Vakara Ziņas

Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa ir viena no pašreiz spilgtākajām skatuves māksliniecēm Latvijā. Viņa ir aizvadījusi pirmo filmēšanas dienu kinodarbā «Dzīve pārtraukta», kurā spēlē nozīmīgu personību Latvijas vēsturē – Sandru Kalnieti.

«Ceļojiet pa saviem dzīves notikumiem un koķetējiet ar tiem, tā visas sarežģītās un izaicinošās situācijas kļūs draiskas un vieglāk pārvaramas,» sapratusi pasākumu organizētāja un kādreizējā TV šovu vadītāja Sindija Vilde.

Atbilstoši Austrumu kalendāram, 1. februārī sākās Melnā (citos avotos – Zilā vai Tumšzilā) Ūdens Tīģera gads. Jautājām Rīgas Nacionālā zoodārza runasvīram Ingmāram Līdakam, kā klājas Latvijā dzīvojošajiem tīģeriem Augustam un Taigai. «Mūsu Amūras tīģeru puisim Augustam februārī būs četri gadi. Viņš būs apmēram tādā vecumā, kad varētu sākt domāt par precībām. Taiga ir pusotru gadu vecāka. Būtu lieliski šogad sagaidīt tīģeru mazuļus,» saka Ingmārs Līdaka.

Bet kā lai nerāda, ja pirksts tam domāts un tiek saukts par rādītājpirkstu! Latviski pirkstus reiz dēvēja trāpīgos apzīmējumos, piemēram, īkšķis bija utubunga, jo ar to saspieda... utis; rādītājpirksts – podlaiža, krējumlaiža; vidējais un garākais pirksts – garais Ansis, Pēteris, Indriķis u.c. presonvārdi; zeltnesis bija un palika zeltnesis; mazais pirkstiņš – pintiķis, pīpiņš, pikusītis, vārdu sakot, ne šis, ne tas.

Iepriekšējā »Vakara Ziņu« numurā stāstījām par komēdijas «Briljanta roka» spožo epizodiskās lomas tēlotāju Aleksandru Ļisjutinu – galvenā varoņa Semjona Gorbunkova meitu. Ne mazāk spilgta neliela loma šajā filmā bija aktrisei Svetlanai Svetļičnajai. Viņas spēlētā blondā Anna Sergejevna pūlējās pavedināt Gorbunkovu ar kārdinošu, pašas aktrises izdomātu deju īsā halātiņā. Annas Sergejevnas izmisīgā taisnošanās «Es neesmu vainīga, viņš pats atnāca!» joprojām tiek citēta, un komēdijas fani šo frāzi saprot bez gariem skaidrojumiem.

Apmācies, sniegots svētdienas rīts nerosina jauniem atklājumiem, taču ne viss ir tā, kā pirmajā brīdī varētu šķist. Aptuveni pusgadu dzīvojot Dubultu Rakstnieku namā, vēl ne reizi nebija sanācis aizbraukt pāris dzelzceļa staciju tālāk, lai iepazītu Pumpurus, Mellužus, Asarus, Vaivarus, līdz… Līdz kādas svētdienas rītā tapa pilnīgi skaidrs, ka beidzot ir īstais brīdis, lai dotos nelielā izbraukumā uz minētajām vietām.

«Ir brīnišķīgi sagaidīt 50. dzimšanas dienu, esot savas mākslinieka karjeras līdz šim augstākajā punktā, tajā pašā laikā apzinoties, ka viss labākais vēl ir priekšā,» saka multimākslinieks Kaspars Bindemanis. Viņam dzimšanas diena bija 31. janvārī.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes

Ja agrāk bagātība tika mērīta pēc tā, cik glauns ir kāda jauniegādātais autiņš, tad šobrīd pēc tā, cik bieži vari uzvārīt kafiju diendienā. Sociālajos tīklos tiek bārstīts ne viens vien joks par būtisku elektroenerģijas, apkures un gāzes cenu pieaugumu. Salīdzinot ar pērno gadu, ir zināmi gadījumi, kad dzīvokļu komunālo maksājumu rēķini ir pieauguši pat trīs reizes. Tas skar mūs visus, arī sabiedrībā pazīstamus cilvēkus.

Nelielā Bellincona Šveices Konfederācijas Tičīno kantonā ceļotājus piesaistīs ar mūriem un cietokšņiem, savukārt Kastaņola – ar skaisto apkārtni un stāstu par Raini un Aspaziju.

«Kad komponēju, man vienmēr līdzās ir trauciņš ar šokolādi, un es ik pa brīdim ielieku mutē kādu gabaliņu. Lai mums dzīvē nekad nepietrūkst šokolādes!» mirkli pirms savas 45. dzimšanas dienas smaidot sacīja komponists Ēriks Ešenvalds.

«Vispār jau pandēmijas laiks tūlīt būs sasniedzis trīs gadu robežu,» sarunas sākumā rezumē komponists, Latvijas Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs un daudzu izrāžu mūzikas autors Valdis Zilveris.

