Mūzikas akadēmijas seksa skandāls ieguvis jaunas aprises un aizvirzījies uz Bolderāju

© Depositphotos

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas seksuālās uzmākšanās skandāls pārsviedies uz Bolderājas mūzikas un mākslas skolu. Viena no mūzikas skolas pedagoģēm, kura esot saistīta ar akadēmijas skandālu, tiek vainota profesionālā neatbilstībā. Skolas direktors Artūrs Cingujevs atzīst “Neatkarīgajai”, ka ar pedagoģes profesionālās kvalifikācijas jautājumu viņš tiek “mocīts” jau vismaz pusgadu. Viņaprāt, sūdzību patiesie iemesli gan meklējami Mūzikas akadēmijas skandālā.

Redakcija saņēma vēstuli no vairākām Rīgas mūzikas skolu pedagoģēm (viņu vārdi redakcijai ir zināmi), kuras bija neizpratnē par to, ka kopš 2024. gada 1. marta kā profesionālās ievirzes izglītības skolotāja (mācību priekšmeti “Vijoļspēle” un “Kolektīvā muzicēšana”) strādā Laura Šarova. Viņa ir ieguvusi augstāko izglītību un profesionālo kvalifikāciju baroka vijoles spēlē, un vēstuli uzrakstījušie pedagogi uzskata, ka viņa nepārvalda modernās vijoles spēles specifiku. It kā “mazs jautājums”, tomēr tas, izrādās, ir svarīgs, jo varot “sabojāt” jaunos mūziķus.

Akordeons nav ērģeles

Pedagogi apgalvo, ka Šarova nav apguvusi mūsdienu vijoles mācīšanas metodiku, turklāt augstskolas diploma pielikumā esot skaidri norādīts, ka viņa ir ieguvusi pedagoga tiesības tikai baroka vijoles mācīšanai. Tieši Laura Šarova, pēc pedagogu domām, bijusi persona, kura studiju laikā uzstāja uz to, ka senās mūzikas nodaļas studentiem jāapgūst tikai un vienīgi senās mūzikas mācīšanas metodika un pedagoģiskā prakse, līdz ar to tika mainīts studiju kursu saturs.

Ne velti Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija vairākiem studentiem atteica pielīdzināt jau apgūtos metodikas un pedagoģiskās prakses kursus no iepriekšējām studijām, tāpēc bija vēlreiz jāmācās tieši specifiskā instrumenta vai senās mūzikas dziedāšanas mācīšanas metodika un pedagoģiskā prakse.

“Šo instrumentu atšķirības varētu raksturot, piemēram, kā atšķirību akordeonam no ērģelēm, kam ir arī kas kopīgs, proti, klaviatūra, bet daudz vairāk ir atšķirību, tāpēc ir neiedomājami, ka akordeonists vēlētos izlikties par ērģelnieku bez ilgstošām un rūpīgām instrumenta studijām kvalificēta pedagoga vadībā (tas pats attiecināms uz ērģelniekiem),” skaidro mūzikas pedagogi.

Vai ir izvērtēta kvalifikācija?

Satrauktie jomas profesionāļi informēja Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) un vērsa uzmanību uz to, ka šis cilvēks nevar nodrošināt kvalitatīvu profesionālās ievirzes izglītību (respektīvi, “bojā bērnus”). Iesnieguma rakstītāji saņēma atbildi: “Lauras Šarovas kā profesionālās un interešu izglītības pedagoga iegūtā izglītība un profesionālā kvalifikācija saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā ierakstītajām ziņām par skolotājas iegūto izglītību ir atbilstoša Ministru kabineta 2018. gada 11. septembra noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6. un 7. punkta noteiktajām prasībām.”

IKVD savās atbildēs norāda, ka, studējot kā baroka vijolniecei, ir apgūta metodika un pedagoģija, kas ļauj kvalificēties darbam skolā, taču dienests, pēc pedagogu uzskata, neievēroja to, ka gan metodika, gan pedagoģiskā prakse tika apgūta, specializējoties baroka vijoles jomā, kas pedagogos rada satraukumu par kvalifikācijas neatbilstību.

Kurš atšķirs vijoles?

