Kurmītis

Dzīve Muminielejā ir jauka un pilna patīkamu iespēju, bet tad vēlā vasaras naktī uznāk spēcīga vētra, pēc kuras kaut kur tālu ogļu melnajā pasaules izplatījumā iespīdas sarkana acs, kas ar katru dienu kļūst aizvien lielāka.
 
Tautas gudrība saka, ka ir cilvēki, kuri jau piedzimst veci – „ar reimatismu kaulos” un psiholoģiski visu savu dzīvi tā arī nodzīvo kā pensijas vecuma ar savu dzīvi neapmierināti ņaudētāji. Savukārt ir arī tādi, kuri arī sirmā vecumā paliekt jauni, enerģiski, aktīvi un radoši neatkarīgi no gadu nastas.
 
Pagājusī nedēļa bija notikumiem bagāta ... un man personīgi pārsvarā – patīkamiem notikumiem. Viens no tiem neapšaubāmi bija Dienas redakcijas šķelšanās un vecās – sorozīdās blices aiziešana.
 
Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds otrdien atkārtoti norādīja, ka Latvijai ir jāpilda savi solījumi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un Eiropas Savienībai (ES). "Mēs nevaram pieņemt, ka viņi [Latvija] atkāpjas no saviem solījumiem, jo viņi pieņem, ka vajadzīgie resursi būs pieejami aizdevumu formā, par kuriem maksās Zviedrijas nodokļu maksātāji kopā ar citām Ziemeļvalstīm un SVF."
 
Es tieši tā nosauktu pasākumu, kuru vakar rādīja 5 stundas televīzija. Ir jau saprotams, ka šodien šovus taisīt ir modīgi un ar visādiem frīk un pīp un tok-muldētāvām ir pilna TV programma, nu tagad mums šajā jomā ir arī savs – Made in Latvia pienesums – „Valdības talk show”. Jāpatentē autortiesības un jāpiedāvā citiem, varbūt tieši šeit ir tā zelta bedre, ar kuru sāksim beidzot miljonus pelnīt??
 
Kādas ir vēlēšanu kampaņas sākšanās pazīmes? Neapšaubāmi – partiju paizņojumi, ka viņu šo kampaņu ir uzsākuši. Tādus mēs esam dzirdējuši no trim „konsolidatoriem”. Jeb, kā viņus alegoriski nodēvēja Dienas komentētājs ozoliņš - „pedāļiem”.
 
I. LIRIKA
 
Jaunupa jaunskungs ik pa brīdim mūs priecē ar kādām atklāsmēm, idejām, rokasgrāmatām un padomiem ... kuras pārsvarā ir vērstas uz to, lai citus pamācītu, ko šiem būs darīt, kā pareizi strādāt, kā kļūdas nepieļaut un savas dzīves un valsti sakārtot.
 
Saistībā ar valdības pēdējo dienu paziņojumiem un atklājušos krāpniecību (kā savādāk lai nosauc gan pārējo valdības ministru, gan visu sociālo partneru, gan visas tautas ilgstošo mānīšanu un cinisko melošanu Finanšu ministra un Premjerministra izpildījumā??) budžeta grozījumu sakarā nolēmu iemest aci Krimināllikumā.
 
Es ilgi nevarēju izprast, ko gan nozīmē Jaunā Laika priekšvēlēšanu sauklis TAGAD ... un vēl pie tam uz divu valdības un vienas Saeimas darbones fona. Kuri paši vēlēšanās nepiedalījās. Izskatījās, ka šī trijotne kaut ko ta ka gribētu teikt, ta ka taisās, bet nekādi nevar saņemties ...
 
1. uzkrītošs fakts, ka LPP/LC ir vienīgā no Domē iekļuvušajām partijām, kura salīdzinājumā ar reitingu aptaujām, pēdējās dienās pirms vēlēšanām pat nedaudz pazaudēja vēlētāju balsis, kamēr visas pārējās trīs – palielināja. Iemesls – Dienas izvērstā nomelnošanas kampaņa burtiski pēdējās dienās un Knab represīvā aparāta izmantošana - kriminālprocesa ierosināšana pret Šleseru. Tieši tādas pašas metodes jau tika savā laikā izmantotas vēlēšanu cīņā. Mūsu tiesību sistēmas balstiem nebija iebildumu, neviens sodīts netika, tā ka liekas, ka tamlīdzīgas politiskās cīņas metodes kļūs arvien populārākas. Savus pēdējos indes pilienus Diena pamanījās izspļaut pat vēl sestdienā – vēlēšanu Dienā, nekaunīgi pārkāpjot, pret ko tik ļoti cīnoties, likumu ...
 
