Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tradicionāli izrāda nekonkrētu (nekādu) attieksmi pret Krievijas asiņaino agresiju Ukrainā. Tikmēr mūsu valsts, lai piedalītos ANO, tērē simtiem tūkstošu eiro tikai ANO programmām vien. Latvijas amatpersonas jau uzņēmušas kursu uz lepošanos ar kandidēšanu ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā, lai iekļautos Drošības padomē 2026.–2027. gadā. Ko par šo absurda teātri domā Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Ņujorkā vadītāja vietnieks (patlaban – vadītāja pienākumu izpildītājs) Oļegs Iļģis un politologs Filips Rajevskis, skaidroja “Neatkarīgā”.
Oļegam Iļgim vaicājām, kad beidzot ANO reaģēs uz Krievijas nelietībām - Krievija nepārtraukti bombardē Ukrainas pilsētas, bombardē Kijivu, taču ANO klusē; vai kāds mūsu pārstāvjiem ANO aizliedzis par to runāt; vai vienīgā mūsu pārstāvju ANO funkcija ir klausīties, ko Drošības padomē runā kara noziedznieks Sergejs Lavrovs; kāpēc ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs klusē par Krievijas agresiju?
No Iļģa saņēmām izvērstu atbildi: “Pateicamies par Jūsu e-pastu un jautājumiem. No pirmās dienas Latvija ir stingri nosodījusi Krievijas īstenoto agresiju pret Ukrainu un nenogurstoši par to atgādina gan ANO augstākajās struktūrās, gan divpusējā saziņā ar ANO dalībvalstīm. Pārstāvniecības vadītāja un pārstāvniecības diplomāti regulāri piedalās Ukrainas atbalstam veltītajās sanāksmes un pasākumos, kā arī uztur ciešu saikni gan ar Ukrainas pastāvīgo pārstāvniecību ANO Ņujorkā un līdzīgi domājošajām valstīm, gan ANO sekretariātu. Ukrainā ikdienā strādā vairāki tūkstoši ANO un tās aģentūru darbinieki, kas sniedz vitāli nepieciešamo palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. ANO regulāri pauž savu attieksmi, gan nosodot Krievijas veikto iebrukumu Ukrainā, skaidri norādot uz ANO Statūtu pārkāpumiem, gan veiktos necilvēcīgos uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem un valsts kritiskajai un civilai infrastruktūrai.”
1. ANO reakcija uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainas pilsētām un informācija par ANO un tās aģentūru darbu Ukrainā tiek regulāri publicēta ANO resursos - Ukrainai veltītajā sadaļā “United Nations in Ukraine” https://ukraine.un.org/en, ANO rezidējošā koordinatora Ukrainā Matiasa Šmales X kontā: https://x.com/matzschmale, ikdienas ANO preses sekretāra sniegtajos brīfingos žurnālistiem, kā arī citu ANO un tās augstāko amatpersonu komunikācijas kanālos.
2. Papildus ikgadējām Valsts prezidenta uzrunām ANO Ģenerālajā asamblejā septembrī, ikdienas darbam ANO Ģenerālajā asamblejā un tās komitejās Latvija savu attieksmi regulāri pauž ANO augstākajā struktūrā - Drošības padomē, piedaloties Ukrainas drošībai veltītajās sanāksmēs un Baltijas valstu rotācijas kārtībā uzrunājot Drošības padomi. Šādas sanāksmes tiek sasauktas katru mēnesi. Visas Latvijas, kā arī citu Baltijas valstu uzrunas tiek publicētas pārstāvniecības X kontā: https://x.com/LatviaUN_NY, un Latvijas uzrunas tiek publicētas pārstāvniecības interneta vietnē: https://www2.mfa.gov.lv/en/newyork. Attiecīgi Igaunijas un Lietuvas uzrunas ir iespējams atrast šo valstu pastāvīgo pārstāvniecību ANO Ņujorkā interneta vietnēs.
3. Vienlaikus Latvija piedalās ES 27 dalībvalstu vārdā pausto uzrunu veidošanā un saskaņošanā, kuras arī tiek atskaņotas Ukrainas drošībai veltītajās ANO Drošības padomes sanāksmēs. Ar šīm uzrunām var iepazīties ES delegācijas ANO Ņujorkā interneta vietnē: https://www.eeas.europa.eu/delegations/un-new-york_en
Jāuzsver, ka Latvija kandidē ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. gadā dalībai Drošības padomē 2026.-2027. gadā. Latvijas kandidēšana un dalība ANO Drošības padomē ir viens no Latvijas ārpolitikas ilgtermiņa mērķiem. Esot ANO Drošības padomē, Latvija augstākā līmenī varēs iestāties par tiesiskumā balstītu starptautisko sistēmu un demokrātiskām vērtībām, kā arī piedalīties globālo miera un drošības jautājumu risināšanā. Dalība ANO Drošības padomē sniegs iespēju izcelt jautājumus, kas aktuāli Latvijas un Baltijas reģiona drošībai. Latvija turpinās aktīvi iestāties pret Krievijas agresiju Ukrainā.
Kā pamanījāt, vārdiskās attieksmes ir papilnam: nosodām agresiju, regulāri paužam attieksmi, saskaņojam un atskaņojam. Viss pareizi. Ko gan citu var iesākt organizācija, kuras vadonis Guterešs aizbrauc uz BRICS valstu konferenci, kas notiek Krievijā, noraidot Ukrainas uzaicinājumu uz pirmo globālo miera samitu Šveicē, kurā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji, toties pieņemot kara noziedznieka Putina aicinājumu ierasties Kazaņā uz minēto BRICS konferenci, kurā Guterešam bija tikšanās arī ar Putinu. Tas bija spļāviens sejā visai Rietumu sabiedrībai.
Bet vai nu par tādiem spļāvieniem runās ANO darbinieki. Labāk jau pabalināt Latvijas gaidāmo iestāšanos ANO Drošības padomē, kur goda krēslā jau tup viens vai otrs fašistiskās Krievijas pārstāvis, lai melotu un ņirgātos par jēdzieniem miers un drošība. “Dalība ANO Drošības padomē sniegs iespēju izcelt jautājumus, kas aktuāli Latvijas un Baltijas reģiona drošībai,” raksta ANO pārstāvis. Kas tas ir? Izpratnes trūkums vai vienkārši tukšu, neko nenozīmējošu vārdu atskaņošana? Nēnujā, kā teiktu latvieši, - kādā tonalitātē dzied priekšnieks, tādā pašā jāvelk līdzi arī padotajiem.
Politologs Filips Rajevskis pat vairs nebrīnās par to, ka Latvija uzvedas tā, kā uzvedas. “Latvijas pārstāvji šajās ANO sanāksmēs nebalso kopā ar ASV un Izraēlu, bet balso nezināmu motīvu vadīti, ignorējot mūsu īsto sabiedroto viedokli. Latvijas pārstāvji uzvedas tā, kā viņiem ienāk prātā,” spriež Rajevskis. “Mums, izrādās, nav svarīgs ASV un Izraēlas viedoklis. Jāsaprot, ka mūsu teritorijā nenotiek karš, bet - nedod dievs - kaut kas tāds notiks, un tad kāda valsts pajautās: kas noticis? Mums taču ir svarīga nafta, gāze, graudi un labas attiecības, vai ne? Tāda neprincipiāla attieksme ir raksturīga daudzām valstīm, jo ir taču svarīgi dabūt visu pa lēto.”
Rajevskis atgādina, ka Latvijā diemžēl ir arī tādi politiķi, kuriem ir svarīgas attiecības ar Krieviju un kuri ir korumpēti, un tad viņi balso tā, kā pieprasīts. “Bet kā tad ar Ukrainu? Ak, nu tas tāds divu slāvu tautu konflikts, - viņi atbild. Un tas konflikts jāizbeidz pēc iespējas ātrāk, viņi saka. Un viņi kaut kā nepamana, ka Ukrainas daļa ir okupēta, ka tur ir noticis genocīds. Bet sankcijas, viņi saka, ir jāatceļ, tirgosimies, viss būs labi! Ja šis tonis neizzūd, tad mums vairs nav jābrīnās, kāpēc ASV vēstnieks Latvijā publiski runā krieviski vai kāpēc ANO faktiski ignorē Ukrainas problēmas,” saka Rajevskis.
Rajevskis piebilst, ka neatbalsta Latvijas centienus nokļūt godpilnajā Drošības padomes krēslā. “Kādam savajadzējies pabūt Drošības padomē. Vai kāds var paskaidrot, kāpēc Latvijai vajadzētu nodot savus principus un savus ģeopolitiskos partnerus? Tādēļ, lai pusgadu pasēdētu Drošības padomē? Protams, tas būtu prestiži un jauki, igauņi tur jau ir bijuši. Bet mums stratēģiski ir daudz svarīgāk būt labās, konstruktīvās attiecībās ar Izraēlu, ASV un citiem partneriem, ar kuriem kopā esam pret ļaunuma asi. Taču sēdēt Drošības padomē, lai tēlotu, cik ļoti mēs esam ietekmīgi… ietekme ir tikai piecām valstīm, kuras ir DP pastāvīgās locekles un kuras ir kodolvalstis.”
Rajevskis ironizē par to, ka uz Latviju regulāri tiek aicināti Āfrikas valstu līderi un puslīderi. “Kāpēc? Vai mums Āfrikā ir kādas ekonomiskās vai ģeopolitiskās intereses? Mums vissvarīgākais ir miers un drošība mūsu reģionā, un to var nodrošināt tikai mūsu stratēģiskie partneri. Viss pārējais ir tikai fons,” teic Rajevskis. Un vēl: “Latvija mūsu nodokļu maksātāju naudu pārskaita ANO organizācijai UNRWA, par ko jau ir pierādīts, ka tās darbinieki ir bijuši iesaistīti terorismā pret Izraēlu. Tas ir lielais jautājums ārlietu ministrei Baibai Bražei: vai šāda rīcība ir Latvijas interesēs?”
