Elita Veidemane / Viedokļi

Jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Šī tautas gudrība pilnvērtīgi attiecas uz jaunās valdības izpaudumiem valsts celtniecībā, kas iet uz dižu sasniegumu virsotnēm nu jau gigantiskiem, neapturamiem soļiem. Tā kā likumdevējvaras (Saeimas) prioritāti mums ir nomainījusi izpildvara (valdība), atliek pavaicāt: cik ilgi vēl jāgaida, lai resnie partizāni nobalsotu par Latvijas teritoriju pievienošanu Krievijai?

“Pirmais mēģinājums bija pie manis mājās – 1974. gada 4. oktobrī,” atceras Valdis Skujiņš, mūziķis, grupas “Credo” dibinātājs. “Tikai” 49 gadi pagājuši kopš tā brīža. Nākamais gads – lielā jubileja. Pirmajā mēģinājumā piedalījās Valdis, Gina Burkēvice un Aivars Liepiņš. “Aivara vairs nav, viņš bija mūsu pirmais ģitārists. Bet bundzinieku Verneru Bokumu toreiz gaidījām mājās no armijas,” stāsta Valdis. Sākās “Credo” laiks.

“Ir tāda sajūta, ka “progresīvie” pavisam drīz ierosinās atjaunot Pārdaugavas “uzvaras” pieminekli,” prāto kāds tīmekļa apskatnieks, “un tas nebūs nekāds joks. Tā būs nopietnība.” Jā, smiekliem šajā gadījumā nav vietas, jo savulaik nenopietni uztvertie politiskie pusaudži pārtapuši varas partijā, kas ne tikai mēģina ieviest savu dienaskārtību, bet to arī izdara. Ar nekaunību un cinismu. “Koalīcijas” partneri tikai noskatās. Klusējot.

Trīs jautājumi, trīs atbildes: vakar nosūtīju jautājumus, šodien jau ir atbildes. Komunikācija ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) sasniegusi atzīstamu līmeni. Varbūt tāpēc, ka izglītības un valodas jautājumi skar ļoti lielu sabiedrības daļu?

“Mans dēls šogad uzsāka mācības 4. klasē. Un jau pirmajā dienā – krievu valodas stunda! Kāpēc?! Kaut arī viņam tikai 11 gadu, puika saprot, kas notiek Ukrainā, kur iebrukuši krievi. Viņš negrib mācīties krievu okupantu valodu. Kā lai no tās atsakās? Saprotamu iemeslu dēļ nenosaukšu nedz bērna vārdu, nedz skolu – baidos no vēršanās pret mazo skolnieku,” saka kāda mamma. Tas nav vienīgais gadījums: krievu valoda joprojām tiek uzspiesta latviešu skolēniem.

Latvijā ir risks saasināties etniskajai spriedzei, kas patlaban ir latenta. To var pastiprināt neapmierinātība ar esošo situāciju un agresivitāte. Tas secināts Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, ko izstrādājusi Aizsardzības ministrija. Vēl tur ir rakstīts, ka tiesībaizsardzības institūcijām jāturpina ievērot nulles tolerances principu pret jebkādām atbalsta izpausmēm Krievijas agresijai, kas parādās publiskajā vidē. Nu gaidām nulles toleranci pret bijušā Latvijas žurnālista un bijušā politiķa Andreja Mamikina pretvalstiskajām izpausmēm Krievijas propagandonu raidījumā.

Man ir dzīvnieku patversme. To sapratu tikai tagad, jo man ir pieci kaķi un suns. Var teikt, ka četri no pieciem ir izcelti no ielas dzīves. Es šos dzīvniekus izmitinu un aprūpēju. Bija laiks, kad pie manis mitinājās septiņi kaķi. Bija pat doma kādu atdāvināt… Vai tagad man jāsteidzas uz Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) reģistrēt savu personīgo patversmi?

Tieslietu ministrijai nav nekā svarīgāka par Stambulas konvencijas ratificēšanu: tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ar mirkļbirku #EsGaidu sociālajā tīmeklī publicējusi sirdssūru vēstījumu: “Es gaidu, kad Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu beidzot tiks ratificēta. @tieslietas pauž atbalstu un solidaritāti visiem vardarbības upuriem.” Un tad, kad ratificēs, iestāsies laimības laiki. Bet izskatās, ka neiestāsies vis.

Ja šādas jautrības tiks apsolītas katru dienu, cilvēku interese par jaunās valdības aktivitātēm tikai pieaugs. Vakar pēcpusdienā premjere Siliņa (JV) pieprasīja, lai Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) atvainojas sabiedrībai par savām izteikām Latvijas radiofonā. Nepienāca pat pievakare, mēs nepaspējām nopirkt popkornu un iekārtoties pie sabiedriskā medija skandām un ekrāniem, kad aģentūra LETA paziņoja, ka Gunārs Kūtris esot jau atvainojies…

Dižu cilvēku citāti ir jāsaglabā mūžībai. Daudz tos ir izteicis bijušais premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), viņa pēdās iet nule ietapusī premjere Evika Siliņa (JV), un grēks būtu neatgādināt vēl un vēl viņas izteikas, kurām ir ne tikai šodienas nozīme, bet arī tiecība rītdienā. Tāpēc ar vislielāko rūpību pievērsīsimies Siliņas kundzes vārdiem.

Monika Zīle bija mana Skolotāja. Kad 1981. gadā atnācu uz laikrakstu “Padomju Jaunatne”, viņa mani pieņēma kā žurnālistikas skolnieci, kaut arī man nebija nekāda sakara ar šo profesiju. Es biju latviešu valodas un literatūras skolotāja. Bet viņa mani mācīja rakstīt – rakstīt lasītājiem. Ironiska, smaidīga un prasīga. Viņa teica: “Jums patiesība jāuzraksta tā, lai būtu interesanti lasītājiem.” Septiņi gadi, ko pavadīju Monikas Zīles virsvadībā, bija mana svarīgākā žurnālistikas skola, un es par to esmu viņai mūžam pateicīga.

“Lemšana par [Stambulas] konvencijas ratifikāciju būs nekavējoša. Tur ilūzijas nevajag lolot. (..) Vairākumam šis jautājums ir diezgan vienaldzīgs. Cilvēki redz citas prioritātes šajā brīdī. (..) Kā frakcijas vairākums lems [par Stambulas konvenciju], tā arī būs jābalso. Tad sabiedrībai būs jāskaidro,” intervijā “Neatkarīgajai” teic Augusts Brigmanis (ZZS), savulaik konservatīvi noskaņotas partijas bijušais līderis.

“Noskaties šo video, lai iegūtu atbildes uz jautājumiem par to, kas ir dzimte un dzimums (..). Soli pa solim izpratīsi, kāpēc mūsu bioloģiskais dzimums ir vai nav vienāds ar mūsu dzimtes identitāti, izpausmi, seksuālo un romantisko orientāciju (..).” Šādā “ekskursijā” aicina Valsts izglītības satura centrs (VISC) – rūpēs par bērnu seksualitāti un tās pareizu ievirzi pareizajās “kastītēs”, par ceļvedi piedāvājot metodisko materiālu “Seksuālā izglītība – jautājumi un atbildes”. Daudzi vecāki – šausmās un neizpratnē.

Skolēni neizvēlas mācīties krievu valodu, viņiem to uzspiež – tāda ir situācija lielā daļā Latvijas skolu, ja runājam par neparasti lielo “mīlu” uz krievu valodu, kas it kā vērojama izglītības sistēmā: gandrīz pusē skolu – tās ir 320 mācību iestādes – kā otrā svešvaloda tiek apgūta tieši krievu valoda. Sabiedriskais medijs (LTV) apgalvo, ka tā ir ļoti populāra.

Pagājušajā mācību gadā gandrīz pusē Latvijas skolu (320 no 668) kā otro svešvalodu izvēlējās apgūt tieši krievu valodu. Šogad esot līdzīgi. Viens otrs apgalvo, ka tā ir populārākā izvēle. Aptuveni 1000 pedagogu pasniedzot šo apmācību. Bet pēc trim gadiem izglītības sistēmā sagaidāma kārtējā reforma: krievu valoda vairs nebūs otrā izvēles valoda, tās vietā – jebkura no ES valodām. Vai tiešām krievu valoda ir tik populāra? Ja ir, tad – kāpēc?

