21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?
Vienīgā, kura tīmeklī pauda viedokli, bija Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA). Citēju: “Starptautiskās krimināltiesas izdotais orderis par Netanjahu, Galanta un “Hamas” pārstāvju aizturēšanu grauj tiesas reputāciju. Tiesai nevajadzētu pielīdzināt teroristus un valsts līderus, kuri īsteno valsts tiesības uz pašaizsardzību. Esam kopā ar Izraēlu.”
Kāds politiķis, kurš vēlējās palikt “aiz kadra”, izteicās, ka par šo aresta orderi nebūs publiskas diskusijas, jo tas ir “sensitīvs jautājums”, taču skaidrs, ka Izraēla, kam apkārt atrodas ienaidnieki, ir pelnījusi aizstāvību, un mums ir jābūt kopā ar ASV, kas arī stingri iestājas par Izraēlu, it sevišķi tagad, kad par ASV prezidentu ievēlēts Tramps.
Ka šis ir sensitīvs jautājums, apliecināja Ārlietu ministrijas izvairīgās atbildes uz “Neatkarīgās” jautājumiem.
Jautājumi bija šādi:
1. ĀM paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Izraēlas premjeram Netanjahu. Kā šis apkaunojošais un antisemītiskais Latvijas lēmums ietekmēs diplomātiskās attiecības ar Izraēlu? Līdz šim Latvija ir atbalstījusi Izraēlu, tagad esam nostājušies musulmaņu teroristu pozīcijās. Pēc kā mēs izskatāmies?
2. Kā mainīsies Latvijas attiecības ar ASV? Prezidents Baidens skaidri pateica, ka SKT lēmums ir “briesmīgs”, viņš to neatbalsta. Vai tas nozīmē, ka arī ar mūsu galveno sabiedroto - ASV - attiecības ir sabojātas?
3. Vai ārlietu ministre Baiba Braže ir konsultējusies ar Saeimu, lai pieņemtu lēmumu “respektēt” SKT apcietināšanas orderi?
Ārlietu ministrijas atbilde:
“Latvija ar Izraēlu turpinās jau iesākto ciešo sadarbību, tajā skaitā turpinot aktīvu politisko dialogu, kā arī sadarbību ekonomikas, tirdzniecības un kultūras jomās, kur jau tradicionāli izveidojušās ļoti labas iestrādes. Latviju un Izraēlu saista ciešas vēsturiskās un kultūras saites, kur pozitīvu lomu attiecību stiprināšanā un sadarbības veicināšanā sniedz arī aktīvā diaspora. Esam gandarīti arī par ciešo abu valstu sadarbību parlamentārajā līmenī.
Arī starptautiskais saspīlējums un ģeopolitiskais konteksts ir pamats ciešam Latvijas un Izraēlas divpusējam dialogam, lai risinātu globāla un reģionāla mēroga izaicinājumus un novērstu draudus drošībai. Nozīmīga ir sadarbība starptautiskajās organizācijās, kā arī Eiropas Savienības un Izraēlas dialogs un sadarbība.
Latvija turpinās atbalstīt diplomātiskos centienus panākt eskalācijas mazināšanos Tuvajos Austrumos un panākt divu valstu risinājumu kā vienīgo ceļu uz ilgstošu mieru. Varam tikai atkārtot, ka “Hamās” teroristu pastrādātajiem teroristiskajiem uzbrukumiem nav un nevar būt attaisnojuma un Izraēlai ir tiesības uz pašaizsardzību, tās īstenojot, ievērojot humanitārās un starptautiskās tiesības.
Attiecībā uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu un agresiju Ukrainā, novērtējam Izraēlas sniegto atbalstu Ukrainai.
Jautājumu par lēmumu un par tā izpildi aicinām uzdot kompetentajām iestādēm - Tieslietu ministrijai un/vai Ģenerālprokuratūrai.”
