Izskatās, ka tas tomēr būs. Aukstā kara rēgs ir atpakaļ. Varbūt gan ne gluži tādā veidā un izskatā kā Hruščova laikā kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Krievijai ar tās nereformēto, uz naftas adatas sēdošo ekonomiku un novecojušo bruņojumu ir dikti tālu līdz PSRS ekonomiskajai, starptautiskajai un militārajai varenībai.
Kā norādīja Milibērds (Lielbritānijas ārlietu ministrs) - visa Krievijas ekonomika šobrīd tikai pavisam nedaudz pārsniedz tādas vidusmēra Eiropas valsts kā Spānijas ekonomiku ... Un pietiek pasaules naftas cenām nokristies līdz 2005. gada līmenim, kad ekonomisko bumu šajā zemē nomainīs kārtējais defolts.
Starptautiski savukārt Krieviju varētu atbalstīt tikai tādas „varenas zemes” kā Venecuēla, Ziemeļkoreja un Kuba. Ne smakas no brālīgās soc-nometnes un Kominterna savā laikā. Pat tuvākais Krievijas sabiedrotais Lukašenko klusē kā partizānis un pat vēl vairāk – uzkrītoši ir sācis atbrīvot no cietuma opozīcijas politiķus, tā signalizējot Rietumiem, ka vēlas steidzami uzlabot ar tiem atiecības ...
Savukārt militāro ekspertu Gruzijas kara analīzes pirmie iespaidi apliecina, ka Krievijas armijas kara mašīna un tehnoloģija joprojām ir palikusi pagājušā gadsimta 70-80-to gadu līmenī. Krievi uzvarēja šajā zibenskarā nevis tāpēc, ka būtu spēcīgi, bet gan tāpēc, ka gruzīni nebija gatavi un arī griboši karot ar tiem. Vienīgais neapšaubāmais Krievijas panākums (ja to tā var saukt) bija ilga un rūpīga militārās ofensīvas sagatavošana un izplānošana, trieciena pēkšņums (bez kara pieteikuma), vairākkārtīga militārā pārspēka radīšana galvenajos trieciena virzienos, pilnīga dominēšana gaisā un uzbrukuma draudi Gruzijas armijai no aizmuguras - no Abhāzijas ... kaut kas ļoti, ļoti pazīstams, vai ne? Vismaz tieši tā vēlāk padomju vēsturnieki skaidroja hitleriskās Vācijas panākumu atslēgu invāzijas pirmajos mēnešos ... Tā ka pat šo Barbarosas plāna versiju vāciski zinošais Putins ir nospēris citiem ... :)
Pie tam vismaz 4 no šiem 5 nosauktajiem faktoriem vistiešākajā veidā bija saistīti ar to, ka Krievija bija ieguvusi tiesības kā „miera uzturētājs” savas kaimiņvalsts - uzbrukuma objekta teritorijā – turēt savas militārpersonas – novērotājus, informācijas vācējus, koordinatorus, spiegus, provokatorus u.t.t. u.t.jpr. Un domāju, ka tieši šis bija noteicošais faktors, kurš ļāva uzbrukumu tik labi sagatavot, izplānot un arī realizēt dzīvē. Tā ka Gruzijas karš ir rekviēms Krievijas kā „miera uzturētāja” jēdzienam kā tādam. Ne velti viņi par šo tēmu ir tik satraukušies un Lavrovs priekšā un pakaļā visur kā mantru bubina, ka Krievija nu tik esot īstais „miera garants” Kaukāzā šodien un vakar un mūžīgi mūžos ... āmen ....
Lielā mērā apstiprinājusies ir versija par to, ka šis karš bija Putina avantūra. Kurš to sagatavoja, izraisīja, uzsāka, paziņoja, ka Krievija iebrūk Gruzijā un tad pēkšņi noplauka no skatuves, ļaujot ievārīto putru strēbt Medvedevam. Kuram faktiski nebija variantu, kā turpināt iesākto, jo agresīvi šodien ir ne tikai Putina ielikteņi, vai militāristi, vai Domes deputāti, vai skinhedi. Agresīva, neiecietīga, impēriska un šovinistiska šodien ir visa Krievijas sabiedrība. Neliels faktiņš – Izglītības ministrija šoruden „rekomendē” Krievijas mācību grāmatās Staļina masu represijas pret tautu traktēt kā valsts un sabiedrības „racionalizācijas” pasākumu !??? Un nez kāpēc pret šo vēstures pārrakstīšanas recidīvu iebildumu nav pat citādi dikti par to satrauktajam Vešņakova kungam ...
