Elita Veidemane / Viedokļi

Ja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursos un projektos Barikāžu muzejs nesaņems finansējumu, muzejs izbeigsies? “Nezinu,” pēc dažu mirkļu klusēšanas atbild Barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais. Finansiālā nedrošība ienākusi vēl trīs krātuvēs – Imanta Ziedoņa, Žaņa Lipkes un Mākslinieku savienības muzejā. Tas ir jaunā finansēšanas modeļa dēļ, ko  ieviesusi Kultūras ministrija (KM), paredzot ministrijas izvēlētu privāto, valsts akreditēto muzeju finansēšanu nodot Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) rokās.

Aptauju par seksuālo uzmākšanos pagarinās, jo studentu atsaucība nebija “pietiekami aktīva”, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” izteicās tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne. Tiesībsargs pirms mēneša uzsāka šādu izpēti ar nolūku izprast, kas augstskolās notiek ar seksuālo uzmākšanos. To darīt esot mudinājuši skarbie notikumi šā gada martā, kad no elkoņa izzīstu apmelojumu dēļ no augstskolas tika padzīti divi pasniedzēji, bet rektors, neizturējis spiedienu, aizgāja pats.

99 procenti pasaules datu tiek pārraidīti, izmantojot globālo zemūdens kabeļu tīklu. Katru dienu, izmantojot kabeļu tīklus, tiek veikti finanšu darījumi aptuveni 10 triljonu dolāru apmērā. Tie ir NATO dati. Kritiskā zemūdens infrastruktūra ietver arī elektriskos kabeļus, kā arī cauruļvadus, pa kuriem piegādā naftu un gāzi. Ņemot vērā kabeļu tīklu milzīgo nozīmīgumu, kā arī citas kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, Krievija plāno sabotāžas un kiberuzbrukumus, kas var izraisīt katastrofālas sekas. Vai Latvija tam visam gatavojas? To skaidro Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns.

Polijas militārie speciālisti paziņojuši, ka viņu militārajam veselības dienestam nepieciešamas nopietnas reformas: Krievijas karš Ukrainā ir radījis daudz jautājumu, kā efektīvāk glābt karavīrus pēc ievainojumiem. Bet kas militārās medicīnas jomā notiek Latvijā?

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

“Lāči ir ļoti gudri dzīvnieki, tiem ir laba atmiņa,” teic Haralds Barviks, Latvijas mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs. Patlaban Latvijā esot aptuveni 250 lāču. Par daudz? Iespējams, būs vēl vairāk. “Bet lācis cilvēkiem nekad nebūs čoms, viņš ir savvaļas dzīvnieks. Tas ir tāpat kā lielajā politikā: tur draugu nav, tur ir intereses,” skaidro Barviks. Kā cilvēkam sadzīvot ar šo “lielo politiku”?

Divi melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt Food” mugursomām uz pleciem nodemonstrēja perfektu attieksmi pret ēstgribētājiem: viens no viņiem izņēma no mugursomas kaut ko no ēdiena, kas jāpiegādā pasūtītājam, otrs tikmēr knakstījās gar savām ģenitālijām. Joprojām vēlaties saņemt garšīgos ēdienus no kurjeriem “boltiem” un kurjeriem “woltiem”?

“Mūzikas akadēmijā morālā gaisotne šobrīd ir smaga,” teic kāda akadēmijas darbiniece, kura kategoriski nevēlējās publiskot savu vārdu, jo baidās to darīt: tad varot būt represijas līdz pat atlaišanai no darba. Baidās, jo tagad ikvienam ir iespējams apmelot ikvienu, balstoties tikai uz tenkām. Situāciju noskaidrot ir neiespējami: neviens nevēlas neko publiski stāstīt. Taču ir zināms, ka 2. oktobrī notiks tiesas sēde, kurā skatīs no akadēmijas padzītā pasniedzēja un diriģenta Māra Kupča lietu. Un padzina viņu par it kā notikušu seksuālo uzmākšanos.

“Izglāb mani! Mums ir dots laiks – viens mēnesis… Aizkrauklē tiek likvidēta kaķu biedrība “Felida”, jo pašvaldību neinteresē šo kaķīšu liktenis,” tīmeklī atrodam sūru ierakstu un kaķu skumjās acis, kas lūdz – izglāb mani! Ikviens, kuram sirds krūtīs, zina, cik reizēm ir grūti izglābt dzīvniekus. Bet glābšanu mūsu mazie brāļi ir pelnījuši tikpat daudz kā cilvēki. Vienkāršāk, protams, ir novērsties. Kāda situācija ir Aizkrauklē – novēršanās vai palīdzība?

“Vai sabiedroto iznīcinātāji netiek izmantoti Krievijas dronu notriekšanai tāpēc, ka tas ir ļoti dārgs “prieks”?” – mums lasītāji uzdod šādus jautājumus. Ko nozīmē militārā lidaparāta gaisa operācija un cik tā izmaksā – skaidro Juris Dalbiņš, NBS komandieris no 1994. līdz 1998. gadam, patlaban – atvaļināts pulkvedis.

