Divu divpadsmitgadīgu zēnu nāve kādā Pļavnieku dzīvoklī ir raisījusi ļoti daudz jautājumu, taču policija nesniedz skaidras atbildes. Līdz ar to dzimst pieņēmumi, spekulācijas, sazvērestības teorijas. “Neatkarīgā” sazinājās ar bērnu un pusaudžu psihoterapijas speciālistu Nilu Konstantinovu, lai izprastu, kas varētu būt noticis traģiskajā dienā.
Pļavnieku dzīvoklī tika atrasti divi miruši 12 gadus veci zēni ar šautām brūcēm. Ieroča turētājs ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) darbinieks, kuram piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā pieņemts lēmums par personas atzīšanu par aizdomās turēto pēc panta par šaujamieroča glabāšanu, pārkāpjot normatīvos aktus, kas izraisījusi smagas sekas.
Latvijas Televīzija jau paspēja publiskot savu neoficiālo versiju par notikušo: viens no zēniem, spēlējoties ar ieroci, nejauši nogalinājis otru, savukārt šāvējs lielās izbailēs izdarījis pašnāvību. Tas gan izklausās neticami, jo bērnam diez vai ienāktu prātā doma nošauties vainas apziņas dēl.
“Tas, kas noticis Pļavnieku dzīvoklī, izklausās neticami,” teic Nils Konstantinovs, “bet, protams, ir bijuši gadījumi, kad bērni nonāvējas. Lasīju, ka Amerikā nošāvās 12 un 14 gadus veci bērni. Viņi filmēja “TikTok” video. Viens no puikām nošāva otru, tad nošāvās pats. Īsti nevarēja saprast, vai tas puika, kurš nošāvās, bija plānojis to darīt pēc pirmā puikas nāves. Taču šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti.”
Latvijā ir bijusi arī desmitgadnieka pašnāvība. 2005. gadā kāds puika izdarīja pašnāvību pakaroties: mātei bija atņemtas vecāku tiesības, viņa lielākoties dzīvi pavadīja dzērumā, tēva nebija, puika dzīvoja pie vecmāmiņas. Kas risinājies bērna sirsniņā, neviens nezināja. Vai viņš jutās pamests, neievērots? Ne vecmāmiņa, ne klasesbiedri, ne skolotāji to nezināja. Ārsts toreiz teica, ka, iespējams, tas bijis neveiksmīgs eksperiments, jo puisēna draugs pēc tam stāstīja, ka puika esot redzējis spokus, kuri aizžņaudz kaklu.
“Ja bērns izdara pašnāvību, tas nenotiek ar šaujamieroču palīdzību. Turklāt - vienlaikus divi un nejauši? Nē, es tam neticu,” saka Konstantinovs. “Es pētīju kriminālistikas reģistru, un tur bija aprakstīts kāds gadījums ar nejaušību pamatā. Tiešām no ieroča tika izšauts, pēc tam, paceļot ieroci, tas nokrita zemē un izlādējās otrreiz, trāpot tam, kurš mēģināja to pacelt.”
Konstantinovs uzskata, ka, lai nošautos ar pistoli vai medību ieroci, ir vajadzīgas priekšzināšanas. Bet to abiem puikām nebija. Tad varbūt telpā atradās vēl kāds trešais? “Patlaban liela problēma ir tā, ka policija gandrīz neko nesaka, un tā informācija, kas tomēr tiek sniegta, ir ārkārtīgi neskaidra, radot pamatu tam, lai mēs attīstītu dažādas fantāzijas. Tas ir neizsakāmi traģisks gadījums, un mums līdz ar to ir vēlme meklēt skaidrojumus. Ja policija teic, ka izmeklēšanas rezultāti būs, iespējams, pēc diviem mēnešiem, tad mēs informatīvo tukšumu piepildām ar saviem minējumiem.”
Pērnā gada februārī kāds četrpadsmitgadīgs zēns ASV, Orlando, izdarīja pašnāvību, jo bija iemīlējies čatbotā, ar ko sarunājās ik dienu. Bērna māte pēc tam mēģināja pievērst sabiedrības uzmanību - viņas vārdiem runājot - “maldinošajai” un “atkarību izraisošai” mākslīgā intelekta tehnoloģijai, kas pamudinājusi zēnu doties nāvē. Šajā gadījumā vismaz redzam skaidrojumu zēna pašnāvībai, taču divu divpadsmitgadnieku “nejaušajai” nāvei atšifrējuma nav, bet policijas klusēšana tikai veicina pieņēmumu - visbiežāk aplamu - rašanos.
Tāpēc Nils Konstantinovs vēlas, lai policija ātrāk nāktu klajā ar notikuma patieso apstākļu aprakstu. Latvijā pašnāvību skaits ir viens no augstākajiem pasaulē - esam devītajā vietā (PVO dati), rēķinot pašnāvību skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem. Savukārt, runājot par jauniešiem - esam trešie Eiropā. Diemžēl konkrētos gadījumus, kad pašnāvību izdara pusaudži vai bērni, Latvijā padziļināti nepēta. “Runājot par Pļavnieku dzīvokļa situāciju, mēs nezinām, ka tur īsti notika. Mēs neko nezinām par abiem puikām,” teic Konstantinovs. Bet tad kā varam palīdzēt tiem, kurus nezinām un nepazīstam, kaut gan palīdzēt vajadzētu daudziem citiem, kuri vēl neapjauš dzīvības vērtību un neatgriezeniskumu?
