Elita Veidemane / Viedokļi

Lai dzīvo mūsu tiesa – vishumānākā tiesa pasaulē! Jau kuru reizi jāizmanto padomju filmas “Kaukāza gūstekne” citāts, kura pilnajā tekstā – pirms cenzūras – bija konkrēta norāde, par kādu “mūsu tiesu” ir runa, un tā bija “padomju tiesa”. Šķiet, nekur tālu no padomijas neesam tikuši, ja pavērojam to, kas dažkārt notiek mūsdienu tiesas sēdēs.

“Jaunās vienotības” centieni neatstāt Latvijas sabiedrību bez komēdijas elementiem ir apsveicami. Šoreiz par to parūpējās mūsu ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV). “Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai.” Šādu paziņojumu svētdien citēja aģentūra "Bloomberg". Paziņojums bija saņemts no Kariņa preses pārstāvja.

Saeimas Pieprasījumu komisija vakar noraidīja “Apvienotā saraksta” (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par bijušā premjera (tagad ārlietu ministra) Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem. No 2021. līdz 2023. gadam Kariņa 18 lidojumi, kuros tika izmantotas privātās lidmašīnas, valstij (nodokļu maksātājiem) izmaksāja 613 830 eiro – aptuveni 10 reizes vairāk nekā izmantojot regulāros reisus.

Jau vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva pašvaldībām un sociālajiem partneriem dokumentu, kas saucas “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Iedziļinoties var secināt, ka tas ir plāns lauku skolu likvidēšanai. Bet skolas ir nozīmīgi latviskās identitātes uzturēšanas centri lauku reģionos. Ja tur nebūs skolu, izsīks latviskums, pazudīs cilvēki.

Oļegs Burovs, ievēlēts Saeimā no “Latvija pirmajā vietā” (tagad frakcijām nepiederošs), partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) priekšsēdētājs, pagājušajā nedēļā nobalsoja par Stambulas konvencijas nodošanu Juridiskajai komisijai. Pēc piederības tā bija jānodod Ārlietu komisijai, taču Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) manipulatīvi iegrozīja Juridisko komisiju. Bet ne par to stāsts. Patiesībā par to, vai Burovs kļūs par nosacīto 51. deputātu, kurš atbalstīs ratifikāciju.

Biju sevī nolēmusi: ne vārda par kultūras ministri. Jo gandrīz katras dienas traģikomiskie jaunumi, kurus sagādāja ne tikai “Progresīvo” deleģētā ministre, bet visi minētās politkopas locīkļi kopumā, jau sāka šķist mazliet apnicīgi. Taču šis šedevrs pārspēja visu: aizkustinājums, lasot nepārspējamo opusu, bija tik liels, ka gandrīz izlauzās skopa asara…

Gribēju sazvanīt kādu reālu cilvēku Centrā “Marta”, bet tas nebija iespējams: ierunāta balss lūdza izklāstīt iespējamās vardarbības faktu, tad nu “Marta” sazināšoties ar zvanītāju. “Martas” anotācijā teikts, ka tā ir “Latvijas vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija, kuras mērķis ir vienlīdzīgākas, iekļaujošākas un labklājīgākas sabiedrības veidošana”. Tā kā manas tiesības nebija aizskartas, paliku gribot.

Sīka, nelietīga atriebība. Tā daudzi cilvēki vērtē Ministru kabineta ikgadējās balvas nepiešķiršanu komponistam Zigmaram Liepiņam, kuru bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) sākotnēji bija iekļāvis šīs balvas saņēmēju sarakstā. To vajadzēja iesniegt līdz 15. septembrim. Līdz dienai, kad Saeimā tika apstiprināta Evikas Siliņas (JV) valdība. Balvas kandidātu saraksts arī tika iesniegts līdz norādītajam datumam. Bet balvas saņēmēju sarakstā neredzam Liepiņa uzvārdu… Savāda sakritība, vai ne?