„Advokāts Roberts Blumbergs ir likvidējis kandidāta uz Rīgas mēra amatu Aināra Šlesera (LPP/LC) atbalsta grupu Čikāgā... Viņš arī atzīmē, ka uz grupas dalībniekiem esot izdarīts liels spiediens, arī no Amerikas Latviešu apvienības (ALA). «Lai parādītu cieņu bijušajiem dalībniekiem, esmu nolēmis grupu likvidēt,» rezumē advokāts.”
 
“Es uzņemos pilnu atbildību par 13. janvāra protesta pasākumu un jūtos vainīgs par ievainotajiem policistiem un bibliotēkas izsistajiem logiem.” … tā sākas Štokenberga vakar nopublicētais teksts … es pat nezinu, kā šo sacerējumu lai nosauc – bet grautiņus izprovocējuša politiķa atvainošanās tā noteikti nav.
 
... ja līdz šim lielākā vai mazākā mērā šis noteiktas politiskās organizācijas izmantotais sauklis daļai tautas likās kādas mistiskas apjausmas, neizteiktu solījumu un gaišu cerību uz pārmaiņām apvīts, tad pēdējās pāris dienās šīs cerības ir ieguvušas visai taustāmus, aptaustāmus un pat naudā izmērāmus apveidus.
 
Izskatās, ka tas tomēr būs. Aukstā kara rēgs ir atpakaļ. Varbūt gan ne gluži tādā veidā un izskatā kā Hruščova laikā kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Krievijai ar tās nereformēto, uz naftas adatas sēdošo ekonomiku un novecojušo bruņojumu ir dikti tālu līdz PSRS ekonomiskajai, starptautiskajai un militārajai varenībai.
 
Nu lūk. Gruzijas kara sakarā daudz kas jau sāk izkristalizēties. Un ļoti daudz kas no tās informācijas, kas tika kara darbības laikā izmantota kā kara instruments – pretinieka maldināšanai vai savu nodomu slēpšanai – arī tiek salikts pa plauktiņiem. Un taisni apbrīnojami, lai gan nebūt ne pārsteidzoši, cik daudz tajā visā ir melu ... Krievijas melu.
 
Krievija ir tiešām cienīgs PSRS mantinieks. Vismaz visā tajā sadaļā, kas attiecas uz cilvēku slaktēšanām, agresīvu uzvedību pret kaimiņvalstīm un nekaunīgu melošanu starptautiskajai sabiedrībai. Tā ka tas īstenībā ir tikai normāli un pareizi, ka viņi ir saglabājuši veco PSRS himnu. Nenormāli ir tas, ka mēs, tāpat kā visa pārējā pasaule, uz brīdi naivi bijām noticējuši, ka vilks ir mainījis tikumu, lai gan tas pat spalvu nav papūlējies nomest.
 
Viņš varētu izskatīties pat tīri labi – jauns, smuks, izglītots, korekts. Māk labi parunāt un simpātiski izskatās TV reklāmās … Un noteikti nav muļķis. Ko nevar teikt par daudziem pašreizējiem mūsu politiskā cirka figurantiem.
 
Nu ko – abi referendumi nupatās jau būs klāt. Un ir ļoti interesanti vērot, kā tā iniciatori cenšas notērēt tos 100 000 Ls, kurus nezināmie „nesavtīgie” labdari ir saziedojuši informatīvajai pozitīvisma kampaņai opozicionāru „trešajai personai”. Pagaidām rezultāts ir bēdīgs.
 
Pagājušo piektdien Apollo bija nopublicēts intervijas fragments ar Ēlerti. Bijusī Dienas redaktore centās mūs pārliecināt, ka tieši viņa esot akceptējusi seksa skandāla organizēšanu pret Oskaru Kastēnu.
 
Paradoksāli, bet jau otro reizi dažu dienu laikā esmu pieķēris sevi, ka spēju, ja ne paredzēt, tad diezgan droši prognozēt atsevišķu mūsu politiskā cirka notikumus. Vispirms tas bija gadījums ar Dienas aicinājumu vākties kopā Loskutova aizstāvībai. Kurš sekoja jau nākamajā Dienā ….
 
... „iespējams” .... Tas ir viens no mīļākajiem Dienas žurnālistu „argumentiem”, ar kuriem viņi „pamato” savas fantāzijas vai vīzijas tad, kad trūkst faktu, bet ļoti, ļoti, nu ļoti gribas piešūt kādu kārtējo negantību valdībai vai valdošajiem. Un viņus nebūt nemulsina tas, kas šādu „iespējamo” izdomājumu producēšana visbiežāk ir prasta apmelošana. Mērķis attaisno līdzekļus. Un, ja mērķis ir kārtējo nekārtību sarīkošana šajā valstī, situācijas destabilizēšana un kārtējās Doma laukuma sanāksmes sarīkošana, tad tas tiek darīts ar piepūstiem vaigiem.