Elita Veidemane / Viedokļi

Šā gada janvārī Valsts robežsardze rosināja krimināllietu pret diviem organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedriem saistībā ar viņu darbībām Latvijas – Baltkrievijas pierobežā par iespējamu krimināltiesisku nodarījumu, atbalstot nelikumīgu robežas šķērsošanu. Viena no personām bija sociālantropoloģe Ieva Raubiško, kura nesenajā LR raidījumā “Brīvības bulvāris” analizēja attieksmi pret bēgļiem kā valsts noturības rādītāju.

Paši sev uzsauc fanfaras: tā izskatās valdības pārlaimīgā iznešanās sakarā ar tās vētraino darbību, kam 23. decembrī apritēja pirmās 100 dienas. Ai, cik mēs labi, cik mēs gandarīti un nozīmīgi, esam izdarījuši visu, ko solījām. Bet nepateicīgā tauta nezin kādēļ nedzied līdzi šīm fanfarām. Kāpēc tā?

Latvijas TV mūs regulāri ir iepriecinājusi ar partiju reitingu tabulām. Nu jau kādu laiku ir klusums: decembra reitingu nav, novembris arī kaut kur aizkrāsnē iekritis. Vai nemirstīgās “Jaunās vienotības” popularitāte izkūpējusi līdz ar ekspremjera Kariņa privāto lidmašīnu pārlidojumiem un premjeres Siliņas regulāri komisko izrunāšanos medijos un tīmeklī? “Decembra reitingus esmu jau nosūtījis televīzijai,” mierina aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Šādu jautājumu uzdod dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes. Tik dramatiska situācija, kāda tagad ir mājdzīvnieku pavairošanas jomā, šķiet, nav bijusi nekad. Tikko piedzimuši un pat paaugušies kaķēni un kucēni tiek slīcināti, izmesti miskastē vai pamesti mežā. Simtiem, tūkstošiem. Tā ir drausmīga nežēlība. Ceturtdien pie Saeimas paredzēts pikets pret bezjēdzīgu pavairošanu un nogalināšanu, pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Par valsts sekretāra Jāņa Garisona amata uzteikšanas iemesliem no Aizsardzības ministrijas zibenīgi saņēmu atbildi, un to sniedza ministrijas preses nodaļas vadītājs Roberts Skraučs: “Iemesls valsts sekretāra Jāņa Garisona lēmumam iesniegt atlūgumu ir dažādi viedokļi par to, kā vadīt Aizsardzības ministriju. Plašākus komentārus valsts sekretārs pašlaik nesniegs.” Šis “valsts noslēpums” pagaidām iezīmējas ļoti divdomīgi un neskaidri.

Tuvojas laiks, kad vecā gada izskaņā valsts augstākās amatpersonas teiks uzrunas tautiešiem. Daļa iedzīvotāju domā, ka šādas uzrunas ir vajadzīgas, daļa – ka tām nav nekādas nozīmes, vienīgi politologiem būs ko izvērtēt. Aptuveni 15% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā norāda, ka viņus iedvesmojot amatpersonu uzrunas. 50% uzskata, ka runas nav iedvesmojošas, bet 34% norāda, ka neklausās šīs runas. Procentuālie rādītāji gadu no gada ir līdzīgi.

1. decembrī beidzās pieteikšanās trešajam valsts aizsardzības dienesta (VAD) iesaukumam, un tam brīvprātīgi pieteicās 515 Latvijas pilsoņi. Patlaban notiek izvērtēšana, vai pretendenti atbilst VAD likumā noteiktajiem kritērijiem. Pēc tam sekos veselības pārbaude. Ja pārbaudi izturējušo skaits būs nepietiekams, 23. janvārī notiks atlase pēc nejaušības principa, proti, loterija. Saeima ir saņēmusi vēstules no vecākiem, kuriem ir šaubas par šo loteriju. Savukārt atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube to atbalsta.

Bez fanfarām un goda galdiem 14. decembrī tika atzīmēta Krišjāņa Kariņa otrās valdības sākšanās gadadiena. Nav saprotams, kālab tik klusi? Valstij taču megapanākumi, visas nozares plaukst, drošība zeļ, labklājība briest kā alus cienītāja vēders. Vienvārdsakot – viss prasās uz to, lai cildinātu bijušā premjera un šodienas ārlietu ministra nepārprotamos panākumus, kas veltīti tikai un vienīgi valstij.

Trīs skolasbērnu mamma Ilze Mežniece saņēma vēstuli no skolas direktores. Vēstulē amatpersona īsi izklāstīja Preiļu novada domes lēmumu, proti, ka no 2024. gada 1. janvāra tiek noteikts vecāku līdzfinansējums 5. līdz 12. klašu skolēnu ēdināšanas izmaksām, kas ir 1,54 eiro dienā. Mēnesī vienam bērnam – ap 30 eiro. Ja bērni (vecuma grupā no 5. līdz 12. klasei) ir divi, trīs vai pat vairāk… rēķiniet paši. Ja vecāki būs gatavi maksāt, ar viņiem tiks slēgts līgums. Tas nenotiek vien Preiļu novadā, tas notiek teju visā Latvijā.

