14. novembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par seksuālu uzmākšanos noteikt administratīvo atbildību, lai atturētu varmākas no turpmākiem seksuāla rakstura pārkāpumiem. Kārtējo reizi sabiedrībā tika iemests savā bezjēdzībā “izcils” sacerējums. Tā kā šādi “dokumenti” tiek producēti regulāri, par to vairs nav jābrīnās. Šo lielo notikumu “Neatkarīgajai” komentē politologs Filips Rajevskis.
Saeimas deputātu sacerētie grozījumi papildina Administratīvo sodu likumu par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā ar 11.2 pantu “Seksuāla uzmākšanās”, nosakot, ka tā ir personai nevēlama seksuāla rakstura fiziska, mutvārdu vai rakstveida darbība, kas vērsta uz personas cieņas aizskaršanu un kas nostādījusi to iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos vai aizskarošos apstākļos. Par to paredzēts “pielaikot” naudas sodu līdz simt četrdesmit naudassoda vienībām.
Tieslietu ministrija piebilst, ka seksuālā uzmākšanās var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi. Paredzēts, ka Valsts policija veiks administratīvā pārkāpuma procesu par seksuālu uzmākšanos.
Filips Rajevskis: “Ir taču jau kriminālais gals, kas paģēr varmākas sodīt ar bargiem sodiem, bet tagad pēkšņi kaut kāds administratīvais sods? Manuprāt, šie tā dēvētie likuma grozījumi tiek piemēroti skaļi izskanējušajam skandālam, kas notika Mūzikas akadēmijā. Tas ir tāds stāsta turpinājums. Cita cilvēka kurpēs ir grūti iekāpt, bet nav šaubu, ka ir arī gadījumi, kad uz cilvēku tiek izdarīts spiediens, noliekot viņu diskomforta situācijā. Bet kā tiks iegūti pierādījumi? Vai šie likuma grozījumi nebūs instruments, lai kārtējo reizi izmantotu tos pret saviem ienaidniekiem? Sak, “tas cilvēks” man izteica nepiedienīgu priekšlikumu, kas mani pazemoja! Tad jau katrs par katru var kaut ko pateikt, un tas novedīs situāciju līdz absurdam.”
Var atminēties gadījumus, kad “seksuālie varmākas” ir ne tikai vīrieši, bet arī sievietes. Kādai pasniedzējai, piemēram, savulaik patika eksāmenus pieņemt patīkamā pustumsā. Tā ir seksuālā varmācība vai nav? Rajevskis: “Tādas situācijas ir cilvēka pašcieņas jautājums, proti, kā viņš izturas pret šādu situāciju? Pakļaujas tai vai protestē?”
Izskatās, ka grozījumu autori būs “iešāvuši sev kājā”, jo arī pret geju praidu var vērsties ar jaunizgudroto grozījumu palīdzību, jo praids ir aizvainojošs ļoti daudziem cilvēkiem, tā kā tas ir vērsts uz personas cieņas aizskaršanu, nostādot tos cilvēkus, kuri ir pret praidu, iebiedējošos, naidīgos, pazemojošos, degradējošos apstākļos.
“Attiecībā uz geju praidu… Mēs runājam par ārējām izpausmēm. Agresīvie praidisti, kuri saģērbušies bieži vien ļoti izaicinoši un uzvedas izaicinoši, nāk virsū un mēģina pierādīt savu patiesību - arī pret viņiem tad acīmredzot varēs vērsties ar likuma grozījumu palīdzību,” spriež Rajevskis, “un tajā ekshibicionistiskajā daļā tos varētu izmantot.”
Acīmredzot likuma grozījumu virzītājiem nepietika ar Stambulas konvenciju, kas bija svarīgākais “Jaunās vienotības” un “Progresīvo” mērķis. “Man savulaik bija saruna ar kādu diplomāti, kura mēģināja mani pārliecināt, ka Latvija nu nekādi neiztiks bez Stambulas konvencijas. Bet nekas taču nemainīsies, jo mūsu tiesībaizsardzības sistēma ir tukšs numurs. Ko dod šī Stambulas konvencija? Ja sieviete tiek sista, viņa var piesegties ar šo konvenciju. Tad mazāk sāpēs,” ironizē Rajevskis.
Viņš uzskata, ka ar minētajiem likuma grozījumiem rezultāts būs tāds pats: “Mūsu deputāti ražo kaudzēm dažādus bezjēdzīgus papīrus, un viņiem šķiet, ka, saražojot šos papīrus, tiek atrisināta problēma. Krimināllikumā viss jau ir sarakstīts, tāpēc jau nevajadzēja izdomāt kaut kādus grozījumus, speciāli piemērotus Mūzikas akadēmijas gadījumam. Paredzu, ka būs tā: kāds uzrakstīs par praidu, kāds par to, ka augstskolas pasniedzējs ne tā paskatījās, bet policisti beigu beigās pateiks: ejiet jūs visi pupās! Mums nav statistikas, kas konstatētu šādus “noziegumus”, iesniegumi, visticamāk, tiek iemesti miskastē, un statistika uzreiz uzlabojas. Mēs turpināsim dzīvot laimīgi.”
Rajevskis domā, ka tā ir pieņemta prakse: ražot deklaratīvus likumus, kas netiek ievēroti. “Tas degradē likumdošanas vērtību. Piemēram, likums paredz, ka skolotājiem jāceļ alga. Nesamaksājam skolotājiem. Ar ko šis likums par algām atšķiras no “seksuālās uzmākšanās” likuma grozījumiem? Ne ar ko. Ja tiek ražoti likumi, par kuriem jau iepriekš zināms, ka tie netiks ievēroti, un ja tiesībsargi apgalvo, ka viņi nezina, kā tos ievērot, tad nevajag brīnīties, ka sabiedrība tiek gatavota neievērot arī citus likumus,” tā Rajevskis.
Bet ir tomēr otrā iespēja: izmantot “seksuālās uzmākšanās” likuma grozījumus savtīgi, proti, pret saviem ienaidniekiem. “Loģiski. Notiks izbļaustīšanās, medijos konkrētais cilvēks, pret kuru kāda persona būs vērsusies par “seksuālu uzmākšanos”, ko nevarēs pierādīt, tiks padarīts par grēkāzi. Rezultātā nekādu likumisko seku nebūs, tik vien kā būs aptraipīta reputācija, ko varēs izmantot “biedru tiesas” vajadzībām, bet ne vairāk. Mūzikas akadēmijas gadījums par to liecina,” spriež Rajevskis.
Šāda “biedru tiesa” jau notika Mūzikas akadēmijā, kad no darba, pamatojoties uz nepierādāmām un nepierādītām apsūdzībām, tika padzīts pasniedzējs Māris Kupčs. Viņš iesniedza prasību tiesā, lai tiktu atjaunots darbā, taču tiesa, neņemot vērā nevienu no aizstāvju argumentiem un pierādījumiem, Kupča sūdzību noraidīja pilnībā. “Seksuālās uzmākšanās” likums bija sācis darboties vēl pirms tā akceptēšanas Saeimā. Raganu medības acīmredzot turpināsies ar vēl lielāku - likumīgu - sparu.