Tīmeklī piektdien, 13. septembrī, izplatījās ziņa: sestdien visiem jābūt gataviem, ka visā Latvijā uz nenoteiktu laiku pazudīšot elektroapgāde. Tas esot saistīts ar to, ka Kaļiņingradas apgabals tikšot atslēgts no Eiropas elektrotīkla. Tāpēc: pielejiet pilnas degvielas bākas, pielādējiet telefonus, salejiet burkās ūdeni utt. Visticamāk: melu ziņa panikas celšanai, kārtējais hibrīdkara elements. Skaidrojam patiesību Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Nīderlande un Lielbritānija jau ir atļāvušas Ukrainai izmantot tāla darbības rādiusa raķetes. ASV joprojām kavējas. Kāpēc? NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts šo situāciju skaidro ar ASV priekšvēlēšanu cīņu, kas ir visai asa. Par to un par daudz ko citu – mūsu saruna.

Ir nopietnas cerības, ka ukraiņiem beidzot atļaus izmantot tālas darbības raķetes, kas sasniegs mērķus dziļāk Krievijā. Vai tas mainīs kara gaitu un dos stratēģiskus panākumus? Par to “Neatkarīgajai” stāsta divi militārie speciālisti – Jānis Garisons un Juris Maklakovs.

Vai daugavpilieši biežāk paceļ acis uz debesīm? Nē, ne tāpēc, ka mākoņus tur gribētu saskaitīt, bet lai pārliecinātos, ka tur no Baltkrievijas nelido kāds “nomaldījies” drons. Un kā jūtas ludzānieši? Un kas mūs sagaida nākotnē?

Nacionālo bruņoto spēku vadība pirmdien paziņoja, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons. Tas NATO valsts teritorijā mierīgi nolidoja ap 100 kilometriem, tādējādi testējot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas acīmredzami ir nekāda.

Publikācija “Neatkarīgajā” par Nacionālo mākslu vidusskolas jauniecelto direktori Jolantu Vjaksi izsauca rezonansi ne tikai šīs skolas pedagogu rindās, bet arī izglītības sistēmā iesaistītajos.

“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?

No Ukrainas prezidenta Zelenska ikvakara uzrunas: “Mums no ATACMS nav nekādas jēgas, kamēr Baidena/Harisas administrācija mums aizliedz iznīcināt Krievijas lidmašīnas, pirms tās paceļas gaisā. Krievijas lidmašīnas brīvi paceļas un iznīcina visu savā ceļā, un mums neļauj to apturēt. Mēs varētu lidmašīnām likt atkāpties no šiem lidlaukiem, bet mūs piespiež zaudēt.”

“Sajūtas labākas nekā pērn. Pirmkārt, tāpēc, ka manis vadītajā skolā netrūkst neviena pedagoga. Ir ieviesti dažādi jauninājumi, ir nedaudz sarežģītāks stundu saraksts, ir iesācēju grupas vācu valodā, savukārt pamatskolas klasēs sākam mācīt spāņu valodu.” Tā par jauno mācību gadu stāsta Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents. Kas notiek skolās, un kas notiek ar skolām?

Krievija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991. gada 24. augustā, taču Krievijas karaspēks no mūsu valsts tika izvests pirms 30 gadiem – tikai 1994. gada 31. augustā. Tās bija padomju okupācijas īstās beigas, un tikai šis beigu punkts deva iespēju Latvijai iestāties ES un NATO. Līdz tam Latvijā bāzējās no 50 000, iespējams, līdz pat 100 000 krievu militārpersonu (to skaits nemitīgi mainījās), karaspēka daļas atradās 24 no 26 administratīvajiem Latvijas rajoniem. Šis melnais pūlis bija reāls drauds mūsu neatkarībai. Krievijas armijas izvešana nenotika vienkārši.

Nav skaidrs, kāpēc ASV neļauj ukraiņiem veikt triecienus pa tālākiem mērķiem, kas atrodas Krievijā. Iestājies pamanāms jūklis: vienubrīd amerikāņi it kā atļauj ukraiņiem mērķēt un šaut uz Krievijā esošiem militārajiem objektiem, citubrīd tas tiek noliegts. Kas īsti notiek? Par to runājam ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

“Ja Putinu patlaban nesakaus Ukrainā, tas apdraudēs pirmām kārtām Baltiju un Poliju, kā arī visu pārējo pasauli,” ir pārliecināts Einars Repše, “un viņu sakaut šobrīd ir tikpat nepieciešams kā pagājušajā gadsimtā vajadzēja sakaut Ādolfu Hitleru.” “Neatkarīgās” sarunā ar sabiedrisko darbinieku un procesu ekspertu Einaru Repši uzzinām daudz neparasta.