Elita Veidemane / Viedokļi

Nemainīgi skaists un aizraujošs ir mūsu valdības darba teātris. Vakar sākās epizode ar nosaukumu “Valsts budžets”. Lai negarlaikotu aktīvākos sekotājus, pieķersimies, mūsuprāt, atraktīvākajiem kadriem (Ministru kabineta sēdi varēja vērot tiešraidē) un zīmīgākajiem vārdiem, jo – beigu beigās – “pirmā patiesi kreisi centriskā valdība”, kā to pērn nodēvēja progresistu deputāts Andris Šuvajevs, proletāriski un taisnīgi pievērsās tautas pamatvajadzībām. Jāteic gan, ar dažiem ieklupieniem.

“Dzīve man vairs neko nesniedz. Esmu jau visu redzējis un piedzīvojis. Bet galvenais, ka es neieredzu šo laikmetu, man no tā kļūst nelabi. Neieredzu šos cilvēkus. Viss ir neīsti, viss – pakaļdarinājums. Cieņa vairs neeksistē, neviens nepilda savus solījumus. Nozīme ir tikai naudai. Katru dienu, no rīta līdz vakaram mēs dzirdam tikai par noziegumiem. Zinu, ka atstāšu šo pasauli bez nožēlas,” kādā 2018. gada intervijā teica izcilais Alēns Delons.

“Pašsajūta ir OK. Neesmu no mirējiem, vismaz pagaidām ne,” teic Evija Unāma, Latvijas Radio producente, labdarības maratona “Dod pieci” satura redaktore un vēstnese. Evija ar vēzi saslima divas reizes – 2011. un 2017. gadā, bet tika ar to galā. Nu nelaime ir atnākusi trešo reizi. Evijas sasirgšana atklāj arī bezcerīgo kaiti valstiskā līmenī, jo viņa nav vienīgā, kura cieš no šīs nelaimes.

“Mēs neesam ne ar ko sliktākas par vīriešiem. Arī aizsardzības dienestā ir specializācijas iespējas, tieši tāpat kā Zemessardzē. Kā man teikuši zemessargi: tur, kur ir sievietes, viņi paši kļūst disciplinētāki, ir labāka atmosfēra. Es domāju, ka visiem tas ir ieguvums,” Latvijas Radio nesen teica ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Ministre 17. maijā iestājās Zemessardzē, un tagad viņa publiski atbalsta sieviešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD). Tomēr ir arī citi viedokļi un ne tik optimistiski.

Pārsteigums. Ar šādu vārdu vairums kara vērotāju raksturo Ukrainas armijas veiksmīgo iebrukumu Krievijas teritorijā, Kurskas apgabalā. Turklāt – pozitīvs pārsteigums. Vai tas ko mainīs kara gaitā? To vērtē militārie speciālisti – atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube un viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots.

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB), saīsināti runājot, Opera, ir noslēpumainākais kultūras objekts Latvijā: neviens par to neko nezina. Kurš būs jaunais Operas vadītājs? Visas sarunu un jautājumu durvis ir slēgtas, cilvēki, kuri ir saistībā ar šo objektu, dziļdomīgi klusē. Taču jau drīz pēc 12. augusta publiski tiks izpausts jaunā Operas vadītāja vārds.

Pēc tam, kad uzbrukumā Irānas galvaspilsētā Teherānā 30. jūlijā tika nogalināts palestīniešu teroristiskās organizācijas “Hamās” politiskais līderis Ismails Hanija, bieži varēja dzirdēt bažas par situācijas destabilizēšanos Tuvajos Austrumos. Haniju iznīcināja triecienā Teherānā, kur viņš bija ieradies uz Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna inaugurāciju. Kaut gan vairums konflikta vērotāju ir pārliecināti, ka triecienu veica Izraēla, tā nesteidzas to komentēt. Politologam un vēsturniekam Kārlim Daukštam par notiekošo ir konkrēti secinājumi.

Eiropas Komisija (EK) ziemā rosināja noteikt, ka ekskluzīvas tiesības čipēt un reģistrēt suņus un kaķus būs tikai praktizējošiem veterinārārstiem. Tas Latvijā automātiski nozīmēja (un joprojām nozīmē) rēķina uzmilzumu līdz pat 70–80 eiro – teorētiski paredzēto 30 eiro vietā. Jo vizīte pie veterinārārsta maksā tik, cik cenrādī rakstīts. Plus vēl arī profilaktiskās potes, ja tās nav veiktas līdz čipēšanas vizītei. Somijā pret šo naudas kāšanu iestājās sabiedrība – par to tiek rakstīts interneta vietnē “yle.fi”.

Simona Grundule, Tukuma dzīvnieku patversmes saimniece, reiz teica, ka uz baznīcu viņa neies, jo tur būtu jāstrīdas ar mācītāju. Kāds saka: tici Dievam, lūdz viņu, un viss nokārtosies. “Cik gadus jālūdz, lai pārstātu ciest slimi cilvēki, bērni, dzīvnieki? Mana baznīca ir šeit, un es esmu pateicīga Dievam, ka esmu sevi šeit atradusi,” viņa paturpināja. Ir grūti, taču Simona ir saimniece un mamma desmitiem pamestu un aizmirstu dzīvnieciņu.

Mēs nebijām tikušies gadiem. Jānis pēc aktīvās politikas posma dzīvoja diezgan savrupi, dienas dalot ar meitu Madaru un sievu Baibu. Kad uzzināju traģisko vēsti par Jāņa bojāeju, sirdī iedzēla senas atmiņas kā dadža pogaļas, un es nodomāju: kādam ir jābūt izmisumam, lai izvēlētos nāvi, nevis iespējamu izeju no šķietamas bezizejas?... Jānis, kuru ieraudzīju atvadu brīdī, atbildi nesniedza. Jānis Straume, savulaik kaismīgs un principiāls politiķis, vienlaikus – mazliet sentimentāls, sevī vērsts vienpatis ar latvieša dvēseli.

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Pensilvānijā sestdien kāds jauns vīrietis sašāva prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. Pārdrošnieks “vairākas reizes šāva uz skatuves pusi no paaugstinātas pozīcijas ārpus mītiņa norises vietas”, teikts ASV drošībnieku ziņojumā. Vieni to uzskata par teātri, citi – par nopietnu brīdinājumu. Trešie ir pārliecināti, ka atentāta mēģinājums palīdzēs Trampam uzvarēt vēlēšanās. Ikoniskais foto ar ievainoto Trampu, kurš izsauc kareivīgus saukļus, un ASV karogu fonā – tas vien jau ir ko vērts.

Turpinām aplūkot valsts tēriņus sarunu festivālā “Lampa”. Nepārsteidz labi izkoptā stāstu un teiku prasme, ko perfekti pasniedz ministriju “drēbi pārzinošie” atbilžu rakstītāji, mazs izbrīns vien par izmaksām. Taču, tā kā mums naudas līdz brošai, varam arī patērēties.

Kāds lasītājs sazinājās ar “Neatkarīgās” redakciju un izstāstīja, ka Ludzā tiekot likvidēta dzīvnieku patversme un dzīvnieki tiekot eitanazēti – jo neesot līdzekļu patversmes uzturēšanai. Sazinājāmies ar Ludzas novada pašvaldību.

Jāpiekrīt leģendārajam Krišjāņa Kariņa teicienam: “Naudas mums ir tik daudz, kā nekad nav bijis.” Un tiešām: nule stāstījām par Labklājības ministrijas dāsnumu, atvēlot festivālam “Lampa” teju 40 000 eiro. Un, re: ministrijas pakļautības iestāde Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī nav skopojusies. NVA mums atsūtīja skaidrojumu: kas, kāpēc un cik.

Jānis vienmēr kaut ko mēģināja pierādīt. Politiski, protams. Viņš bija kaislīgs strīdnieks, un to visi zināja. Vairākus gadus mitinādamies Saeimas Jūrmalas rezidencē, Jūras ielā, viņš kopā ar draugiem un domubiedriem bija nodibinājis tādu kā klubiņu, kur tika aicināti visi, kam patika izpurināt smadzeņu krokas politiskos strīdos.

Nekad nav tā, ka uz banketa galda neēdams ir pilnīgi viss. Tāpat arī kreiso neoliberāļu organizētajā sarunu festivālā “Lampa” ne jau viss bija nepieņemams tradicionāli konservatīviem cilvēkiem. Taču divas lietas ir apspriešanas vērtas: pārprastā demokrātija un augšminētā izklaides pasākuma finansējuma avoti.

Kopš 1. jūlija ANO Drošības padomes (DP) prezidējošā valsts ir Krievija. Tas ir apmēram tā: prostitūta vada tikumības uzraugu kongresu, un visi tēlo, ka tā tam arī jābūt. Bet iespējams, ka neviens neko netēlo un notiekošais visiem šķiet pareizs un loģisks. Lai tiktu skaidrībā, uzdevu dažus jautājumus mūsu Ārlietu ministrijai.

“Vai, meitiņ,” Eduards Pāvuls dziedoši ierunājās, “man mazbērniņi atbraukuši, man galīgi nemaz nav laika, un ko es, vecs cilvēks, varu tev jaunu pateikt?” Beidzot es biju sadūšojusies piezvanīt Pāvulam. Tas notika divtūkstošo gadu pašā sākumā. Bet šogad 7. jūlijā mēs svinam izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula 95. dzimšanas dienu. Bez viņa. Un tomēr kopā ar viņu – tik tuvs un mirdzošs viņš ir.

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.

“Pareizticīgo baznīca atšķiras no visas pasaules baznīcām ar to, ka baznīcas kā tādas nepiederēja draudzēm, bet valstij. Līdz ar to visi Latvijas pareizticīgo baznīcas (LPB) īpašumi 30. gados piederēja Konstantinopoles patriarhijai. LPB statūtos bija ierakstīts, ka nedrīkst pārdot valsts (baznīcas) īpašumus,” teic Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, komentēdams nule samilzušo tēmu par LPB iespējamo iesaisti baznīcas dārgumu transportēšanā uz Krieviju.

Mākslas un seno priekšmetu restauratoru aprindās raisījušās bažas par to, ka pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas it kā atdalīšanās no Maskavas patriarhijas uz Krieviju ir izvests liels daudzums Latvijas Pareizticīgās baznīcas vērtīgo priekšmetu, kam ir mākslas vērtību statuss. Tas varētu būt noticis šā gada pavasarī vai agrāk, un šo “pasākumu” esot organizējusi pati pareizticīgo baznīca. Lai saprastu, kas ir noticis (vai nav noticis), “Neatkarīgā” meklē atbildes.