Prieks un asaras. Triumfs un zaudējums. Viss kā dzīvē. Tieši tāpat kā Pasaules kausa izcīņā, kurā pirmo reiz piedalījās Latvijas basketbola izlase. Piektā vieta turnīrā, pēdējā spēlē uzvarot Lietuvas valstsvienību. Latvijas izlases kapteinis Dairis Bertāns par turnīru kopumā saka: “Nedaudz skumji, bijām tik tuvu. Zinām, ka ar savu spēli varbūt bijām pelnījuši ko taustāmāku.” Ar “taustāmo” viņš acīmredzot domāja medaļas. Bet skumji gan nav. Sajūta patiesībā ir varena: paldies Latvijas komandai!

Saeimā 7. septembrī notika balsojums par to, lai darba kārtībā iekļautu lēmumprojektu “Par nekavējošu valdības rīcību netaisnīgo, nesamērīgo un pret iedzīvotājiem vērsto jauno elektroenerģijas ST tarifu atcelšanu”. Neiekļāva. Jo par iekļaušanu nobalsoja 47 deputāti, savukārt atturējās 49 tautas kalpi – “progresisti”, “Jaunā vienotība” un “Apvienotais saraksts”.

Valdību veidojošie spēki uzsver koleģialitāti, kādā norit gatavošanās darbam valdībā, un noliedz domstarpības šajā procesā, – ziņo sabiedriskie mediji, un mēs tam saldi ticam. Jo citādi nemaz nevar būt: trīs gandrīz vienādi domājoši politiskie pulciņi, sanākot kopā, var dūdot tikai vienā toņkārtā. Sevišķi tad, ja vajag sadalīt krēslus. Premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV) par krēsliem sola skaidrību jau pavisam drīz. Bet mēs palūkosimies uz eventuālajiem sēdētājiem.

Stambulas konvencija atkal nāk virsū kā lietuvēns, un šoreiz dažādus tās aspektus trešdien skatīja Saeimas Ārlietu komisijā, ko vada Rihards Kols (NA). Komisijas sēdē piedalījās sabiedrisko iniciatīvu portāla “manabalss.lv”, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas pārstāvji un Saeimas deputāti. Ministrijas, protams, karsti aizstāvēja konvencijas ratifikāciju, dažas deputātes aizrāvās ar briesmu stāstiem, bet Kols mēģināja būt objektīvs.

Bizness pāri visam! Aptuveni tāds varēja būt zemsvītras skaidrojums Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana un Krievijas galvenā kara noziedznieka Vladimira Putina tikšanās faktam. Abi pat necentās panākt Melnās jūras graudu iniciatīvas atjaunošanu, jo tas, izrādās, nebija svarīgākais mērķis.

Latvijas krievu savienība (LKS) kārtējo reizi izcēlās ar kārtējo aktivitāti: pie Saeimas tika sarīkots “pikets par dzimto krievu valodu – pirms traģiskā 1. septembra, kad pirmklasnieki nedrīkstēs mācīties krievu valodā”. Piketa fotomirklis, kurā varēja aplūkot partijas līderi Miroslavu Mitrofanovu un aktīvisti, Rīgas domes deputāti Innu Djeri, tika ievietots tīmeklī. Un tad bija tikai viens jautājums: kāpēc šī politkopa joprojām nav likvidēta?

Otrdienas Ministru kabineta sēdē paredzēts izskatīt projektu “Rīgas Latviešu biedrības nama (RLBN) atjaunošanas, izpētes, konservācijas un restaurācijas programma 2023.–2030. gadam”. Pēc mīņāšanās uz vietas valdība (aizejošā) beidzot pieķersies būtiskiem darbiem, kam šoreiz ir labi nolūki. Ir pamats cerēt, ka neaktivizēsies tradicionālie latviskā gara sliktie atzari – strīdi, kašķi, nenovīdība un lipīgas rociņas, kam pieķeras katrs naudas gabaliņš, kas slikti piestiprināts.