“Viņš nemācēja ne vārda pateikt angliski, par latviešu valodu vispār nerunāsim. Kaut ko īdēja nesaprotamā mēlē,” savus piedzīvojumus komunikācijā ar ēdienu piegādātāju klāstīja mūsu lasītājs, kurš lūdza palikt vārdā neminēts. Nav saprotams, kāpēc ēdienus joprojām izvadā kaut kādi neidentificējami indivīdi. Jau konstatēti 43 voltisti/boltisti, kuri ir ieradušies no dienvidiem un mūsu valstī atrodas nelegāli. Un cik vēl ir tādu, kuri pagaidām “nav konstatēti”? Diemžēl Rīga un tās apkārtne paliek arvien “melnāka”. Par to, kādēļ tā notiek, vaicājām Valsts robežsardzei.
Kā “Neatkarīgajai” skaidroja Valsts robežsardzes preses nodaļā, nelegālo migrantu apzināšana un izraidīšana no valsts notiek mērķtiecīgi. Robežsargi ievāc informāciju no augstskolām. Regulāri notiek pārbaudes un reidi. Ja tiek konstatēti pārkāpumi, tad Valsts robežsardze (VRS) rīkojas pēc noteiktiem algoritmiem. Ja tas ir administratīvais pārkāpums, VRS noformē to turpat uz vietas. Ja tiek noskaidrots, ka pārkāpums ir nopietnāks un persona nevar uzturēties valstī, tā tiek aizturēta un ievietota aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā, paralēli kārtojot dokumentus personas piespiedu izraidīšanai.
Ārzemnieka izraidīšana no valsts notiek saskaņā ar Imigrācijas likumu un 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 454 “Noteikumi par ārzemnieka piespiedu izraidīšanu, izceļošanas dokumentu un tā izsniegšanu”. Imigrācijas likuma 41. pants nosaka: ja konstatēta ārzemnieka nelikumīga uzturēšanās Latvijas Republikā, PMLP vai VRS priekšnieks, vai viņa pilnvarota persona izdod izbraukšanas rīkojumu. Ja ārzemnieks, kuram ir izdots izbraukšanas rīkojums, nav izceļojis tam paredzētajā termiņā, viņam piemēro piespiedu izraidīšanu. VRS amatpersona ir tiesīga pieņemt lēmumu par ārzemnieka aizturēšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš izvairīsies no izraidīšanas procedūras vai traucēs tās sagatavošanu vai pastāv ārzemnieka bēgšanas iespējamība.
Aizturēto ārzemnieku ievieto izmitināšanas centrā, viņam pārbauda veselību un veic sanitāro apstrādi, kā arī iepazīstina viņam saprotamā valodā (ja nepieciešams, izmantojot tulka pakalpojumus) ar viņa tiesībām un pienākumiem. Īstenojot piespiedu izraidīšanu, ārzemnieku izraida uz viņa pilsonības valsti. Ja tas nav iespējams, ārzemnieku izraida uz trešo valsti, no kuras viņš ieceļojis, vai citu trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot.
Tikko bija lasāma informācija par 43 nelegālajiem migrantiem, kuri tika konstatēti Rīgā. Patlaban VRS veic šo personu pārbaudi. Kā mums skaidroja Valsts robežsardze, VRS amatpersonas ir apsekojušas vairākas migrantu uzturēšanās vietas un šobrīd VRS konstatējusi vienu personu no saraksta, kas jāpārbauda. Pret konstatēto nelegālo migrantu - Uzbekistānas pilsoni - uzsākti divi administratīvie procesi pēc Imigrācijas likuma 68.5 panta (nodarbinātības nosacījumu pārkāpumi) un 68.2 (uzturēšanās nosacījumu pārkāpumi) un piemērots aizturēšanai alternatīvais līdzeklis.
Tomēr sarežģījumi, lai konstatētu konkrētās personas, liek aizdomāties par to, ka personas, izmantojot attālināto dokumentu iesniegšanas priekšrocības (pasts, e-pasts), Pārtikas un veterinārajam dienestam sniedz nepatiesu un nepilnīgu informāciju, slēpjot savu identitāti.
VRS sadarbībā ar Valsts policiju organizē reidus wolt/bolt kurjeru pārbaudēm. Līdz šim ir bijuši divi kopēji reidi, kuru laikā konstatēti divi pārkāpumi attiecībā uz nodarbinātības nosacījumiem un divi pārkāpumi attiecībā uz uzturēšanās nosacījumiem. Kopā pārbaudītas 44 personas (31 Indijas, septiņi Uzbekistānas, pieci Šrilankas un viens Ukrainas pilsonis). Taču izskatās, ka šie skaitļi neparāda īsto ainu, jo Rīga kļūst arvien tumsnējāka.
