(ne)pārdotā Diena...

I. LIRIKA

„Diena nav nopirkta” ar šādu saukli Dienas redaktore N.Ločmele svētdien publicēja savu situācijas redzējumu. Lai gan jau laikam neklātos apstrīdēt viņas teikto, par cik viņa it kā skaitās Dienas pirmā persona, tomēr fakti gan runā par ko pretējo.

Sāksim ar to, ka esošais Dienas īpašnieks – Bonnier grupa - paziņoja, ka Dienu ir pārdevis. Un parasti, ja jau vecais īpašnieks savu mantu ir pārdevis „kādam”, tad to mantu sauc par pārdotu nevis uz laiku palienētu vai izīrētu un to jauno īpašnieku - par pircēju ... Es justos ļoti izbrīnīts, ja nopērkot veikalā lelli meitai un atnesot to mājās, man nāktos uzklausīt lelles viedokli, ka neviens viņu, redz, neesot īstenībā pircis un viņa joprojām jūtoties sēžam turpat veikala plauktā ... !? Jeb varbūt Ločmeles kundzei neviens nav vēl parādījis naudas pārveduma čeku un pirkšanas-pārdošanas līgumu ?

Tiem, kas metīsies man uzreiz pārmest, ka kā tā var - salīdzināt nez kādu lelli ar „dzīviem cilvēkiem”, atgādināšu, ka Diena tieši tā arī tika pārdota – kā izšķērdīga lelle, no kuras cenšas pēc iespējas ātrāk tikt vaļā. Starptautiskā prakse gadījumos, kad iet runa par lielu uzņēmumu (darbinieku skaita ziņā) PĀRŅEMŠANU un pietiekami lielām investīcijām, vienmēr paredz maksimālu šī procesa atklātību un publicitāti. Pārrunas brīžam tiek vestas gadiem, par to savlaicīgi tiek informēti uzņēmumā strādājošie un par to jau savlaicīgi zina visi klienti un sadarbības partneri. Jo tieši no viņiem – klientiem, partneriem un darbiniekiem ir atkarīgs, vai pārņemšana notiks veiksmīgi un nesāpīgi un, vai mainoties uzņēmuma saimniekam, netiks sagrauts līdzšinējais bizness ... Skandināvijas valstīs, no kurām nāk iepriekšējais Dienas īpašnieks, šiem faktoriem vēl pievienojas sociālie motīvi un darbinieku likumā paredzētā aizsardzība un tiesības ... Ignorēt šos principus, protams, var, bet tas tādā gadījumā būs tikai apliecinājums tam, ka bizness jaunos īpašniekus neinteresē ... Viņi pērk kastīti, bet nevis to, kas tur iekšā ...

Kas attiecas uz redakcionālo neatkarību kā biznesa principu, to ir ļoti viegli pakoriģēt ... nomainot redakciju ... :)

Jaunajai redakcijai tad būs pilnīgi citi principi, iespējams – vairāk atbilstoši īpašnieku redzējumam par to, kā jātaisa avīze un jāpelna nauda un kurš te kuru ir nopircis. Un atkal – es būtu ļoti izbrīnīts, ja īpašnieks būtu Dienu iegādājies tikai tāpēc, lai ļautu tās vecajai, uzņēmumu līdz bankrotam novedušajai redakcijai turpināt pašizpausties un nodarboties ar sev mīļo politisko partiju slavināšanu, visas pārējās pa starpai aplejot ar dubļiem. Jo tieši šī – Dienas iesaistīšanās politikā un kalpošana biežāk nevis par masu informācijas, bet gan masu dezinformācijas, dezorientācijas un kūdīšanas līdzekli, ir arī galvenais iemesls avīzes neveiksmīgajam biznesam. Ar laiku pārējo, nozākāto partiju un elektorātu pārstāvošais bizness tad pārstāj pirkt avīzi un pasūtīt tajā reklāmu ... :)

