Eināriņš smilšu kastē

Tautas gudrība saka, ka ir cilvēki, kuri jau piedzimst veci – „ar reimatismu kaulos” un psiholoģiski visu savu dzīvi tā arī nodzīvo kā pensijas vecuma ar savu dzīvi neapmierināti ņaudētāji. Savukārt ir arī tādi, kuri arī sirmā vecumā paliekt jauni, enerģiski, aktīvi un radoši neatkarīgi no gadu nastas.

Tas, ka mūsu premjerministrs – Dombrovskis, pieder pie sklerotiskajiem „večukiem”, laikam jau tagad ir skaidrs ikvienam. Jo īpaši pēc pēdējās „aizgulēšanās” pirms Radio intervijas ... Taču jautājums par viņa „labās rokas” – Repšes psiholoģisko vecumu nav tik viennozīmīgs. Ekstravagance var būt raksturīga gan jaunībai, gan vecībai. Un, ja arī viņa rīcība vairākkārtīgi ir apliecinājusi, ka Repše pavisam noteikti nepieder pie nobriedušajiem prātiem, būtiski likās noskaidrot – cik tad īsti „jauns” viņš tomēr ir ?

Vakar mēs liekas saņēmām atbildi. Finanšu ministra gājieni ar Jakāna atstādināšanu ir tik bērnišķīgi, tik klaji impulsīvas rīcības, bērnišķīga aizvainojuma un personīgās pašapziņas trūkuma iniciēti, ka vairāk par 4-5 gadiņiem šādam „bērnam” nez vai var dot ... Izskatās pēc sapūtušās puišeļa rīcības smilšu kastē, kad Eināriņš nākamajā rītā pēc tam, kad Dzintariņš parādījis šim mēli Domburšova laikā, paņem un saplēš Dzintariņam kreklu un saber smiltis acīs ...

Šobrīd jau gandrīz viennozīmīgi var teikt, ka Repšes lēmumi Jakāna sakarā ir pieņemti pretlikumīgi, vairākos momentos pārkāpjot arī procesuālo kārtību. Tikpat viennozīmīgi var teikt, ka, ja šie notikumi kalpos par ieganstu Jakāna atlaišanai, tas iesūdzēs ministriju un valsti tiesā un bez problēmām uzvarēs šo procesu. Valstij nāksies maksāt smukas soda naudas, kompensēt morālo skādi un piedevām vēl atjaunot puisi amatā ar tiesas lēmumu.

Briest Grīnbergiāde Nr.2.

Vissmieklīgākais ir tas, ka publisko pretenziju eskalācija pret Jakānu sākās kā reize ar apvainojumiem, ka procesuāli nepareizi ATLAIŽOT no darba divus Jaunalksnes lietas grēkāžus un maksājot tiem soda naudas Jakāns un VID Juridiskās daļas vadītājs esot nodarījuši „zaudējumus valstij” !??

Atklāti sakot, skatoties uz visu šo cirku, es lielā mērā saprotu ES komisārus un SVF vadību, kuri nevēlējās dot Latvijai nekādas atlaides un negribēja ielaisties vairs nekādās sarunās par jebkādām izmaiņām sākotnējā valsts kreditēšanas plānā. Un Eināriņam un Valdītim uzdotajiem mājas darbiem to sakarā. Domāju, ka viņiem palika auksti kauli, kad zēni pakomunicēja ar mūsu valsts šobrīdējiem „vadītājiem” un saprata, ka ir apsolījuši aizdot 7 miljardus 5-gadīgam puišelim ... :)

Interesanti ir arī atcerēties Repšes (un ne tikai viņa) pāris gadus vecākus publiskos izteikumus, kad analoģisks konflikts gadījās Knab vadītājam Loskutovam ar Kalvīti. Toreiz Repše kopā ar „progresīvo sabiedrības daļu” stāvēja Loskutova pusē un sunīja Premjeru par mēģinājumiem „ietekmēt” Knab vadību. Un viņu nebūt toreiz neinteresēja, ka Knab vadītājs ir ignorējis Premjera lēmumus, nav pakļāvies tā rīkojumiem un par to ir ierosinātas vairākas disciplinārlietas. Skatoties uz Repši šodien, es redzu Kalvīti vakar un nevaru atrast ne mazāko atšķirību starp šiem diviem konfliktiem un to personāžiem. Ja atskaita vienu – zagšanas fakts Knābā apliecināja, ka Kalvītim bija taisnība. Bet kaut kā neesmu pārliecināts, ka arī Repšem izdosies pierādīt „savu taisnību” un savas rīcības pamatotību.

Un vēl. Diez kā gan šodien, uz to visu skatoties, jūtas toreizējie uz dumpi samusinātie valdības sunītāji un gāzēji? Nerodas vēlēšanās atzīmēt „lietussargu revolūcijas” gadadienu – 3. novembris reku tepatās vien ir ? A, „revolucionāri” ?? ... :)))

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais