Krievija ir tiešām cienīgs PSRS mantinieks. Vismaz visā tajā sadaļā, kas attiecas uz cilvēku slaktēšanām, agresīvu uzvedību pret kaimiņvalstīm un nekaunīgu melošanu starptautiskajai sabiedrībai. Tā ka tas īstenībā ir tikai normāli un pareizi, ka viņi ir saglabājuši veco PSRS himnu. Nenormāli ir tas, ka mēs, tāpat kā visa pārējā pasaule, uz brīdi naivi bijām noticējuši, ka vilks ir mainījis tikumu, lai gan tas pat spalvu nav papūlējies nomest.
Dažas atziņas no Krievijas propagandas mašīnas štampiem Gruzijas kara sakarā:
Krievija aizstāvēs savus pilsoņus jebkurā vietā uz zemeslodes. Līdz kurai spēj aizlidot tās bumbvedēji.
Krievija piespiedīs „mīlēt mieru” jebkuru no savām kaimiņvalstīm. Līdz kurai spēj aizbraukt krievu tanki.
Krievija vienmēr ir bijusi miera garants Kaukāzā. Līdz pat tam, ka arī pasaulslavenajā Krievijas daiļliteratūrā ikviens var iepazīties ar šī „miera procesa” pirmsākumiem pirms pāris gadsimtiem. Tas saucās „Kaukāza karš.”
Krievija vienmēr ir gatava aizstāvēt citu tautu tiesības uz pašnoteikšanos un pievienošanos Krievijai.
Krievija vienmēr zina, kur kāds cits ir sarīkojis vai vēl pat tikai plāno sarīkot cittautiešu apspiešanu vai genocīdu un ir gatava nesaudzīgi šaustīt un atmaskot šādus briesmu darbus.
Krievijā vienmēr zina pilnīgi visu par savu kaimiņvalstu aģentu tīkliem tās teritorijā, kā arī to, kur un kad tie plāno spridzināt nez kāpēc vēl Hruščova celtās dzīvojamās mājas.
Krievija nekad nevienam neuzbrūk pirmā. Viņa vienmēr tikai aizsargājas. Pretinieka teritorijā un līdz tā pilnīgai kapitulācijai un viņa zemes aneksijai.
Krievija nekad nevienam separātistam nepiegādā bruņojumu un ieročus. Tie paši tos atrod Krievijas kara bāzu miskastēs vai mežmalā.
Krievijas „miera uzturētājam” gūstekņu nemēdz būt. Ir tikai nomaldījušies un no savām kara daļām noklīduši sēņu lasītāji. Viņiem arī ieroču nemēdz būt. Ar lielgabalu šauj un bumbas met pati Māte Daba.
Krievijas „miera uzturētājam” kā tādam Ivanuškam-duračokam pat Švarcenegers un Betmens nav cienīgi čības pienest. Kur Vaņa paskatās, tur aviobumbas krīt, kur soli sper, raķešu zalve noslauka visu no zemes virsas, kur nospļaujas - desantnieku bataljons no mākoņa apakšas izbirst un vietējos mošķus „aiztīra” uz kapsētu. Un viss „pēc līdakas pavēles”. A pārējā laikā puisis guļ uz krāsns, nevienu neaiztiek, nevienam netraucē un pat miegā nekrāc.
Krievijas „miera uzturētājs” nevienu neslepkavo, ne uz vienu nešauj. Tie paši nokrīt beigti, tik ieraugot vien Vaņu. Nekādas civilās būves nebombardē. Ēkas pašas sabrūk tikai tāpēc, ka pirms tam tās nejaukie insurgenti ir sapostījuši.
Krievijas „miera uzturētājs” ir visur. Vienlaikus Chinvali pievārtē, Osetijas kalnos, Gori, Senaki, Zugdidi pilsētās, Abhāzijā, Kodoras aizā un uz kuģiem Melnajā jūrā. Ja papētīsim, izrādīsies, ka viņš tajā pašā laikā ēd brokastis arī Pleskavas desantnieku divīzijā, vēro notikumus no kosmosa kuģa Sojuz un piedalās vesera mešanas sacensībās Olimpiskajās spēlēs Pekinā. Bet vienlaicīgi viņš tomēr pamanās nepārkāpt miera uzturētājiem atvēlētās teritorijas robežas Dienvidosetijā ...
Nedaudz nopietnāk.
