Vakara Ziņas

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes

Žurnālists Ģirts Salmgriezis ir Eiropas Parlamenta lielākās politiskās frakcijas (Eiropas Tautas partija) preses padomnieks un Briselē strādā kopš... Un te viņš neapdomājoties atbild: «Kopš 2007. gada 5. novembra.» Cilvēki bieži vaino Briseli, ar to domājot Eiropas Savienības birokrātiju, bet Ģirts šo «jaunās trimdas dievkociņu» pilsētu ir izkodis līdz kaulam. Un viņa ieraudzītā Brisele ir cilvēcīga, arī latvietim Latvijā tuva un saprotama.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu, kuras atjaunotais tornis lepni slejas pašā pilsētas centrā, vietējie reklamē kā Eiropā pirmo no jauna uzbūvēto luterāņu dievnamu. Tomēr – jo tālāk no Zemgales, jo vairāk šī leģenda izčākst, līdz pazūd pavisam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasaulē luterāņi par jaunuzceltās baznīcas dzimšanu uzskata nevis tās celšanas sākumgadu, bet gan iesvētīšanas (mūsdienu terminoloģijā – būvobjekta nodošanas ekspluatācijā) gadu. Un Jelgavas Trīsvienības baznīca bija īsts «dolgostrojs» – to cēla 41 gadu.

«Mamma atnāca, bet nekāda lielā svinēšana šoreiz nebija,» saka populārais radio dīdžejs un TV personība Toms Grēviņš. 16. februārī viņam 40. dzimšanas diena.

Liepājas koncertzāles «Lielais dzintars» mākslas telpā «Civita Nova» aplūkojama latviešu ikoniskā mākslinieka, scenogrāfa un grafiķa Ilmāra Blumberga (1943‒2016) retāk eksponēto darbu izstāde «3 cikli», piedāvājot mākslas cienītājiem 65 mākslas darbus no trīs hrestomātiskā mākslinieka radītiem cikliem.

Dziedātāja un grupas «Astro’n’out» līdere Māra Upmane-Holšteine ir sirsnīga un atvērta. Viņas talanta cienītāji, sekojot līdzi mūziķes gaitām, ir iepazinuši to, cik skatuves māksliniece spēj būt dažāda.

Pirms pusgadsimta Latvijā atklāja pirmo pēckara skaistumkopšanas salonu ārpus mūsu valsts lielajām pilsētām – Kuldīgā, Padomju ielā. Tur bijušo nelielo komisijas veikalu pārbūvēja par SPA procedūru salonu jeb, kā toreiz teica, par ārstnieciskās kosmetoloģijas kabinetu. Drīz vien par šo kabinetu varēja lasīt arī Rīgā iznākošas centrālās republikāniskās avīzes pirmajā lappusē.

Ir visas iespējas ne tikai ticēt un cerēt, bet arī paļauties uz to, ka kalendārā drīz atkal būs lasāmi jauni personvārdi. Kā liecina ieraksts Valsts valodas centra mājaslapā, Kalendārvārdu ekspertu komisijas sēde notikšot šā gada pavasarī.

Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, kurš nevairās izteikt nepiepucētus viedokļus, skarbiem vārdiem aicina atbalstīt rakstniekus, tulkotājus, grāmatu izdevējus un grāmatu veikalus, akcentējot kovidierobežojumu divkosību.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes

Ir lomas, kas aktierim pielīp, lai kā viņš, iespējams, gribētu no tām atbrīvoties. Britu aktierim Deividam Sušē tāda loma ir augstprātīgais, eksscentriskais, izsmalcinātais Agatas Kristi romānu varonis – slepkavību izmeklētājs Erkils Puaro, kuram labpatīk atsaukties uz pelēkajām smadzeņu šūniņām, ko patiesības labad vajadzētu dēvēt par rozā šūniņām – ja smadzeņu šūnas ir pelēkas, tad tās ir mirušas. Šā gada sākumā Sušē tika iecelts bruņinieku kārtā Vindzoras pilī pēc tam, kad kovida ierobežojumu un noteikumu dēļ šo ceremoniju nācās atlikt.

