizācijas, prasot novērst Latvijas meža nozares nostādīšanu būtiski neizdevīgākā pozīcijā nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un paredzēt taisnīgas kompensācijas, veidojot jaunas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus. Piketam, iespējams, piepulcēšoties arī lauksaimnieku organizācijas. Kas piecēlis kājās nozari un ir pieaugošās neapmierinātības pamatā?

“Neatkarīgās” aptaujātie Krievijas policijas meklējamo personu sarakstā esošie politiķi nepošas braukt ne uz Krieviju, ne Baltkrieviju, ne arī uz kādām agresorvalstij draudzīgām valstīm. Viņi gan aicina Latvijas valstspiederīgos ārzemēs būt piesardzīgiem, jo ne tikai amatpersonas var būt Krievijas specdienestu provokāciju mērķis.

Latvijas valstspiederīgajiem pašiem jāizvērtē nepieciešamība doties uz valsti vai tranzītā caur to, ja tā nav NATO vai Eiropas Savienības dalībvalsts – atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar tā dēvēto Krievijas melno sarakstu, norāda Latvijas Ārlietu ministrija.

Gandrīz visā Eiropā lauksaimnieki rīko protestus – pat arī tādās valstīs, kur, šķiet, zemniekiem no Eiropas Savienības fondiem ir atvēlēta vislielākā labvēlība, kā Nīderlandē un Francijā. Ir mazliet mulsums skatīties, ka zemnieki – miljonāri, kas brauc ar mersedesiem un lieto laukā visjaunāko “John Deere” tehniku, kas maksā simtus tūkstošu eiro, ir tādā izmisumā, ka iesaistās diezgan pat neadekvātos protestos ar ceļu bloķēšanu un mēslu izgāšanu pie varas iestāžu durvīm. Bagātie arī raud?

Ja tuvākā pusgada laikā “airBaltic” vadība neatradīs privātus aizdevējus, no kuriem aizņemties 200 miljonus eiro, var gadīties, ka atbalsts būs jālūdz valdībai, un tādējādi valsts turpinās stutēt nacionālo aviokompāniju par nodokļu maksātāju naudu.

Izrādās, vienprātība par izziņas struktūrvienības Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodošanu Finanšu ministrijas, tātad “Jaunās vienotības” pārziņā valda ne tikai koalīcijā, bet arī opozīcijā – aptaujājot politiķus, atklāja “Neatkarīgā”.

Tieslietu ministrijas (TM) mājaslapā šā gada janvārī publiskotais apkārtraksts par Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā “Yordanov un citi pret Bulgāriju” juristu aprindās raisa diskusijas, vai izpildvaru pārstāvošā ministrija tādējādi nenorāda tiesu varai, kā pareizi būtu iztiesājamas lietas, kuras tieši vai netieši saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā redzams 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas ir milzīgs kritiens lejup, jo 2022. gadā vēl bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.

Starptautiskā šaha federācija FIDE 30. janvārī atzīta par prestižās Himnas balvas laureātu, izcīnot bronzu projekta “Šahs brīvībai” kategorijā “Daudzveidība, taisnīgums un iekļaujošā sabiedrība”. Šajā projektā tiešsaistē šaha mačos par uzvarām cīnījās ieslodzītie no Latvijas cietumiem.

Zemnieku protestu vilnis jau atvēlies līdz Lietuvai. Daudzviet Eiropas Savienībā (ES) jau ir notikuši plaši zemnieku protesti pret savām valdībām un ES kopējo zemkopības politiku. Radvilišķu zemnieks Rimants Garuckis “Neatkarīgajai” atklāj Lietuvas protestu patiesos iemeslus.

Lasot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto ārpolitikā, uzzinām, ka Latvija turpina un turpinās kopt un veidot attiecības ar Ķīnu, savukārt apkopojot reakciju par Saeimas opozīcijas deputātu vizīti Ķīnā, rodas iespaids, ka šī valsts mūsu ārpolitikā iezīmēta melnā krāsā.

Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca jaunatklājums, ka Andrejsalas nekustamā īpašuma attīstības projekta investors arābu uzņēmējs Mohameds Ali Alabbara aktīvi darbojas Baltkrievijā un ir vairākkārt saņēmis labvēlību no Baltkrievijas valsts prezidenta Aleksandra Lukašenko. Līdz šīm noklusēts par to, ka Mohamedam Ali Alabbaram joprojām ir ciešas biznesa saites arī Krievijā.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aktivitātes savas valsts labā Krievijas propaganda centusies visādi noniecināt un iztēlot, ka viņš braukā apkārt pa pasauli ar izstieptu roku kā ubags, Ukrainai sūtītais ASV bruņojums tiekot izzagts, bet viņa kundze Olena to vien darot kā pērkot sev dārglietas. Tagad meli atmaskoti – arī ASV.