Fakts Nr.1. Krievija ir agresors. Un ir iebrukusi ar savu armiju bez kara pieteikuma un bez jebkāda starptautisko organizāciju vai ANO mandāta citas – suverēnas valsts teritorijā. Un rupji pārkāpjot, starp citu, savas trīspusējos līgumos noteiktās saistības. Tā nav sagadīšanās, ka Krievijas amatpersonas ne reizi nav nosaukušas KONKRĒTU punktu, vai Soču vai kādas citas vienošanās paragrāfu, atbilstoši kuram tad viņi ir ieveduši savu armiju vai atklājuši uguni. Un vāvuļo kaut ko riņķī un apkārt. Jo vienkārši šādu punktu tur NAV! Tieši otrādi – ir skaidri un gaiši rakstīts, ka miera uzturēšanas spēku pienākums ir „...приложить максимальные усилия для поддержания прекращения огня и обеспечения его неукоснительного соблюдения...”. Tā vietā Krievija šauj civiliedzīvotājus, bombardē pilsētas, iznīcina valsts infrastruktūru un ir jau pieteikusi savas pretenzijas uz daļas šīs valsts teritorijas aneksiju. Tie ir fakti. Kuriem nav attaisnojuma. Noziegums. Kuram nav noilguma.
Un man galīgi un absolūti nav saprotams NATO un ES inertums šajā jautājumā un pat tikai domas pieļaušana, ka agresors varētu tikt ne tikai sveikā cauri, bet pat tiešām sagrābt un paturēt daļu no Gruzijas teritorijas. Vai tiešām Minhenes vienošanās, ucināšanās ar Hitleru, Staļinu un tas, pie kā šī spēlēšanās toreiz noveda, nav neko iemācījusi Eiropai ??? Varbūt viņi domā, ka čečenu sieviešu un bērnu (arī kaukāziešu, starp citu) asinīs rokas līdz elkoņiem nomazgājušais Dzeržinska skolnieks Putins ar kaut ko īpašu atšķiras no abiem augstāk minētajiem? Jeb varbūt šie no gāzes un naftas dolāriem uztūkušie un Krievijas nopirktie šrēderi gatavojas mūs atkal aplaimot ar kārtējo „Minhenes mieru” ???
Fakts Nr.2. Krievija kā „miera uzturētājs” ir pilnīgi un totāli izgāzusies. Un pat vēl vairāk – tā ir ļaunprātīgi izmantojusi savu it kā neitrālās trešās puses statusu invāzijas gatavošanai pret Gruziju. Separātistu armiju apbruņošanai, apmācībai, savas pilsonības piešķiršanai šeit dzīvojošajiem un sev labvēlīga prokrieviska politiskās režīma izveidošanai. Tāpēc starptautiskajai sabiedrībai ir jāpieprasa Krievijas armijas un tā saucamo „miera uzturētāju” izvākšana no Gruzijas. Un nodarīto zaudējumu segšana valsts ekonomikai. Nekavējoties un bez jebkādām diskusijām. Krievijas „miera uzturētāju” vietā jāieved pietiekami liels starptautisks kontingents (var sākt kaut tūlīt vest ārā no Irākas). Un jāpanāk pilnīgi un bezierunu reģiona demilitarizācija.
Fakts Nr.3. Ir nepieciešama jauna Starptautiskā tribunāla izveidošana ar šī Krievijas agresijas akta izmeklēšanu un cilvēku upuros vainīgo sodīšanu. Un izmeklēšana ir jāsāk ar 1990. gadu. Kad Gruzija atdalījās no PSRS. Un sīki un skrupulozi jāizmeklē, kurš, kā un kāpēc toreiz veica graujošās separātiskās darbības pret šo valsti. Kurš apbruņoja abhāzu separātistus ar modernajiem ieročiem – tankiem, artilēriju, aviāciju. Kurš maksāja par GRU oficiera Basajeva (tā paša Basajeva) algotņu armijas izveidošanu un apbruņošanu un dažādu šlaku teroristu un bandītu, tajā skaitā vēlāko Čečenijas karu „varoņu” (piemēram Gelajeva u.c.) cīnīšanos separātistu pusē. Kurš realizēja genocīdu pret Abhāzijā dzīvojošajiem gruzīniem - megreliem, kā rezultātā aptuveni 75% !!! reģiona iedzīvotāju bija spiesti pamest mājas un glābties no etniskajām tīrīšanām. Kurš ... šādi varētu turpināt. Krievijas histēriskie spiedzieni par it kā gruzijas veikto „genocīdu” (vienas dienas laikā !??) šajā kampaņā tika propagandēti tāpēc, ka viņi lieliski apzinās SAVUS grēkus šajā jomā. Nez kāpēc tajā pašā Adžārijā – vēl vienā dumpīgajā autonomijā, kuru Gruzija salīdzinoši nesen atguva, ne no kādiem genocīdiem i smakas nav. Lai gan tur ta viņi gan varētu tagad „izvērsties” – ja jau tagad šīs zemes kontrolē un ir tādi asinskārie ļaundari, kā krievi viņus mālē. Ļaudis mierīgi dzīvo un ceļ savu labklājību. Bet genocīds dīvainas sakritības dēļ nez kāpēc šajā reģionā plaukst un zeļ tur, kur tuvumā atrodas Krievijas „miera uzturētāji” ...
Fakts Nr.4. Gruzija pati saasināja šo konfliktu, uzbrūkot Dienvidosetijai. Kam arī nav attaisnojuma. Tā nav metode, kā risināt domstarpības valsts iekšienē. Un domāju, ka Saakašvili, kurš pieļāva šo nelietību, ir jādemisionē. Un tad lai gruzīnu tauta jaunās vēlēšanās izvērtē viņa personīgo atbildību par notikušo. Tāpat kā jādemisionē ir Kokoitam un Bagapšam – osetīnu un abhāzu līderiem. Kuri vienlīdz aktīvi piedalījās šī kara kurināšanā. Arī viņus vietējiem ļaudīm ir jāpārvēlē. Tikai ar vienu niansi – vēlēšanām ir jānotiek pilnīgā starptautiskā uzraudzībā. Pēc Krievijas militāristu izvākšanās. Un tajās piedalīties nedrīkstēs Krievijas pilsoņi. Kuri jau ir balsojuši Krievijas Domes vēlēšanās. Tās pašas Domes, kura tagad uzstāj uz Gruzijas teritorijas aneksijas leģitimizāciju.
Fakts Nr.5. Gruzija tika izprovocēta. Neapšaubāmi. Tāpat kā nav apšaubāms tas, ka Krievijas agresija bija rūpīgi sagatavota un izplānota. Kalnu apstākļos nav iespējams pat teorētiski tik zibenīgi pārsviest simtiem tanku, lai ieietu Gruzijas teritorijā jau pāris stundu laikā pēc pavēles atdošanas par 58. armijas invāziju. Tas iespējams tikai tad, ja šie tanki JAU stāvēja uz Gruzijas robežām. Situācija, kas tik ļoti pazīstama no PSRS vēstures, vai ne? Kad mobilizētas tanku armijas un desantnieku divīzijas stāv pie robežām un tikai gaida IEGANSTU, lai iebruktu citā zemē. Tāpat no vēstures mēs zinām, ka iegansti var būt dažādi – „incidents” robežsargu postenī, mistiska artilērijas „apšaude” nez no kurienes, sliktākajā gadījumā – pat pāris dzīvojamo māju uzspridzināšana kaut kur Maskavā. Kuru, piemēram, noorganizē pašu specdienests – FSB vai tas pats Basajeva „kantoris”. Ej nu sazini, cik tādu basajevu tagad skraidelē pa kalniem, pārmaiņas pašaudot no raķešu iekārtas te osetīnu, te gruzīnu pozīcijas. Lai neļautu apklust ieročiem un dotu iespēju Kievijas armijai pabeigt ieplānoto Gruzijas valsts materiāli tehniskās bāzes galīgo sagraušanu. Ej nu sazini, cik tādu Kremļa apmaksātu basajevu atrodas arī Saakašvili tuvumā. Kāds taču deva pašnāvniecisko un Krievijai tik ilgi dikti kāroto un vajadzīgo pavēli sākt uzbrukumu Chinvali. Tā ka Saakašvili kungam vajadzētu rūpīgi paskatīties savā tuvākajā apkārtnē – vai kāds no viņa militāristiem vai iebrukuma iniciatoriem nav pēdējā laikā pēkšņi palicis bagāts.
Kas attiecas uz mums un mūsu atbalstu Gruzijai.