Kas attiecas uz Dienas deklaratīvajiem ētikas principiem, neatkarību un uzticamību kā „mūsu mēdija pamatu” – to labāk pat nepieminēt ... Ja nu vienīgi vārds „mēdijs” Dienas izpratnē ir cēlies no latviskā „mēdīties”. Mēs visi vēl atceramies pretlikumīgo, bet, protams, protams, Dienas izpratnē „ļoti ētisko” Dienas reklāmu iepriekšējās un arī pēdējās vēlēšanās, kad vēlēšanu dienā tika pilnīgi viennozīmīgi veikts auditorijas programmēšanas mēģinājums, ar lieliem virsraksta burtiem sakot priekšā, par kurām partijām esot jāvēlē, ko īpaši pirms šīm vēlēšanām pieņemtais likums kategoriski aizliedza ... vai jaukie Dienas redakcijas akceptētie seksa skandālu „eksperimenti” tās žurnālistu izpildījumā ... vai mūžīgā dažādu „aizdomīgo” biznesmeņu izspiegošana un tirpināšana par iespējamo ienākumu slēpšanu no valsts, kārtojot darījumus caur ofšoru firmām ... Ar „redakcijas neatkarību” ir ļoti ērti piesegt savu nekompetenci, sen jau kā miskastē iemesto no mēdija sagaidāmo objektivitāti un savu politisko simpātiju lobēšanu.

Dienas vērtības nepieļaujot to, ka par jauno īpašnieku finansētājiem nav pilnas skaidrības ??? Smieklīgi, bet tieši šajā jautājumā skaidrība tomēr ir - Diena tiek pirkta ar fiktīva darījuma palīdzību, izmantojot paskastes starpniekfirmas pakalpojumus caur ofšoru firmu ... Faktam, ka pircēja firma saucas Nedela S.A. nevis Nedela P.O.Box ir tikai gramatiska nozīme. Tralmaks pat nemaz i necenšas slēpt, ka viņam naudas nav un viņš ir tikai širmis „īstajiem” ne ta Luksemburgā, ne ta Panamā, ne ta vēl kur citur reģistrētajiem īpašniekiem. Kuri arī visticamāk ir tikai starpnieku starpnieki. ŠoDien jautāts, kāpēc uzņēmumu nevarēja nodibināt Latvijā, bet tas bija jādara Luksemburgā un sākotnēji vēl arī Panamas kompānijās, A.Tralmaks skaidro, ka Nedela S.A. bijis tā dēvētais plaukta uzņēmums (citāts no Dienas) ??? Kam vēl kas te nav skaidrs ??

II. EKONOMIKA

Bet principā viss šis pasākums izskatās pēc standarta nodokļu atmazgāšanas shēmas. Kad neveiksmīgs uzņēmums, kurš sataisījis parādus, tajā skaitā nodokļu parādus, tiek it kā pārdots citam un tad veiksmīgi nobankrotēts ... Vecie īpašnieki mazgā rokas nevainībā un vēl ir nopelnījuši ... a no jaunajiem, ko tur paņemsi – šie jau tā iztērējušies iegādājoties „neveiksmīgo” projektu un vēl tā krīze ... Parasti šādas lietiņas sauc par afērām un par tādām liek cietumā. Ja vien tev nav „draugs” Finanšu ministrs, kurš var izdot kārtējo telefonisko „mutisko rīkojumu” VID-am aizvērt acis uz šo krāpniecību ...

Par krāpniecību liecina vairāki momenti:

1. Diena saviem saimniekiem nesa pamatīgus zaudējumus, pagājušajā - vēl treknajā gadā – mīnus 3 mio eirās, šogad līdz maijam vēl gandrīz 7 MIJONI EUR !!! Tīra matemātika - ir pilnīgs pamats gaidīt, ka līdz gada beigām būs visi 17-20 miljoni ... un krīze nebūt vēl nebeigsies nākamajā gadā ... Šodienas ekonomiskajos apstākļos neredzu ne mazāko pamatu optimismam, ka šī avīze varētu tuvāko 3-4 gadu laikā atsākt pelnīt. Pirkt šādu firmu ir pašnāvība. Un jautājums ir – cik liels būs Dienas nodokļu parāds gada beigās ?

2. Diena šobrīd ir bezcerīgs biznesa projekts arī no tā viedokļa, ka Latvijas sabiedrība šim liekuļu un meļu ruporam netic un vēl ilgi neticēs ... Lai gan Ēlerte tika patriekta, avīzīte tik un tā turpināja nodarboties ar politiku nevis mediju biznesu un bīdīt savu politisko mīluļu intereses. Diena ir masu dezinformācijas nevis informācijas līdzeklis un ļaudis to zina. No šādas reputācijas nevar tikt vaļā pāris dienās;

