... ja līdz šim lielākā vai mazākā mērā šis noteiktas politiskās organizācijas izmantotais sauklis daļai tautas likās kādas mistiskas apjausmas, neizteiktu solījumu un gaišu cerību uz pārmaiņām apvīts, tad pēdējās pāris dienās šīs cerības ir ieguvušas visai taustāmus, aptaustāmus un pat naudā izmērāmus apveidus.
Tagad mēs zinām, ka „cita politika” nozīmē ne tikai smukas frāzes, frizētus miljonārus džemperīšos un populistiskus solījumus, bet arī izsistus logus, izdemolētas mašīnas, piekautus garāmgājējus un izlaupītas šņabja bodes un juvelieru veikali , ....
... ka „atbildīga politika” nozīmē pilnīgu bezatbildību attiecībā pret valsti un līdzpilsoņiem, ...
... ka „tiesiskums” šo cilvēku izpratnē nozīmē uzbrukumus Saeimai un valsts policijai, ...
... bet „godīgums” – policijas un valdības apvainošanu to nekārtību „provocēšanā”, kurus sarīkojuši ir viņi paši un viņu piekritēji ...
Ir tik uzjautrinoši vērot organizatoru histēriskos mēģinājumus tagad atkrustīties no jebkādas atbildības par grautiņiem, cenšoties iestāstīt, ka tie ir bijuši „divi dažādi pasākumi”.
Pirmkārt – neviens tikai nevar pateikt, kas tad bija tas „otrs” pasākums un kur viņa organizatori. Plaukst un zeļ visādas provokāciju teorijas, kuru galvenā doma ir tā, ka tā ir bijusi bezmaz vai pati policija un valdība !???, kura grautiņus rīkoja. Tātad paši policisti bija tie, kuri savas mašīnas dauzīja un saviem dienesta biedriem ar bruģa akmeņiem pa galvu sita !!?? Videoierakstus skatoties man gan tā nelikās.
Lielāku cinismu un nekaunību laikam būtu grūti izdomāt.
Otrkārt – videonovērošanas kamerās pie Saeimas ir precīzi dokumentēta visa konflikta sākuma norises gaita un LNT demonstrētajā apskatā ikviens Latvijas iedzīvotājs varēja pats savām acīm redzēt, ka agresīvais pūlis veidojās tieši no tiem pašiem cilvēkiem, kuri nāca no Doma laukuma un policijas NEIZPROVOCĒTA agresija un stiklu sišana sākās vienlaicīgi ar Doma laukuma „muzicēšanas” beigām. Ja nu vienīgi neuzskatām par provokāciju pašu faktu, ka Jēkaba ielā vispār atrodas Saeimas ēka ...
Treškārt – viss Doma laukuma pasākumā esošais pūlis pusotras stundas garajā pasākuma „oficiālajā daļā” tieši uz to arī tika orientēts – uz agresiju, esošās varas gāšanu, Saeimas izdzenāšanu (vai atlaišanu) un ārkārtas rīcību. Ar saukļiem, runām, aicinājumiem un cilvēku smadzeņu skalošanu ne tikai tovakar, bet arī krietnu laiciņu pirms šī pasākuma. Un tad, kad nervozais pūlis bija pietiekami uzkarsēts, to, kā iznerrotu un satracinātu suni, palaida vaļā no ķēdes ... kāds brīnums, ka tas krita virsū pirmajam ieraudzītajam telefona stabam vai policistam mundierī ...
Un pat ne ceturtkārt, bet kā pilnīgi atsevišķa tēma ir fakts, ka pat datums, kad akciju rīkot, tika izvēlēts ar jezuītisku cinismu. Jo 1905. gada 13. janvāris ir ne tikai 5. gada revolūcijas sākuma punkts. Tā ir diena, kad neapmierinātās tautas demonstrācijas toreizējā vara apspieda ar karaspēka palīdzību. Tika nošauti vai pūļa sabradāti kopumā 70 cilvēki un Vecrīgas ielās izlija asinis. Kuras tad arī kalpoja par detonatoru tautas ilgi krātajam neapmierinātības sprādzienam, pēc kura sāka liesmot muižas un kokos kārti muižnieki ar visām ģimenēm.
Tā vien šķiet, ka asiņu jūru ir gribējuši panākt arī šī mūsdienu pasākuma rīkotāji. Pretējā gadījumā – kāpēc gan tika izvēlēts tieši šis datums, bet nevis diena agrāk vai vēlāk vai vispār pagājušās svētdienas vidus ?? Simptomātiski ir arī tas, ka viņi – šie pasākuma rīkotāji ir tik ļoti neapmierināti un pat neslēpj savu vilšanos par policijas „mīkstsirdību”, nepietiekami „aktīvo rīcību” un mazo skaitu grautiņu pārtraukšanā. Ka šoreiz neviens netika nedz nošauts, nedz pūļa sabradāts. Nebrīnīšos, ka šie „revolūcijas dziesminieki” bija ieplānojuši asins jūru šajā datumā arī 2009-jā gadā.
Un domāju, ka aprēķins ir bijis ļoti pamatots. Ja tiešām būtu bojā gājušie, iespējams, ka šodien Godmanis jau būtu iesniedzis demisijas rakstu un neveiksmīgajiem valdības gāzējiem beidzot būtu izdevies viņu ilgi lolotais sapnis ....
Katrā gadījumā, ja kāds šeit arī gatavojās un gribēja rīkot „provokācijas”, tad tā noteikti bija nevis policija, ne gan tie, kuri izvēlējās pasākuma norisei šo provokatīvo vietu, laiku un datumu.