Pirmais. Tam ir jābūt labi koordinētam, saskaņotam un juridiski un faktoloģiski korektam. Krievija no tā baidās. Jo lieliski saprot, ka var pazaudēt ne tikai Ukrainas kara ostas, bet arī jebkādu iespēju pat cerēt uz Abhāzijas un Osetijas aneksiju, ja visa Rietumu pasaule VIENOTI pieprasīs Krievijas izvākšanos. Tieši tāpēc viņi Vešņakova personā atļaujas draudēt mums un tāpat draud individuāli leišiem, igauņiem, ukraiņiem u.t.t. Un mums tiešām būs pamats baidīties, ja nespēsim panākt šo vienotību un paliksim vieni – trīs, četras valstis pret Krieviju. Ja pret viņiem vērsīsies visi, visus Krievija nespēs nedz sodīt, nedz ignorēt. Tāpēc visiem mūsu valstu ārlietu resoriem ir nikni jāpastrādā, lai mūsu pozīcijai pievienojas citas valstis – vispirms Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija, pats par sevi – Moldāvija - tad ziemeļnieki, Turcija, tad citi ... Lai kaut kādas nopirktās vācijas, samiernieciskās francijas un Putinu mīlošās itālijas paliek vienas ...
Otrais. Palīdzībai ir jābūt arī materiālā formā. Bet nemilitārai. Par militrāro lai domā NATO. Un nevis šie nožēlojamie 100 000 Ls., par kuriem gruzīni pat vienu sabombardēto piecstāvu māju nevar salabot, bet jūtamai. Avots ir. Ja tas ir taisnība (lai tas arī nebūtu bēdīgi mūsu krīzes apstākļos), ka Latvija šogad nespēs apgūt visus tai pienākošos struktūrfondus un aptuveni 150-200 miljoni Ls. no ES naudām ies jebkurā gadījumā zudumā, mūsu valdība un/vai Saeima varētu pieņemt lēmumu palūgt Briseli šos miljonus pārskaitīt Gruzijas atjaunošanas fondam !!!
Tie tik un tā ir paredzēti ES budžeta pozīcijā „izdevumi” šim gadam. Un man liekas, ka ES valstīm būtu jājūtas vainīgām Gruzijas priekšā par Bukarestes sammita rezultātiem un šīs valsts atstāšanu vienu pašu pret Krievijas līdz zobiem bruņotajiem „miera uzturētājiem”.
Lūk tā būtu jūtama palīdzība. Kas mums nemaksātu neko. Tik vien kā lēmumu šos līdzekļus pārvirzīt. Un, ja vajag – uzrakstīt „projektiņu” tam. Domāju, ka, ja ar analoģisku iniciatīvu nāks klajā vairākas Austrumeiropas valstis, kurām paliek pāri struktūrfondu neizmantotās naudas, tas būtu ļoti, ļoti, ļoti labs risinājums un spēcīgs atbalsts Gruzijai. Un tas jau ir politiķu uzdevums sadot pa muti (gan tiešā gan pārnestā nozīmē) Briseles birokrātiem, ja viņi sāks vāvuļot, ka kaut ko te nevar izdarīt, vai līdzekļi tādiem mērķiem nav paredzēti. Karš Gruzijā arī nebija paredzēts.
Starp citu. Ar šādu iniciatīvu varētu rīt nākt klajā kā reize mūsu gudrā Saeima. Kurai nu taču vajadzētu pateikt kaut ko dikti dikti gudru un sakarīgu pēc ilgās domāšanas un gatavošanās ... kamēr Gruzijā iet bojā cilvēki ...
Izziņa.
2008.g. sākumā:
Gruzijas armija
Budžets - 930-990 mil. USD
Kareivji - līdz 30 000
Tanki T-55 un T-72 - 156
Bruņutransportieri - 155
Artilērija (ieskaitot pašgājējas haubices) - 119
Raķešu sistēmas „Grad” - 16
„PM-60” - 6
Dienvidosetijas armija
Budžets - nav zināms (dīvaini, vai ne?)
Kareivji - līdz 2 500
Tanki T-55 un T-72 - 80
Bruņutransportieri - 180
Artilērija (ieskaitot pašgājējas haubices) - 100
Raķešu sistēmas „Grad” - 23
Lūk tā. Dienvidosetijai , kura neko neražo un neko, izņemot piemājas dārziņā kalnu apstākļos izaudzētus lauksaimniecības produktus, neeksportē, ir vairāk bruņutransportieru un pusotru reizi vairāk moderno raķešu sistēmu nekā Gruzijas armijai. Plus tanki, artilērija un viss pārējais. Par kādu naudu tas viss ???
Ja parēķināsim motorizētā bruņojuma īpatsvaru attiecībā pret karavīru skaitu, vai tik neizrādīsies, ka Dienvidosetijas armija ir vismotorizētākā un tehnoloģiski labāk apgādātā pasaulē !! Un krieviem vēl pietiks nekaunības apgalvot, ka tie nav viņi, kuri šos karotājus ir apmācījuši un apgādājuši ???