Kad sunim nav ko darīt, viņš – kā jau visi zina – laiza saldējumu. Tikpat garda nodarbošanās sanākusi arī tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), pasludinot, ka viņa Saeimas Juridiskajā komisijā esot iesniegusi likumprojektu pakotni, lai ieviestu partnerības institūtu. Latviski sakot: tieslietu ministre – it kā tieslietu jomā vairs nebūtu nopietnu mērķu, ko realizēt, – spērusi platu soli viendzimuma laulību atzīšanas virzienā.

Saeimas deputāts, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava (NA) raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” (TV24) izteicās, ka Rietumeiropā drošības situācija ir krietni sliktāka nekā Latvijā, jo tur daudzās valstīs terorakti esot teju vai ikdienas parādība. Reakcija ilgi nebija jāgaida: Dombravam uzklupa “Re:Check” pētnieki un pētnieces, lai pierādītu, ka viss ir tieši otrādi.

Kāpēc Latvijas vēstnieks Moldovā Edgars Bondars apmeklēja Pārdņestras reģionu? Tur joprojām atrodas Krievijas karaspēks, šī teritorija ir tiešā Krievijas ietekmē. Vai nākamais apmeklējums būs Krievijas okupētās teritorijas Ukrainā – Luhanska un Doņecka?

Mūsu kultministre Agnese Logina (PRO) sarūpējusi 1,2 miljonus eiro, lai pētītu, kā saliedēt un attīstīt pilsoniski aktīvu sabiedrību. Ļoti nozīmīgs pētījums. Tāpat “mūsu uzdevums ir palīdzēt patvēruma meklētājiem orientēties Latvijas tiesību sistēmā, kā arī sniegt tiem praktisku atbalstu” – tam Kultministrija paredzējusi 2,6 miljonus eiro. Savukārt nauda nav atradusies nedz filmai par latviešu leģionāriem, nedz Purvīša muzejam, nedz dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.

Ja būtiski ierobežos reņģu un brētliņu nozveju, mums būs jāslēdz ražošana; tas nozīmē bankrotus un jaunus bezdarbniekus, – tā runā Latvijas zivju pārstrādātāji. Un runā jau kādu laiku. Jaunu sparu šīm runām piemeta arī Valsts prezidenta Rinkēviča pieļāvums, ko viņš izteica ceturtdien Latvijas TV: ja tiks konstatēta Krievijas vaina nesenajos zemūdens infrastruktūras bojājumos, NATO būtu jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai.

Amanda bija mana skolas biedrene: mēs vienā gadā absolvējām Jūrmalas Pumpuru vidusskolu. Amanda bija tik ļoti atšķirīga no pārējiem skolasbiedriem, ka viņu nevarēja nepamanīt: viņa starpbrīžos stāvēja pie loga un lasīja grāmatas, viņa nepiedalījās ēverģēlībās, nedejoja tautas deju ansamblī un nedziedāja korī. Viņa mācījās labi, bija klusa un gandrīz nesmaidīga meitene. Tikai pavisam reti, it kā sadusmojusies uz kādu neprātīgu vēja brāzmu, kas aizšķīra grāmatas lapas, viņa sarauca pieri un iesaucās: “Nu kas tad tas?!”

“Bet ne visiem puikām ir penis un ne visām meitenēm ir vulva.” “Ir puiši ar vulvu un meitenes ar peni?” jautā Lo. “Tieši tā,” mamma apstiprina. “Tās sauc par transpersonām.” Un vēl. “Kad sev pieskaras tur lejā, klitors kļūst resns un apaļš, un tas liekas ļoti patīkami. Tā Lo paskaidro mamma.” Tie ir fragmenti no grāmatiņas “Tur lejā”, izdevniecība – “Pētergailis”. Rokasgrāmata pieaugušajiem? Nē, bērniem. Lai atpazītu transpersonas un iemācītu pareizi masturbēt.

Alekseja tēvu dzīvu sadedzināja krievi. Kopā ar citiem mazpilsētiņas iedzīvotājiem. “Iedomājieties, tāds klusums kā šovakar Jūrmalā, un jūs dzirdat, ka netālu kliedz cilvēki, kuri sadzīti mājā, kam pielaista uguns,” stāsta jaunais vīrietis, un viņa balsī vairs nav ne asaru, ne skumju. Viņš ir izgājis cauri elles lokiem. Tie savādā veidā dzēš dvēseles mokas – kā pretsāpju līdzeklis. Bet nedzēš atmiņas. “Tovakar no debesīm krita sniegs kopā ar pelniem,” viņš atceras.

Lai saprastu, kādā veidā gurķu pumpu mijiedarbība un integritāte ietekmē sociālekonomiskos procesus, trīs pilnmēnešu laikā tiks īstenota valsts pētījumu programma “Saliedētas un pilsoniski aktīvas gurķu dobes attīstība”. Domāju, ka mūsu pilsoniski aktīvā sabiedrība novērtēs jebkuras absurda formas, kurās tiek ielieta nodokļu maksātāju naudiņa. Šoreiz gan ne par gurķiem, tā vienkārši tāda progresīvi zaļa līdzība.

“Kas, pie velna, ir politiskā nācija? Es zinu latviešu nāciju, zinu poļu nāciju, zinu vēl dažas. Politiskā nācija ir kaut kādi siļķu salāti ar putru un ķīseli?” – iemetu tīmeklī jautājumu, kas izrādījās provokatīvs un izsauca diskusiju. Aicinājumus veidot “politisko nāciju” pirms tam pamanīju gan “Jaunās vienotības”, gan “Progresīvo” dompilnajos atvēzienos atrādīt savus politiskos uzskatus. Bet kas tad īsti ir šī “politiskā nācija”?

Ar gandarījumu uzzinājām, ka 11. oktobrī Strasbūrā Francijā ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzstājās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, uzrunājot tās dalībniekus par starptautiskajām aktualitātēm un Latvijas paveikto Eiropas Padomes Ministru komitejas prezidentūras laikā. Tā kā Latvija – Kariņa vadībā – ir paveikusi neiedomājami daudz, prieka asarām ritot, noskatījos fragmentu no Kariņa uzrunas.

“Man šķiet būtiski iet uz patriotisma pārdefinēšanu. Pēdējos gados vārds “patriotisms” un Latvijas mīlēšana ieguvusi ļoti nacionālistisku nokrāsu, tas ir cieši saistīts ar to, ka Nacionālā apvienība bija Kultūras ministrijā padsmit gadus. Es gribu redzēt Latviju, kurai cilvēki vēlas piederēt, jo šeit ir forši, šeit viņiem ir droša dzīve, šeit par viņiem rūpējas un šeit viņi redz sev nākotnes perspektīvu,” intervijā žurnālam “Satori” klāsta kultūras ministre Agnese Logina. Kā mēs tagad “pārdefinēsim” patriotismu?

“Progresīvo” frakcija slēpj savus vadoņus. Viens frakcijas tālrunis klusē, otrā kāda laipna palīdze skaidro, ka nav pilnvarota publiskot frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva kontaktus. Bet šobrīd īpaši svarīgs būtu viņa teiktais, komentējot islāmistu teroristu grupējuma “Hamas” uzbrukumus Izraēlai – laikā, kad viņš un vēl trīs “progresisti” darbojas Saeimas deputātu grupā palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam.

Vai tevī nav vilšanās sajūtas? – tas ir populārākais jautājums, kad runājam par Atmodu, par Latvijas Tautas fronti (LTF) un salīdzinām “to laiku” ar “šo laiku”. Kāda gan var būt vilšanās, atceroties pirmo mīlestību? To mīlestību, kas piedzima pirms 35 gadiem, saglabājās gadu desmitos un nenieka nezaudēja no sava patiesuma un siltuma… Šodien svinam šo mīlestību un atceramies LTF 1. kongresu, kas notika 1988. gada 8. oktobrī.