Dienas neDienas
 

Pagājusī nedēļa bija notikumiem bagāta ... un man personīgi pārsvarā – patīkamiem notikumiem. Viens no tiem neapšaubāmi bija Dienas redakcijas šķelšanās un vecās – sorozīdās blices aiziešana.

. Tas tiešām ļauj cerēt, ka beidzot pienācis Patiesības Ministrijas un karojošās agresīvi-melīgās līdzšinējās avīzes gals. Nez vai uz visiem laikiem un nez vai pavisam, jo, lai cik tas nebūtu skumji, jāatzīst, ka ir mūsu tautā pieprasījums pēc šāda – tendencioza, paštaisna, visus apkārtējos apgrēcībā vainojoša viedokļa barotnes. Par cik šie šīs valsts nīdēji, valdības lamātāji, tautas šķēlēji, muldoņas un „latvietis latvietim latvietis” politikas piekritēji tomēr ir, atradīsies arī niša no Dienas aizgājušajiem. Jautājums – cik liela un cik daudz naudas šie vircas putras vārītāji būs gatavi ziedot savas „mīļotās avīzes” uzturēšanai. Viņus taču arī krīze ir skārusi ... Bet tā lai paliek Ločmeles un Co. problēma. Un tā „finanšu filantropa” rūpe, kurš ir gatavs šai Dienu līdz bankrotam novedušo darboņu grupai vēlreiz uzticēt naudu ...

Par pašu aiziešanas procesu jau ir rakstīts pietiekoši, tāpēc neatkārtošos. Tikai daži akcentiņi, kas man iekrita acīs un liekas, ka nav pietiekami tikuši apgaismoti.

1. Es neesmu manījis nekādu rīcību no Ločmeles komandas puses kopš jūlija (kad Diena tika nopirkta), lai kaut ko mainītu avīzes lejupslīdes procesā. Nedz saturiski, nedz vizuāli Dienā nekas šajos mēnešos netika darīts, lai rastu izeju no avīzes finanšu krīzes. Lai gan man liekas, ka tieši tam vajadzēja būtu redakcijas GALVENAJAM uzdevumam un vienlaikus motīvam strādāt – pierādīt jaunajiem īpašniekiem, ka avīze tomēr ir dzīvesspējīga.

2. Tajā pašā laikā redakcija nepārtraukti nodarbojās ar tenkošanu, savu nezināmo īpašnieku meklējumiem, jaunās vadības stila apspriešanu, uzbrukumiem citiem medijiem, politiķiem, partijām un ... kāda cita avīzes pārpircēja meklēšanu !?? Kāds tad brīnums, ka ieņēmumi turpināja kristies, žurnālisti – gurķoties un Dienas lasītāji – masveidā no tās atteikties ...

3. Loģiski, ka pie šādas redakcijas attieksmes vairāku mēnešu garumā un situācijā, kad tavi darbinieki, kuriem tu maksā algu par ŠĪS – tavas avīzes glābšanu no bankrota bedres, atnāk pie tevis ar „piedāvājumu”, ka „tikmēr esot atraduši citus potenciālus investorus” un grib strādāt pie tiem, esošajam īpašniekam nekas cits neatliek, kā šos ļautiņus atlaist no darba. Tā teikt – lai tad arī iet un strādā pie tā cita ....

4. Fakts, ka aizejošā redakcija bazūnē pa visu pasauli, ka viņi paši esot izlēmuši aiziet un „principālu apsvērumu dēļ” ir kārtējais tipiskais liekulīgais vēstījums Patiesības Ministrijas stilā. Cik atceros, vienīgais fundamentālais „princips”, ko viņi pirms tam izvirzīja jaunajiem īpašniekiem, bija redakcionālā neatkarība. Kuru vispilnākajā mērā Tralmaks viņiem nodrošināja – līdz pat tam, ka nākamajā rītā pašas Dienas 5 lappušu atvērumā šis redakcijas aiziešanas skandāls tika sīki un detalizēti atainots un tieši paužot aizgājēju un viņu līdzjutēju un nevis īpašnieku viedokļus ... un līdz pat tam, ka zēniem bija vairāk nekā pietiekoši brīvā laika, lai meklētu un atrastu avīzei jaunu pircēju ... kur nu vēl lielāku „neatkarību” !??

5. Faktiski, kā es to redzu, galvenais kašķa iemesls bija pavisam triviāls – Tralmaka uzstādījums, ka redakcijai ir jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem. Un, ja redakcija nespēj nopelnīt savas algas, tad tās samazināt – tieši tas, kas pašlaik notiek visā valstī un, kas notiek jebkurā privātā firmā, kuras izdevumi pārsniedz ieņēmumus ... Par cik Dienas redakcija visus pēdējos mēnešus nodarbojās ar visu ko citu, tikai ne ar avīzes ieņēmumu palielināšanu un finanšu situācijas uzlabošanu, nav nekāds brīnums, ka īpašnieki pieprasīja algas šiem „izcilajiem” menedžeriem samazināt un daļu no tiem arī atlaist.

6. Un cik jauki un simtomātiski tagad ir klausīties šo aizgājēju paziņojumos ... kuri tipiski savā stiliņā vaino visus un visu savās problēmās un Dienas maksātnespējā ... vainīgs ir Tralmaks, vainīgi ir jaunie īpašnieki, vainīgi ir pat vecie īpašnieki !??, vainīga ir valsts, ekonomika un situācija ... un pat lasītāji, kuri vairs negrib šo avīzi lasīt ... tikai ne viņi paši ... šie darboņi, kuri avīzi līdz šai situācijai noveda ... :)

Jebkurā gadījumā – tas viss ir tikai uz labu. Dienas Biznesa komanda ir pierādījusi, ka māk arī krīzes apstākļos saimniekot ar peļņu. Un viņi vienmēr ir bijuši neitrāls objektīvas informācijas avots – medijs. Atšķirībā no Dienas. Tā ka – veiksmi viņiem! Varbūt beidzot arī Diena tiešām kļūs par visas sabiedrības nevis marginālas sado-mazohistu grupiņas interešu un viedokļu paudēju. Un, ja kļūs, tad arī izķepurosies no pašreizējās bedres.

Savukārt aizgājējiem būs lieliskā iespēja piesaistīt Latvijai vēl kādas investīcijas šajā krīzes periodā, radīt kādas jaunas darba vietas un veidot savai auditorijai tik tīkamo kārtējo „neatkarīgo” Patiesības Ministrijas avīzīti, tikai šoreiz jau bez tā milzīgā valsts atbalsta un lobija, kas bija Dienas sākotnējo panākumu pamatā. Tā teikt – tīrs eksperiments, kad mēs tiešām ieraudzīsim, cik tad daudz mūsu valstī ir cilvēku, kuri ir gatavi ar saviem makiem balsot par tām samazgām, kuras Patiesības Ministrija uzskata par „ziņām un informāciju” ... :)

P.S. Un jā. Es vēl pirms gadiem 6 teicu, ka Diena, turpinot tamlīdzīgi cūkoties, bankrotēs ... man prieks, ka mana prognoze ir piepildījusies ... :)