3. Jau pieminētais īpašnieku statuss – ofšoros reģistrētas pastkašu firmočkas;

4. Veids kā tiek pārņemta vara Dienas uzņēmumos, tajā visur visos atslēgas amatos (gan avīzē, gan tipogrāfijā, gan tirdzniecības aģentūrā, gan grāmatu namā) tiek vienpersonīgi nozīmēts Tralmaks, visus pārējos izmetot ārā. Un tagad šis te Tralmaka astoņkājis-universalis vunderkinds-mnogostanočņiks 30 stundas diennaktī vadīs visu šo uzņēmumu biznesu, ar ko pirms viņa netika galā 20 cilvēku apvienotā komanda, no kuriem katrs tomēr bija vairāk vai mazāk speciālists savā jomā ??? Nu ne taču. Toties šāda vadības grožu pārņemšanas shēma var būt ļoti pat pamatota un attaisnojama gadījumā, ja mērķis ir nevis attīstīt biznesu, bet to nokaut - izdevumus samazināt. Cilvēkus atlaist, firmu nobankrotēt un īpašumus izpārdot ... tad tiešām pilnīgi pietiek ar vienu finanšu plūsmu uzraugu, vienu juristu, grāmatvedi un vienu lietotu mantu pārdevēju, kuru var arī no tuvākā lombarda paaicināt ...

Principā jau zviedrus var saprast. Jebkurš saimnieks paņemtu un izformētu mediju, kurš nevis kvalitatīvi informē sabiedrību, pilda savas 4-ās varas funkcijas un pelna naudu, bet gan iedomājas sevi par nez kādu hunveibina, sargsuņa un skunksa krustojumu esam un nodarbojas ar nepārtrauktu gaisa maitāšanu, masu dezinformāciju un politisko intrigu dzīšanu ....

Kāda velna pēc pārējiem koncerna zviedru uzņēmumiem jāapmaksā šādu kretīnu izklaides ? Tāpēc ir visai loģiski, ka tika pieņemts lēmums Latvijas filiāles maksimāli nesāpīgi izņemt ārā no kopīgā zviedru koncerna ... Un pie tam vēl nopelnīt ar šo „pārdošanu” naudiņu .... a jaunie, parādos līdz ausīm ielīdušie avīzes „īpašnieki” pēc tam noplātīs rociņas un pateiks - „nepaveicās, krīze vainīga” ... Bonnier dabūs naudu (kuru visticamāk pats sev arī „aizdeva”), Tralmaks savus komisiju, Dienas darbinieki ar kāju pa pakaļu, a atlikušo mantu izūtrupēs ... Luksemburgā, Panamā un citos ofšoros reģistrētie „plaukta” uzņēmumi kopš laika gala tradicionāli tiek izmantoti tamlīdzīgām shēmām ...

Tā ka samaksātie miljoni ir vienkārši no investora puses nolaisti tualetes podā. Tas NAV bizness – izmest vējā miljonus, lai turpmākajos gados turpinātu mest laukā vēl trīsreiz vairāk ... !??? Par analogām naudiņām iespējams šodien elementāri uzsākt 2-3 jaunu avīžu izlaidi, bez šī Ēlertes smakojošā mantojuma un samaitātās reputācijas ...

Tā ka es Dienas kreditoru vietā tagad ļoti, ļoti, ļoti uztrauktos par to, kā „jaunais īpašnieks” atdos sataisītos parādus ... Jo īpaši tā kreditora vietā, kas saucas „Latvijas valsts”. Nezinu, cik tieši lieli ir Dienas parādi budžetam, bet nebrīnīšos, ja šis kārtējais „godīgumu” un „atklātību” sludinošais kantoris uzmetīs budžetu par vairākiem miljoniem latu ... un samaksās par to atkal mūsu pensioāri nākamajā budžeta apgraizīšanas kārtā ...

Tiem sevi par „godīgajiem” un principiālajiem dēvējošajiem kaut kā pārāk bieži gadās tamlīdzīga šaize – vai nu paši bankrotē, vai valsti nolaiž dibenā ... jeb, ja nenolaiž, tad piečakarē tā, kā nevienam visrūdītākajam blēdim un burlakam i sapņos nav rādījies ... vai nevarētu būt, ka tas pašdeklarētais „godīgums” vienkārši ir ļoti ērts širmis, aiz kā noslēpt nevis savu negribēšanu „taisīt biznesu”, bet gan nemācēšanu ? Un patoloģisku nespēju nopelnīt sev iztiku savādāk kā vien to atņemot citam ar korupcijas apkarošanas saukļiem uz lūpām ? Kārtējie ekspropriatoru ekspropriatori ? ... :)))

P.S. Diena tika dibināta ar afēras palīdzību prihvatizācijas rezultātā. Un arī tās gals būs tieši tāds pats kā sākums ... pīrāgam nabagam, abi gali apdeguši ... kāds simbolisms ... :)))

Viedokļi

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Svarīgākais