VAKARA ZIŅAS. Kā jūs izjūtat dzīves dārdzību? Atbild sabiedrībā pazīstami cilvēki

Ja agrāk bagātība tika mērīta pēc tā, cik glauns ir kāda jauniegādātais autiņš, tad šobrīd pēc tā, cik bieži vari uzvārīt kafiju diendienā. Sociālajos tīklos tiek bārstīts ne viens vien joks par būtisku elektroenerģijas, apkures un gāzes cenu pieaugumu. Salīdzinot ar pērno gadu, ir zināmi gadījumi, kad dzīvokļu komunālo maksājumu rēķini ir pieauguši pat trīs reizes. Tas skar mūs visus, arī sabiedrībā pazīstamus cilvēkus.

Mūziķis Ainars Bumbieris - ar cerību

«Šobrīd tarifu pieaugumu neizjūtu, jo biju cītīgi strādājis un koncertējis pērn. Tomēr valdība šobrīd absolūti neieklausās tautā, nedomā par tālredzīgiem lēmumiem. Šobrīd ir neiedomājami augusi inflācija. Tāpat neizprotams lēmums ir arī par pašnodarbinātajiem. Piemēram, ja mani ienākumi ir nulle kā mūziķim, man tik un tā ir jāatrod līdzekļi, ko iemaksāt valsts budžetā. Valdība nedomā par tautu. Protams, ka šajā krīzē kāds kļūs bagātāks, bet cits nabadzīgāks. Baidos, ka paaugstinātie maksājumi varētu veicināt to, ka cilvēki izvēlēsies Igaunijas elektroenerģijas pakalpojumus. Vai tas varētu veicināt jaunu piespiedu emigrācijas vilni? Iespējams. Tomēr domāju, ka cilvēki ir sapratuši - ārzemēs nebūt nav tā, ka nopelni krietni vairāk. Jā, saņem trīs vai četras reizes lielāku algu, bet arī izdevumi tur ir lielāki nekā šeit. Rezultātā nav lielas atšķirības starp to, vai tērē šeit vai tur. Latvijā var nopelnīt. Esmu par to, ka ieguldām savus spēkus šeit.

Uzskatu, ka gaisma tuneļa galā ir. Vienkārši mums pašiem ir jādara. Daudzi nedodas vēlēt, jo uzskata, ka nekas nemainīsies. Tieši tāpēc nekas nemainās. Esmu ieguvis politologa izglītību un, vērtējot esošo situāciju, teikšu, ka valdība nav pretimnākoša tautai. Nodokļiem būtu jābūt atbilstošākiem, tad arī cilvēki spēs tos samaksāt un nevēlēsies tos apiet. Mans uzskats ir tāds, ka ierobežojumiem jābūt mēreniem, cilvēkiem ir jāļauj strādāt. Tiek domāts par slimnīcu glābšanu, tomēr nedrīkst aizmirst arī par citām nozarēm. Esmu par to, ka ir jātic zinātnei un medicīnai, jāsargā sava veselība, jāizvēlas labas maskas un jāvakcinējas. Skumji, ka izglītoti cilvēki mēdz būt antivakseri. Neticu, ka ar vakcīnām mūs visus nogalinās vai sačipos. Tā domā cilvēki ar zemu izglītības līmeni.

Par valdības darbu runājot. Šobrīd neviens no deputātiem nav politologs, lai gan Latvijā ir ļoti daudzi talantīgi šīs nozares pārstāvji. Pie varas ir uzņēmēji, advokāti vai vienkārši pazīstamas personības, kas nespēj īstenot solīto. Mums nevajag meklēt talantīgus politologus ārpus Latvijas robežām, jo tādi dzīvo tepat. Diemžēl jaunajiem netiek dota iespēja, un tas savā ziņā ir PSRS laika mantojums.»

Aktieris Andris Bulis: «Situācija ir skarba»

«Protams, viss, kas notiek ar maksājumu pacelšanu, ir par strauju. Es gan nevarētu teikt, ka esmu to krasi izjutis. Tas, kas notiek šobrīd, mani vairāk skar psiholoģiski. Piemēram, par elektrību man ir izlīdzinātais maksājums, līdz ar to mēneša laikā trīskārši neceļas cena. Es ar to rēķinājos laikus. Līdz šim izlīdzinātais maksājums ir atmaksājies. Redzēs, kas būs februārī, kad saņemšu pārrēķinu. Diemžēl esam spiesti cīnīties, kā varam, un cilvēki izvēlas elektropiegādātājus no Igaunijas. Maksāsim naudu igauņiem; sanāk tā, ka šī situācija padara bagātus citus, bet padara nabagāku valsti un Latvijas iedzīvotājus. Latvijā jau tā lielveikali pieder Lietuvai, lielākā daļa uzņēmumu ir reģistrēti Igaunijā. Negribas būt rupjam, bet tas ir spļāviens sejā. Manuprāt, raidījums «Kas notiek Latvijā?» parādīja, ka valstsvīri praktiski neko nevar izdarīt. Vajag skatīties, kā Igaunijas un Lietuvas valdības tiek galā. Nav tā, ka mēs esam nesalīdzināmi nabadzīgāki par Igauniju vai Lietuvu.