Kā redzams, faktiski nav atbildēts ne uz vienu jautājumu, ir vien frāzes par “ciešo sadarbību” ar Izraēlu. Kāda gan var būt sadarbība ar Izraēlu, ja Latvija piekrīt SKT ordera darbībai pret Netanjahu? Un kāda būs turpmākā sadarbība ar ASV? No ĀM atnāca nākamā atbilde: “ĀM nevar komentēt citu valstu līderu izteikumus, taču var paust Latvijas nostāju. Jāņem vērā, ka ASV nav Romas Starptautiskās krimināltiesas Statūtu dalībvalsts. Vēršam uzmanību, ka krimināltiesiskajā sadarbībā ar starptautiskajām tiesām kompetentā iestāde ir Tieslietu ministrija. Izraēlas PM vizīte LV pašlaik nav dienaskārtībā.”
Ja ĀM var paust “Latvijas nostāju”, tad to varbūt vajadzētu noskaidrot, piemēram, konsultējoties ar Saeimu, jo mums, ja nemaldos, ir parlamentāra valsts? Tas nav noticis. Tas nozīmē, ka ĀM veido kaut kādu savu politiku? Paredzams, ka par šo jautājumu Saeimā diskusijas nenotiks, jo tas ir “sensitīvs jautājums”.
Atbildi saņēmām arī no Tieslietu ministrijas, ko Ārlietu ministrija nosauca par kompetento iestādi jautājumā par SKT lēmuma izpildi, kura savukārt par kompetento iestādi nosauca Ģenerālprokuratūru.
“Šis tiesas lēmums ir radījis neizpratni, jo nevaram likt vienos svaru kausos demokrātiskas valsts vadītāju un teroristiskas organizācijas līderi, kas uzbrukusi minētajai valstij.
Atbildot uz jautājumiem, kas ir Tieslietu ministrijas kompetencē, informējam: Latvijā lēmumus par ICC aresta ordera izpildi nepieņem politiķi. Kompetentā iestāde personas izdošanas jautājumā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma C daļu ir
Ģenerālprokuratūra. Tādējādi ICC apcietinājuma orderi nosūtīšanai ĢP var iesniegt gan Tieslietu ministrijai kā centrālajai iestādei, kas to nodotu izlemšanai Ģenerālprokuratūrai, gan tieši Ģenerālprokuratūrai.
Putina un Ļvovas-Belovas gadījumā ICC apcietinājuma orderis tika nosūtīts gan Tieslietu ministrijai, gan Ģenerālprokuratūrai pa diplomātiskiem kanāliem caur Latvijas vēstniecību Hāgā un Latvijas Ārlietu ministriju.”
Situāciju komentēja EP deputāts Rihards Kols (NA): “No Ārlietu ministrijas puses nav bijusi nekāda publiska komunikācija par šo tēmu. Es aicināju Ārlietu ministriju runāt par šo jautājumu. SKT lēmums, ja pareizi saprotu, it slepens, nav zināms, uz kādiem pierādījumiem balstīts šis aresta orderis. Turklāt SKT savos dokumentos apgalvo, ka šis lēmums ir saistīts ar Palestīnas valsti. Bet Latvija neatzīst Palestīnas valsti.”
Kols atceras, ka nesen bija neizprotams Latvijas balsojums ANO, kur Latvijas pārstāvis atbalstīja Palestīnas virzītu rezolūciju. Izskatās, ka īstermiņa mērķu sasniegšanai, piemēram, lai nākotnē iekļūtu ANO Drošības padomē, Latvija nereti ziedo ilgtermiņa mērķus, proti, valsts intereses. “Mums svarīgi ir nostāties Izraēlas pusē, jo Izraēla ir vienīgā demokrātija reģionā, nerunājot nemaz par teroru, kas tiek veikts pret šo valsti,” tā Kols.
“Žuzeps Borels, Eiropas Komisijas viceprezidents, izteicās, ka visām ES valstīm jārespektē SKT lēmums, bet viņš ir tik daudz slikta izdarījis ES reputācijai, ka varēja jau nu paklusēt,” turpina Kols, “un to valstu valdības, kuras gatavas arestēt Netanjahu, ir vērtējama kā kreisas. Arī mūsu valdība diemžēl ir kreisa.”