Tīmeklī var lasīt par pieredzi ar migrantiem. Ir cilvēki, kuri izīrē savu dzīvokli, piemēram, diviem īrniekiem, bet patiesībā tajā sāk dzīvot deviņas vai pat 12 personas - migranti. Kas notiek ar šo dzīvokli, nav grūti iedomāties…
VRS mums apgalvoja, ka tai ir sadarbība ar augstskolām un augstskolu dienestu viesnīcām, kas ir lielākā vieta, kur uzturas trešo valstu studenti, kas atbraukuši studēt. Tāpat VRS rīcībā ir informācija par vietām, kur šie trešo valstu pilsoņi mēdz pulcēties. Tāpēc VRS brauc gan plānotos, gan neplānotos reidos un pārbaudēs - arī sadarbībā ar Valsts darba inspekciju, Valsts policiju un pašvaldības policiju.
Informācija no iedzīvotājiem tiek saņemta gan tieši Rīgas pārvaldes Rīgas dienestā, kas veic pārbaudes, gan pa VRS anonīmo tālruni. Saņemtā informācija tiek pārbaudīta, un tiek veikta apsekošana. Līdz šim - kā apgalvo VRS - šādi uzturēšanās nosacījumu pārkāpumi neesot konstatēti, bet tas, iespējams, saistīts ar neprecīzi uzrādītajām adresēm.
Ir ticamas ziņas, ka pērn Latvijā ielidojuši ap 28 000 uzbeku. VRS rīcībā nav informācijas, cik šo uzbeku palikuši Latvijā, cik aizceļojuši tālāk, bet aptuveni 60% no kopēji ieceļojošajiem ir ar citu dalībvalstu vīzām un uzturēšanās atļaujām, kas norāda, ka Rīga vismaz šai daļai ir tranzītpilsēta. Ievērojot brīvas pārvietošanās kustības principu Šengenas ietvarā un atsevišķa reģistrēšanās pienākuma neesamību, VRS rīcībā nav informācijas par uzbeku skaitu Latvijā.
Objektīvais rādītājs varētu būt dati par to, cik uzbeku caur robežšķērsošanas vietām ieceļo Latvijā un cik uzbekiem 2024. gada laikā ir izsniegti dokumenti, kas ļauj legāli strādāt Latvijā. 2024. gadā Latvijā ieceļoja 28 510 Uzbekistānas pilsoņu. Datus par to, cik daudziem ir izsniegti dokumenti, kas ļauj legāli strādāt Latvijā, var sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Līdztekus PMLP darbojas arī vergu tirgošanas kantori, kuri darba devējiem laipni piedāvā no dienvidiem iebraukušos darba ņēmējus. Kurš tad viņiem izsniedz darba atļaujas? Naivs jautājums. Protams, PMLP.
Vai Latvijas valdība pietiekami labi apzinās, ka šie migranti - gan oficiāli reģistrētie, gan nelegālie - ir valsts drošības jautājums? Vai Robežsardzes vadība, konkrēti, ģenerālis Pujāts, ir par to runājusi ar valdību?
Valsts robežsardzes preses dienests mums atbildēja, ka VRS regulāri sniedz Iekšlietu ministrijai atskaites par Valsts robežsardzes darbības rezultātiem. Attiecīgi, ja ir kādi problēmjautājumi, Valsts robežsardze par to informē iekšlietu ministru, kas pēc tam tos var pārrunāt ar valdību. Valsts robežsardzes pārstāvji regulāri apmeklē Saeimas komisiju sēdes, kurās informē dalībniekus par ārzemnieku uzturēšanās un nodarbinātības jautājumiem.
Tas viss, protams, ir skaisti un pareizi. Taču realitāte ir cita un ne tik skaista. Iespējams, konstatēt nelegālos migrantus un personas bez darba atļaujām varētu arī citā veidā, ne tikai veicot plānotus un neplānotus reidus: uz ielas varētu apturēt melnīgsnējos ēdienu pārvadātājus un palūgt uzrādīt dokumentiņus.
Jā, un kā ar latviešu valodas kursiem, par kuriem iestājās viens otrs ministrs? Tos kāds migrants apmeklē? Un kā būtu, ja VRS pārstāvji bez iepriekšēja brīdinājuma apmeklētu augstskolas, kurās “mācās” dienvidu jaunekļi un jaunavas? Nez, kā bez valodas zināšanām iespējams mācīties?
Savukārt Valsts policija kopā ar pašvaldības policiju un CSDD pārstāvjiem varētu sarīkot reidus, lai konstatētu tos melnīšus, kuri sagrabējušās automašīnās pārvietojas pa Rīgu bez autovadītāja apliecības un bez elementārām automašīnas vadītprasmēm. Tur atklātos daudz interesanta par arhitektiem, inženieriem un mikroķirurgiem, kuri iekļaujoši bagātina mūsu ikdienas kultūru un internacionālo saskarsmi.
