“Tas ir miljardus vērts nelegālais bizness,” tā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis LTV vērtē migrantu pārvietošanu pāri robežai. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka labas samaksas dēļ gan vietējie, gan ārvalstu “biznesmeņi” ir gatavi riskēt. Novembra sākumā Latgalē apturēts autobuss ar 25 nelegālajiem migrantiem, kurus pārvadājuši divi Ukrainas pilsoņi. “Jaukākais” ir tas, ka autobuss izdaiļots ar Valsts robežsardzes trafaretiem.
Juris Maklakovs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda, ka izkrāsotais autobuss ir vietējo “biznesmeņu” darbs: “Ne jau no Baltkrievijas tas buss atvests. Bet migrantus, protams, stumj no Baltkrievijas.” Viņš piebilst, ka vairāk nekā 170 kilometrus garo Latvijas - Baltkrievijas robežu ir grūti nosargāt, jo trūkst gan robežsargu, gan sensoru. Latvijas - Krievijas robeža ir vēl garāka - 280 kilometri. Turklāt robežpārkāpēju palīgi - veicinātāji izdomās jebkādas robežas pāriešanas iespējas.
“Domāju, ka visvairāk šobrīd pietrūkst tehnisko ierīču, lai fiksētu robežas pārkāpšanu,” saka Maklakovs, “protams, trūkst arī cilvēku, jo nekad nebūs tā, ka ik pēc desmit metriem stāvēs vismaz viens robežsargs. Ir jābūt pietiekami daudziem sensoriem, bet to arī nav pietiekami, tāpēc neredzu neko savādu, ka tik daudzi migranti šķērso robežu.”
“Krievu laikos” šķērsot robežu bija neiespējami - arī bez visiem sensoriem. “Toreiz robežsargu bija daudz vairāk,” skaidro Maklakovs, “nevar salīdzināt ar šodienas robežsargu skaitu. Šodien trūkst cilvēku gan robežsardzē, gan ugunsdzēsējos, gan citur. Šī situācija ir valstiski svarīga. Robežsargi ir pamanījuši un aizturējuši daudzus nelegālos migrantus, bet cik nav pamanījuši?”
Valsts robežsardzes priekšnieks, ģenerālis Guntis Pujāts, jautāts, kā iespējams šķērsot robežu, “Neatkarīgajai” atbild vienkārši: “Kājām. Pārkāpējs kaut kur izgriež caurumu vai arī izrokas pa žoga apakšu. Viņiem līdzi ir šķēres un flekši, ar tiem arī rīkojas.”
Pujāts izstāsta, ka pērn bija 13 863 mēģinājumi pārkāpt robežu, šogad - “tikai” 5000. “Tas nozīmē, ka krietni esam samazinājuši mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu. Šogad esam sākuši ķert robežas pārkāpējus efektīvāk nekā pērn. Žogs uz robežas ir fizisks šķērslis, turklāt tas ir labs rīks, lai robežsargi konstatētu pārkāpumu - nelikumīgu robežas šķērsošanu. Žogs ir pirmais solis, nākamais - visu robežu aprīkot ar videonovērošanas iekārtām, un tad mēs varēsim runāt par vēl lielāku drošību,” stāsta Pujāts.
Taču pagaidām pietrūkst gan videonovērošanas sistēmu, gan sensoru. “Realizācija gan ir uzsākta, to sola pabeigt 2026. gadā,” turpina Pujāts. Savukārt, runājot par viltoto robežsardzes autobusu, Pujāts neizslēdz, ka tas varētu būt nokrāsots Latvijā, taču pats migrantu pārvadāšanas “bizness”, viņaprāt, tiek organizēts ārpus Latvijas. “Cilvēku tirdzniecība ir viens no ienesīgākajiem biznesa veidiem,” viņš teic.
Kamēr robežsargi cer uz videonovērošanas iekārtām un sensoriem, kamēr sūdzas par cilvēku trūkumu, tikmēr atrodas robežpārkāpēju atbalstītāji, kam “nabaga bēglīšu” labsajūta ir galvenais, par ko cīnīties. Pujāts cer, ka tiesas lēmums attiecībā uz Ievu Raubiško, kas apsūdzēta par nelikumīgas robežas šķērsošanas organizēšanu, tiks nolasīts drīz: “Pierādījumu bāze, jādomā, ir savākta gana nopietna, tāpēc ceru uz taisnīgu tiesas spriedumu.”
Saeimas deputāts Māris Kučinskis, bijušais premjers un iekšlietu ministrs, regulāri vēro, kas notiek ar valstu robežām. “Redzu, ka uz Polijas robežas pārkāpēju aktivitātes ir lielākas,” viņš teic sarunā ar “Neatkarīgo”, “un tad, kad mums būs pilnībā izveidota videonovērošanas sistēma, pārkāpēju skaits varētu krasi samazināties. Tad vienkārši jābūt spējai ātri reaģēt.”
Kučinskis atzīst, ka vietējie iedzīvotāji parasti ir aktīvi, ziņojot par aizdomīgiem melnīgsnējiem personāžiem, kuri pēkšņi parādās kādā apdzīvotā vietā. Taču iepriekšējā reizē, oktobra sākumā, 46 migranti kopā ar “biznesmeņiem” bija tikuši līdz pat Aizkraukles novadam. “Labā ziņa ir tā, ka tiesas parasti piespriež visai smagus sodus šiem migrantu kontrabandistiem,” saka Kučinskis.
Kučinskis atceras, ka savulaik, kad viņš bija iekšlietu ministrs, migrantu kontrabandas procesu vadīja noziedznieki gan no Minskas, gan no Pēterburgas. “Vienu pieķērām arī Daugavpilī,” viņš teic. Samaksa par vienu migrantu bijusi ap 5000 eiro. “Bet tas ir maz, sīrieši maksāja vairāk,” skaidro Kučinskis.
Viņš uzskata, ka vēl svarīgāk par žoga uzbūvēšanu ir videonovērošanas kameru izvietošana. “Redzēju, ka Polijā šīs kameras ļoti palīdzēja: pultī uzreiz var redzēt, kas notiek, un operatīvās brigādes var izbraukt uz konkrēto vietu. To visu var un vajag izdarīt ātrāk. Arī pievedceļiem jābūt labiem. Tie ir mūsu plānā, arī nauda ir sameklēta Eiropas struktūrfondos.”
Tam, ka visi šie darbi netika paveikti jau agrāk, pamatā ir lēnā likumdošanas un sabiedrības attieksmes maiņa, jo savulaik šie “bēgļi” bija “labie”, kuriem katrā ziņā jāpalīdz. “Tagad Eiropā sāk saprast, ka visas valstis ir pārpludinātas ar migrantiem, kuri rada terora draudus un veic noziegumus. Tāpēc cerams, ka Brisele piešķirs naudu arī robežas žoga celtniecībai.”
Tikmēr Baltkrievijas diktators Lukašenko turpina aicināt uz savu valsti “ekskursijās” migrantus, kurus pēc tam bīdīt uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Sākotnēji, kad “bēgļi” bija “labie”, viņš cerēja, ka ES piešķirs līdzekļus šo klaidoņu uzturēšanai. Taču cerības nepiepildījās, un “bēgļus” tagad nākas bīdīt uz citām valstīm: kaut kā jau vajag ieriebt kaimiņvalstīm. Tāpēc šī migrantu problēma nebeigsies tik ātri, kā mēs vēlētos.