Situāciju paspilgtina kāda konkrēta pikantērija. Mūziķu vidē ir izplatījusies informācija, ka Laura, pēc mūziķu domām, ir iesaistīta skaļajā skandālā, ko iniciēja dažas ar Mūzikas akadēmiju saistītas personas: pērn pavasarī, pamatojoties uz joprojām nepierādītām apsūdzībām par seksuālu uzmākšanos, tika padzīti divi pasniedzēji, savukārt rektors bija spiests aiziet pats. Vairākiem cilvēkiem tika salauzta dzīve, bet joprojām tiesa nav līdz pēdējai instancei izvērtējusi, iespējams, nepatieso liecību ietekmi uz procesu, kas, kā izskatās, tika mākslīgi radīts, lai izrēķinātos ar vairākiem “neērtajiem” cilvēkiem.

Atgriežoties pie baroka vijoles un modernās vijoles spēles specifikas, par šo situāciju - kā apgalvo pedagogi - uztraucoties arī vecāki, kuri gan paši nevar profesionāli izvērtēt pedagoga kompetenci, to var izdarīt tikai nozares profesionāļi. “Kurš atbildēs par to, ka šie bērni, kuri mācās vijoļspēli pie pedagoģes, kura, mūsuprāt, nepārvalda šo komplicēto instrumentu ar nepieciešamajiem tehniskajiem elementiem, zaudē iespēju kļūt par jaunām zvaigznēm, vienkārši par profesionāliem mūziķiem?” vaicā uztrauktie pedagogi.

Ētisks aspekts?

“Neatkarīgās” sarunā ar Bolderājas mūzikas un mākslas skolas direktoru Artūru Cingujevu noskaidrojās daži aspekti sakarā ar Lauras Šarovas profesionālo kvalifikāciju. “Es ar šo jautājumu jau tieku mocīts kādu pusgadu,” stāsta Cingujevs. “Vēstules ar vienādu tekstu un dažādiem parakstiem jau ir nosūtītas uz instancēm, atbildes arī ir saņemtas. Saskaņā ar noteikumiem - mums viss ir kārtībā. Mums nav tāda “vijoļu sadalījuma”, kāds minēts vēstulēs.

Laura Šarova pabeidza gan vidusskolu, gan augstskolu kā vijolniece, viņa var mācīt gan baroka, gan mūsdienu vijoli. Kad pieņēmu darbā Šarovu, pārliecinājos, ka viņa atbilst visām profesionālajām prasībām. Konkrētās jomas profesionāļi acīmredzot ļoti pārdzīvo, uzskatot, ka tur ir īpaša specifika. Taču mēs ievērojam visas prasības, kādas nepieciešamas, lai strādātu par pedagogu. Un Laura Šarova atbilst visām šīm prasībām.” Cingujevs secina: vēstules ir uzrakstītas, atbildes ir saņemtas. Viss it kā skaidrs. Viņš arī piebilst, ka Laura Šarova pieņemta darbā vēl pirms Mūzikas akadēmijas skandāla. Turklāt viņš arī apšauba “daudzo vecāku” rūpestus par to, ka bērni tiek mācīti “nepareizi”: “Diez vai vecāki spēj atšķirt baroka vijoli no mūsdienu vijoles,” saka Cingujevs, “bet ja kādam - gan mūzikas pedagogiem, gan vecākiem - ir laiks ar to visu ņemties, lai ņemas.”

Tomēr viņam šķiet, ka šajā situācijā ir kāds ētisks aspekts, kura “darbojošās personas” viņš gan konkrēti nenosauc. “Manuprāt, tas ir sacelts vilnis ūdens glāzē, un tas noticis pilnīgi citu apsvērumu dēļ. Tieši vai pastarpināti - tas atsaucas uz Mūzikas akadēmijas pērnā pavasara skandālu [par seksuālo uzmākšanos]. Mēs, no vienas puses, cenšamies pēc būtības runāt par šo vijoļspēles jautājumu, bet iespējams, ka pamatā ir citi jautājumi. Tā kā uz profesionālajiem jautājumiem jau ir atbildēts, Laura Šarova var strādāt. Bet ja gribas to visu saistīt ar Mūzikas akadēmijas skandālu… Man, protams, nav pierādījumu šādam apgalvojumam, tomēr ir sajūta, ka saikne varētu atrasties,” teic Cingujevs.

Lūdzām skolas direktoram Lauras Šarovas tālruņa numuru, lai noskaidrotu pašas pasniedzējas viedokli. Cingujevs mums to neatklāja, jo tā esot personiska informācija, kuru viņam neesot pilnvarojuma atklāt. Savukārt jautājumi IKVD un Nacionālajam kultūras centram ir nosūtīti un gaidām atbildes.

Komentāri

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.

Svarīgākais