Kas attiecas uz kopējo situāciju - protams, ir skarbi, un mūs padara par nabadzīgāku tautu. Jo šķiet, ka tagad katrs ķepurojas kā grib, kā var. Nezinu, cik naivam ir jābūt, lai rēķinātos ar cerību, ka valsts atbalsta un kaut ko darīs, lai mobilizētu situāciju. Vispār situācija kopumā attīstās tā, ka sāk skanēt trauksmes zvans. Mūžīgi atgādina teicienu: cik tu daudz vari dot valstij? Bet cik daudz valsts ir spējīga palīdzēt? Kad tik liela pilsēta kā Daugavpils pasaka - ir lielākā krīze un nebūs naudas, tad tas ir brīdinājums. Ja cilvēki plāno un rēķina uz priekšu, tad parādās kaut kādas valsts struktūras, kas nerēķina. Ir pašvaldības, kurās viss ir, bet ir tādas, kas dzīvo no rokas mutē. Tas skar visus, tas attiecas ne tikai uz rēķiniem katram personīgajā dzīvesvietā. Cilvēki vairs nedomās par to, kas ir ekoloģiskāk, bet domās, kā būs lētāk. Un lētāk ne vienmēr būs ekoloģiski. Savā ziņā tas ir pārbaudījums visiem. Būs daudz cilvēku, kuri sapratīs, ka nevar savilkt galus. Kontekstā ar to visu algu paaugstinājums nav adekvāts.»

Motociklistu ikona Frīdis jeb Aivars Freimanis: «Valdības vīriem liekas, ka viņi pa zemi nestaigā»

«Cenu pieaugums nevienam nepatīk. Es vēl īsti neesmu to jutis, jo elektrības līgums tika noslēgts uz pusgadu. Nākamo rēķinu gan jutīšu diezgan stipri. Un par gāzi - man ir privātmāja, malkas apkure, paralēli vēl - [gāzes] katls, līdz ar to gāzes cena mainās janvārī, kad būs jaunais tarifs, un tad būs savādāk. Bet, protams, ir nākuši maksājumi jau par citām cenām, un februārī es to jutīšu pamatīgāk. Man patīk katru mēnesi sekot līdzi, ko es esmu tērējis. Tad es jūtu, kā esmu dzīvojis. Vai šiki, vai arī esmu kaut ko ietaupījis. Tas ir pilnīgs vājprāts, ka degviela ir pacēlusies par 40 centiem pusgada laikā! Skaidrs, ka labi nebūs. Es domāju, ka daudzi aizies pa burbuli. Domās, kā savilkt galus un paēst, kur nu vēl samaksāt par komunālajiem maksājumiem. Un pēc tam ies uz publisko virtuvi.

Tā īsti neviens nemāk izskaidrot, kāpēc viss kļuvis dārgāks. Sazvērestības teorija, ko citu varam teikt. Gribas, lai kāds atbild uz visiem jautājumiem. Un sazvērestības teorijas liekas tik viegli uztveramas, ka - wow, tas tiešām ir bijis tā! Viss ir vienkārši! Nav nekādu matemātisku aprēķinu, nav vienkāršu formulu! Pie visa vainīgi sliktie onkuļi!

Kaut kā jau elektrība ir jādabū. Kurinot gāzi? Tas nozīmē, ka atsakāmies no gāzes apkures un kurināsim gāzi, lai saražotu elektrību? Un ar to elektrību sildīsim māju? Tad jau summa nemainās! Tas ir pilnīgs absurds. Mums tagad vajag vairāk elektrības, bet elektroenerģijas avotu nav. Vietējie iedzīvotāji protestē pret vēja turbīnām Latvijā, ka, redz, bojā dabu. Nu, ja viņi ir pret, tad kur mēs rausim to elektrību? Tieši tas pats notiek ar elektromašīnām. Kur tad ir tas zaļais dzīvesveids? Gribam zaļi un forši braukt ar elektroauto, bet nekur tālu nevar aizbraukt. Auto ir jālādē, un lādējamām iekārtām vajag elektroenerģiju no kaut kurienes ņemt. Elektromobiļus var atļauties tikai pārtikuši cilvēki. Šo auto izmantošanas ilgumu nosaka akumulators, pēc septiņiem gadiem ir atkal jāņem jauns akumulators.

Ja ir inflācija septiņi procenti un elektrība dārgāka, tad kaut kas labi nav. Pilnīgi skaidrs, ka visā Latvijā nevaram izmantot šķeldu. Un saules baterijas mums galīgi neko nemaina. Vācijā veseli lauki noklāti ar saules baterijām, bet Latvijā tās nav tik populāras. No kurienes tad mēs to elektrību dabūsim? Nāksies izcirst mežus, ja gribam visu Latviju ar šķeldu apkurināt... Tas nav reāli. Nu tad, mīlīši, ko kurināsim? Mīsim pedāļus, lai darbinātu ģeneratorus? Tāda sajūta, ka no viena grāvja otrā. Mēs it kā atsakāmies no kaut kā, lai būtu zaļāk un tīrāk, bet tas atkal paceļ cenas, un beigu beigās tas zaļais sanāk tik dārgs, ka to nevar samaksāt. Es atbalstu zaļo dzīvesveidu, bet līdz saprāta robežai. Šķirojiet atkritumus, lai tie aiziet apritē! Vajadzēs mazāk saražot PET pudeles, ja tās nodos, nevis izmetīs mežā.

Par valdības lēmumiem runājot, cik ļoti tie ir pietuvināti vai atrauti no realitātes, citēšu »Vakara Ziņās« izlasīto anekdoti. Valdības vīri kaut kad kļūst par parastiem cilvēkiem. Tad viņi skatās elektrības rēķinā un saka: «Kāda mārrutka pēc es neesmu samazinājis elektrībai PVN, kad to varēja izdarīt?!» Daudziem valdības vīriem liekas, ka viņi pa zemi nestaigā. Bet nekas, pēc nākamajām vēlēšanām sāks staigāt pa zemi un tad sapratīs, ko ir sastrādājuši.»