XXIV ziemas olimpiskās spēles ir atklātas Pekinas stadionā «Putna ligzda». Norobežotas visas teritorijas, kurās atradīsies sportisti, bet Ķīnas iedzīvotāji, kuri nodrošinās spēļu norisi, pārcēlušies uz dzīvi olimpiskajā burbulī. Līdz pat olimpiādes beigām – 20. februārim – viņi ar ārpasauli vairs nevarēs tieši kontaktēties. Covid-19 pandēmijas dēļ drošības pasākumi Ķīnā būs bargāki nekā pagājušajā vasarā Tokijā notikušo vasaras olimpisko spēļu laikā.

«Spēt palūkoties uz dzīvi ārpus rāmjiem, palaist vaļā vēlmi visu plānot un kontrolēt – man tās ir svarīgākās mācības, ko nesis šis sarežģītais laiks,» saka žurnāliste, blogere un uzņēmēja Una Ulme. Kopā ar dzīvesbiedru viņa jau vairāk nekā mēnesi dzīvo Tenerifē Spānijā.

«Es negribu stādināt sevi tāpēc, ka trīs bērnu mātei tā pieklājas. Tāpēc, ka man ir publiska profesija, vai tāpēc, ka mani var uzlikt uz kāda virsraksta,» saka dziedātāja Māra Upmane-Holšteine.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes prognozes

Latvija var lepoties ar daudzām radošām un spilgtām personībām. Ne mazums ir ģimeņu, kur spilgti talanti dzimuši un savu varēšanu apliecinājuši vairākās paaudzēs.

Ēka, ko šobrīd vairums sabiedrības pazīst kā Okupācijas muzeju, būvēta 1970. gadā kā Latviešu sarkano strēlnieku muzejs saskaņā ar arhitekta Gunāra Lūša-Grīnberga izstrādāto projektu. Arhitektam pat tika piešķirta PSRS Valsts prēmija. Muzeja ekspozīcijas galvenais mērķis bija tikai viena aspekta popularizēšana – padomju varas izcelsmes un attīstības propaganda. Latvijas skolēniem padomju laikā obligātā kārtā nācās apmeklēt muzeju un klausīties garlaicīgas lekcijas. Drosmīgākie šo izklaidi bastoja, pat zinādami, ka par pārkāpumu uz skolu var izsaukt vecākus. Laukumu muzeja priekšā vēl pat šodien dēvē par Latviešu strēlnieku laukumu, un tā centrā joprojām atrodas 13 metru augsts piemineklis strēlniekiem, kura autors ir tēlnieks Valdis Albergs.

«Tas, kādu ēdienu gatavosim vakariņās – no libāniešu, latviešu, itāļu vai citu tautu virtuves –, atkarīgs no mūsu noskaņojuma. Mūsu ēdienkarte ir ļoti dažāda, bet galvenā ēdienreize ir vakariņas,» stāsta LTV žurnāliste Linda Abu Meri un viņas dzīvesbiedrs, politiķis un gastroenterologs Hosams Abu Meri. Pērnā gada nogalē klajā nāca abu sarakstītā grāmata «101 libāniešu ēdiens», kurā atrodamās receptes ir pa spēkam ikvienam no mums, jo ēdieni pagatavojami ātri, viegli un no produktiem, kas nopērkami jebkurā Latvijas pārtikas veikalā. Starp citu, recepšu Lindai un Hosamam esot tik daudz, ka varētu uzrakstīt vēl vienu grāmatu.

Silvestrs Stalone (dzimis 1946. gada 6. jūlijā Ņujorkā) ir amerikāņu aktieris, scenārists, režisors un producents. Aktieris guvis panākumus, pateicoties tam, ka filmās atveidojis spēcīgus vīrus, kas nekad nepadodas. Arī viņa paša ceļš līdz panākumiem nebija rozēm kaisīts. Kritiķu pirmo atzinību viņš izpelnījās par Stenlija Rosielo lomu filmā «The Lords of Flatbush», bet lielākos komerciālos panākumus kā aktieris un scenārists sasniedza ar boksera Rokija Balboa lomu.

Starptautiskajā Versaļas balvā («Prix Versailles»), kas katru gadu tiek pasniegta labākajiem komerciālās un publiskās arhitektūras un dizaina projektiem, ievērību izpelnījās aptiekas ēka Rīgā. Īpašo eksterjera balvu kategorijā «Veikali un tirdzniecības vietas» izcīnījusi Latvijas arhitektūras biroja «Substance» projektētā aptiekas ēka Rīgā, Dzirciema mikrorajonā.

Klaunu mājas saimnieces Ilzes Pumpures (klaunītes Pendeles) namā mitinās aristokrātisks skaistulis Bernes ganu suns, kuru var godāt trijos vārdos – Pastors Persiks Pumpurs. Ilze stāsta, ka neviens mājās nesagaida tā, kā lielais, ķepainais draugs ar plašo sirdi. Bet šī skaistuļa dēļ ir nācies ziedot ne vienu vien sapni.