It kā pilnīgi nevainīga bija Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2020. gada uzruna Eiroparlamentā (EP): “Ja esat vecāki vienā valstī, jūs esat vecāki katrā valstī.” Proti, ir jānodrošina, lai vecāku stāvoklis, kas konstatēts vienā dalībvalstī, tiktu atzīts visās pārējās dalībvalstīs. Īstenībā šī iniciatīva bija viena no galvenajām darbībām ES stratēģijā par LGBTQ līdztiesības nostiprināšanu. Jau ceturtdien EP balsos par it kā “bērna tiesību regulāciju”, patiesībā – par jēdzienu “vecāks nr. 1” un “vecāks nr. 2” oficiālu ieviešanu.

Mirušo kaķīti no viņa seklās apbedījuma vietas izkārpīja kāds dzīvnieks un sagrauza to. Viņa saimnieks, kurš pēc tam atnāca uz kapa vietu upmalā, atpazina sava mājdzīvnieka ķepas un asti. Kādas vairākdzīvokļu mājas pagalmā iedzīvotāji bija iekārtojuši “masu kapus” saviem mirušajiem mīluļiem. Tieši tajā vietā, nošķūrējot dzīvnieku satrūdējušos ķermenīšus, sāka celt veikalu. Kur likāt dzīvniekus? “Izmetām atkritumu tvertnē,” atbildēja celtnieki. Vai tiešām tā ir laba doma: apglabāt dzīvniekus ārpus viņiem paredzētajām kapsētām?

Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, ogām un augļiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) nākamgad noteikts 12 procentu. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Līdz šim “mūsu” augļiem un dārzeņiem bija piecu procentu PVN, taču Saeimas gudrinieki to “pazemināja” līdz 12%. Sarunā ar “Neatkarīgo” šādu lēmumu par aplamu nodēvēja Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs.

Valsts amatpersonas nākamgad saņems lielāku atalgojumu, salīdzinot ar šo – visai lieso un nabadzīgo – gadu. Bet jau tagad varam atviegloti nopūsties, jo zinām: nevienai no amatpersonām nevajadzēs grauzt pērnā gada siena ruļļus, jo maciņā čaukstēs krietni vairāk naudaszīmju. Varēs pat sviestiņu un sālīti nopirkt.

“Ja viņi (politiķi) realizēs tādu politiku attiecībā pret tiem, kuri vēlējās dzīvot tajā vai citā valstī, strādāja, radot vērtības šai valstij, un pret viņiem izturēsies cūciski, tad beigu beigās viņiem nāksies sastapties ar tādu pašu cūcību. “Laime” ienāks to mājās, kas piekopj tādu politiku,” atgādinot, ka Latvijā, viņaprāt, dzīvo ap 40% “krievvalodīgo”, kārtējā TV uzrunā teic Krievijas diktators Vladimirs Putins.

“Jāņem nost dzelzceļš uz Krieviju, ja citādi nevar. Tas arī stiprinātu aizsardzības spējas iespējamā Krievijas uzbrukuma gadījumā,” tīmeklī raksta Rīgas domes deputāts (frakcija “Kods Rīgai”). Zinot to, ka dzelzceļu var uzskatīt par krievu armijas loģistikas mugurkaulu, šāda vai līdzvērtīgi graujoša rīcība paralizētu ienaidnieku uz ilgāku laiku. Taču ir arī citi viedokļi, tostarp VAS “Latvijas dzelzceļš” amatpersonām.

“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.

Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un Valsts prezidenta pozīcijām.

Lai arī kāds būtu ceturtdienas balsojums Saeimā, tas parādīs esošās koalīcijas liekulību un melīgumu, politisko pērkamību un vēlētājiem doto solījumu nepildīšanu. Ir daudz trakāk: Stambulas konvencijas ratifikācija draud pavērt robežas vārtus Eiropas labumus aprīt alkstošajiem migrantiem.

Runas par Latgales uzņēmēja un Ludzas pašvaldības deputāta Andra Ļubkas slepkavību nerimst. Sevišķi – pēc LTV vienpusīgā sižeta, kurā viņa iespējamo slepkavu Igoru Haitu mazgā baltu, bet noslepkavotais tiek pataisīts par rusofobu un antisemītu.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs sarunā ar “Neatkarīgo” pauda sašutumu par LTV ziņu raidījumā atspoguļoto kolēģa Andra Ļubkas slepkavību. Kuru personu interesēs ir vienpusīgi traktēt traģisko notikumu sabiedriskās TV līmenī – pārdomājot redzēto, vaicā Ludzas mērs.

“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.

“Lūdzu, nesauc mūs par nodevējiem! Tā konvencija nav tik slikta, kā tu domā,” valsts svētku pasākumā mani uzrunāja kāds Saeimas ZZS deputāts. Atbildēju, ka tā ir vēl sliktāka, nekā es domāju, bet politkopa ZZS manās un daudzu citu acīs ir nokritusi zem grīdlīstes līmeņa. Apstiprinājums nelika ilgi gaidīt: koalīcija bija vienota kā zāģa zobi un 23. novembrī noraidīja 12 608 Latvijas pilsoņu iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību.