Par bezatbildību

“Es uzņemos pilnu atbildību par 13. janvāra protesta pasākumu un jūtos vainīgs par ievainotajiem policistiem un bibliotēkas izsistajiem logiem.”

… tā sākas Štokenberga vakar nopublicētais teksts … es pat nezinu, kā šo sacerējumu lai nosauc – bet grautiņus izprovocējuša politiķa atvainošanās tā noteikti nav.

Atbildības uzņemšanās paziņojums arī ne, jo pretējā gadījumā būtu jāuzskata, ka Štokenbergs noteikti nav “gudrāks par piektklasnieku”, ja jau nejēdz pat uzrakstīt pamatskolas līmenim atbilstošu “paskaidrojumu” par tēmu – kas izsita logu. Pat desmitgadīgs puišelis zina, ka šādos gadījumos ir jāraksta precīzi, lakoniski un “par lietu”, norādot, kurš to akmeni atnesa, kurš konkrēti musināja to mest, kurš beigās arī iemeta un kāpēc. Norādot arī visu huligāniskā akta dalībnieku vārdus un vēlams – piemetinot, ka nožēlo notikušo un turpmāk tā vairs nedarīs.

Vēl vairāk – vai jūs varat iedomāties situāciju, ka šādā “paskaidrojumā” puišelis rakstītu, ka “uzskata par savu pienākumu turpināt šo darbu” !??? Jeb piedraudētu skolas vadībai, ka viņa vecākais brālis tai “piestādīs rēķinu” ??? Pēc šitā smaga saruna ar vecākiem un vēlāk mājās bērzu rīkstes te būtu garantētas bez mazākās šaubu ēnas !!!

Nez vai cilvēkam, kurš nemāk uzrakstīt šādu elementāru paskaidrojumu, var uzticēt piedalīties valsts pārvaldē vai pat vadīt to. Kas notiek, kad pie vadības grožiem nokļūst analfabēti, kuriem nepārvaramas grūtības rada pat personas koda norādīšana oficiālā ministrijas vēstulē, mēs visi zinām ...

Vēl jau, tiesa, pastāv variants, ka šis tomēr nav vis nedz paskaidrojums, nedz politiķa atbildības uzņemšanās deklarācija, kā to varētu domāt no pirmā teikuma un no izteikumiem Domburšovā. Pie tā, ka politiķi publiski saka vienu, bet domā un vēl jo vairāk - dara pilnīgi kaut ko citu, jau mēs esam pieraduši, vai ne? Un Štokenbergs taču sauc sevi par politiķi. Pie tam – ar stāžu.

Tā ka visticamākais šis vienkārši ir kārtējais “Citas politikas” līdera piāra paziņojums. Ar mērķi izspiest maksimālo no grautiņiem, arestiem un viena puiša mūža invaliditātes un nopelnīt sev vēl kādus popularitātes punktiņus. Populistiska muldēšana, pie kā šie ļaudis mūs jau ir pieradinājuši, ar mērķi - it kā uzņemoties vainu, īstenībā neko neuzņemties, ne par ko neatbildēt un vēl vairāk – pacensties to maksimāli ātri uzgrūst kādam citam. Piemēram – valdībai, Saeimai, policijai vai nez kādiem mistiskiem “provokatoriem”.

Asinis, ja pie to izliešanas ir pielikusi roku valsts vara, vienmēr un visos laikos ir bijusi pateicīga tēma visāda veida opozicionāriem un politikāņiem, kuri šo pašu valsts varu grib nomainīt ar sevi pašu …. Nu, ja asiņu nav, tad noderēs arī izdauzīti stikli, izlaupīti veikali un grautiņi Rīgas centrā.

Ja “Cita politika” TIEŠĀM būtu gatava un taisītos uzņemties atbildību par notikušo, tad kā minimums tā būtu nopublicējusi atvainošanos Latvijas tautai par šo cūcību un nespēju kontrolēt tos spēkus, kurus paši palaida tajā vakarā vaļā.

Būtu apsolījusies segt zaudējumus, kā arī būtu paskaidrojusi, kāpēc par norises datumu tika izvēlēts tieši 13. janvāris. Diena – kurai mūsu valstī ir pavisam noteikta vēsturiskā “garša”, simbolisms un konteksts. Un kā redzējām, piketētāji to lieliski atcerējās un nāca attiecīgi noskaņojušies un “sagatavojušies”. Un fakts, ka Štokenbergs pats personīgi no tribīnes nesauca – tagad iesim Saeimas logus sist – nemazina viņa atbildību par to, ka viņš izdarīja visu, lai laukumā sanākušie šo viņa neizteikto domu saprastu arī bez šīs norādes. Šī datuma simbolisms bija pietiekami laba podskazka pati par sevi.

Ja jau no SCP puse netika plānoti grautiņi, kautiņi ar policiju, dedzināšanas un asinsizliešana, tad kāpēc pikets tika nozīmēts tieši šajā dienā ??? Arī valdošo un policijas “provokācija”, ja? Kas, Rīgas Dome sita Štokenbergam pa galvu un ar varu piespieda varbūt piketu rīkot tieši šajā dienā un gandrīz tieši tajā pašā vietā, kur pirms 104 gadiem tika sarīkota Latvijas vēsturē visasiņainākā varas izrēķināšanās ar tautu ?

Kā rāda vēsture, diezgan bieži gadās, ka pašu saceltā vētra ieslauka vēstures mēslainē ne tik vien nīstamo varu, bet arī pašus romantiskos šīs varas nīdējus … Un populistisko un bezatbildīgo demagogu un kūdītāju vietā pie varas nāk pragmatiķi mauzeriem, toties bez visādiem “demokrātiskiem kompleksiem”. Kuri, līdzko tiek pie šprices, pirmām kārtām pie sienas pieliek kā reize šos kūdītājus. Kā tuvākos konkurentus uz vakantajām vietām pie atbrīvojušās siles un – tieši tā – kā kūdītājus …. :)

Man liekas, es nemaldīšos, ja teikšu, ka šie “pragmatiķi” bija manāmi arī 13. janvārī Doma laukumā. Gan pagaidām bez mauzeriem.

Jā, jā - tie paši melnās ādas jakās, kuriem pie kājas bija visa tā piketētāju dziedāšana un politoloģiskā šļura un kuri, sildoties ar šņabi un spirtiņu, gaidīja, kad dziedātāji beigs dziedāt, muldētāji muldēt un viņi beidzot varēs ķerties pie lietas, kuras dēļ bija tur atnākuši …

Ja cilvēks, kurš sevi dēvē par politiķi, to neredz un nesaprot un nav spējīgs nekā mācīties no vēstures, tad valsts pienākums ir pēc iespējas ātrāk tādu iespundēt trako namā.

Un es viennozīmīgi pievienojos tiem, kuri uzskata, ka grautiņa zaudējumi ir jāsedz no piketa organizatoru makiem. Nevis atkal no nodokļu maksātāju kabatas. Es to pat pieprasu.

Viedokļi

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Svarīgākais