Apstiprinājusies ir arī versija par to, ka kara mērķis ir Abhāzijas un Dienvidosetijas aneksija. Vakar Krievijas Dome un Senāts VIENBALSĪGI !!!! nolēma, ka viņi vēlīgi „ļauj” abām šīm Gruzijas daļām no tās pašas Gruzijas atdalīties ... Cik pazīstami, vai ne? Tieši tāpat savā laikā PSRS Augstākā Padome vēlīgi ļāva Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Polijas, Ukrainas daļām, Moldāvijai „pievienoties” draudzīgo tautu saimei pēc tam, kad bija ievedušas tur armiju. Arī Somija „gribēja” un pat lūdza, bet tur kaut kā nesanāca - laikam tāpēc, ka Sarkanā Armija līdz tomēr Helsinkiem tā arī nenonāca ... un viss pēc ”pašu lūguma” ...
Tikpat simbolisks ir vakar Putina paziņotais, ka Krievija īstenībā nemaz nevēlas stāties PTO (Pasaules Tirdzniecības Organizācijā) un iepriekš deklarētais, ka Krievija pārtrauc sadarbību ar NATO. Abos gadījumos tieši PTO un NATO pašas gatavojas pārtraukt sadarbību ar Krieviju Gruzijas kara sakarā un šie paziņojumi ir nekas vairāk kā tukšs piārs un spēlēšana uz Krievijas publiku pēc ” skābo vīnogu” principa. Taču daudz būtiskāks par šo lēto piāru ir fakts, ka TIEŠI TĀDĀ veidā – ar šādiem skaļiem politiskiem paziņojumiem, bieži smagi cērtot ekonomisko vai starptautisko attiecību zaru, uz kura paši sēž, savas attiecības ar Rietumiem būvēja arī PSRS aukstā kara laikos. Tieši tas pats stils – kad bieži tika grauta tautsaimniecība un nodarīts ļaunums pašu zemes iedzīvotājiem tikai tāpēc, lai varētu publiski uzsist dūri galdā un lepni paziņot – „a mēs jums parādīsim ... ”. Ar ko tas beidzās, mēs visi atceramies ...
Tā ka. Mums nebūt nav šodien vairs darīšana ar Jeļcina laika demokrātisko Krieviju. Mums ir darīšana ar nagu maucēja Dzeržinska audzēkņa Putina transformētu neo-impērisku-padomisku Krieviju. Kura tiecas atjaunot PSRS laika varenību ar PSRS laika metodēm. Un šādā situācijā aukstais karš (vai precīzāk tomēr miers – Krievijas mazspējas un ekonomiskās impotences dēļ)ar Rietumiem ir faktiski neizbēgams. Tas nebūs tik dziļš, visaptverošs un ilgs kā PSRS laikos, jo Krievjas resursi un iespējas ir daudzkārt mazākas, bet tas būs. Jautājums ir - vai mēs – mūsu valsts tam JAU gatavojamies? Ja vēl ne, tad pēdējais laiks ...
Daži ne tik nopietni secinājumi:
1. Starptautiskajai sabiedrībai būtu pēdējais laiks ieviest diplomātiskajā terminoloģijā paralēli „miera uzturētājam” tādu jēdzienu kā „kara uzturētājs”. Ja nekā cita, tad kaut vai Krievijas militāro kontingentu apzīmēšanai. Jo tieši ar to Krievija pēdējos 20 gadus dažādās pasaules vietās ir nodarbojusies... :)
2. Tāpat starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu OFICIĀLI atzīt Staļina masu represijas pret Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām par genocīdu. Pirmkārt - lai pārtrauktu krievu spekulācijas un vēstures falsifikācijas par šo tēmu. Otrkārt – tas ļautu PĒC PAŠU KRIEVU traktējuma jebkurai Krievijas tautai pieprasīt neatkarību ... un palūgt ārzemju militāru un ekonomisku palīdzību tās nodrošināšanai ... :)
3. Un protams – tuvākajā Eiroperlamenta sēdē vajadzētu izskatīt jautājumu par Ičkerijas Republikas neatkarības atzīšanu. Atkal - PĒC PAŠU KRIEVU traktējuma – ja tauta vēlas atdalīties un pret to tikusi realizēta militāra agresija vai genocīds, tai jādod iespēja būt neatkarīgai. Ičkerija savā laikā neatkarību no Krievijas pasludināja un čečeni aicināja arī starptautisko sabiedrību to atzīt. Ja nemaldos, šis neatkarības pieprasījums nav atsaukts. Tā ka Eiroperlaments var arī to apmierināt. Vēl jo vairāk, ka tas atbilst Krievijas pašreizējam politiskajam kursam un izpratnei par tautu pašnoteikšanās un atdalīšanās tiesībām ... :)