«Kurzemes radio» producentei un raidījumu vadītājai Dacei Blathenai dzīve nebūtu iedomājama bez dažādu – lielu un mazu – dzīvu būtņu klātesamības. Galvenokārt runa ir par zirgiem un suņiem, taču viņas mājās vietiņa ir arī peļu junkuram. Daces pirmā profesija ir veterinārā feldšere, tajā gūtās zināšanas lieti noder vēl joprojām. Patlaban viņas Kuldīgas mājas apakšīrnieki ir suņuks Prieks un runcis Kas-te-dzīvo.

Karpa dārzā Bauskā uzstādīts piemiņas stends negaidīti mūžībā aizgājušajam Bauskas mūziķim, grupas «Dakota» līderim Edvīnam Zariņam. Pie tā deg svecītes un gulst ziedi, vēsta bauskasdzive.lv. Daudziem Edvīns Zariņš paliks atmiņā ar dziesmu «Kurtizāņu ugunskurs».

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos vairākas preces varēja nopirkt, uzrādot vai nu attiecīgu talonu, vai pircēja vizītkarti. Gluži kā tagad, kad ieviesta depozīta sistēma – izdrukā taloniņu un apmaini veikalā pret kādu preci.

Mūsu augstākās amatpersonas un citi sabiedrībā pamanāmi ļaudis diez vai spēs konkurēt ar Apvienotās Karalistes karalieni Elizabeti II cepuru skaita ziņā, bet arī viņiem ir šis un tas ko rādīt.

«Vai un kad jums būs bērni? Ir jau laiks! Nevelciet tik ilgi! Paskaties, cik mums skaists mazulis, jums arī tādu vajag!» – šādus un līdzīgus jautājumus no draugiem un radiem dzird vai ikviena precēta sieviete. Taču reti kurš iedomājas, ka bērnu daudzās ģimenēs nav nevis tāpēc, ka vīrs un sieva to negribētu, bet gan dažādu citu pamatotu iemeslu dēļ. Šai dzīves situācijai cauri ir izgājusi arī sociālā tīkla «Instagram» konta «dzivebezberniem» izveidotāja Vita Stiģe-Škuškovnika. 

Ir leģenda par divām Vidzemes pilsētām. To aizvien laipni uztur cēsnieki un valmierieši. It kā padomju laika funkcionāri pagājušā gadsimta 50. gados esot vienojušies, ka Vidzemes mazās pilsēteles – Valmiera un Cēsis – turpmāk katra ieņems savu lomu.

Reizēm aktierim piemeklē lomas ārējā veidola dēļ. Lomas jau ir tikai lomas – tāds darbs, tā teikt. Arnim visai bieži tika negatīvais personāžs – mūžīgais «žuļiks».

Katru jaunu gadu sagaidām ar cerībām un sapņiem. Tomēr, kopš dzīvojam Covid-19 ēnā, plānus nākas atlikt, mainīt vai atcelt. Jautājām Latvijas Radio 2 aptaujas «Muzikālā banka 2021» zvaigznēm, cik cerīgi viņi raugās uz 2022. gadu.

Arī ārzemēs pārsvarā gan tabloīdi apspriež sabiedrībā plaši pazīstamu sieviešu bezbērnu statusu. Arī ārzemēs sievietes «vērtību» nosaka bērnu esamība. Sievietes, kuras šādā veidā tikušas apspriestas un tādā veidā – emocionāli ietekmētas, reaģējušas līdzīgi, kā dara sievietes Latvijā.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes

Ekspremjers, uzņēmējs un pasaules apceļotājs Māris Gailis ir spilgta un iedvesmojoša personība. »Vakara Ziņu« lasītājiem Māris Gailis stāsta, kā viņa īpašumā nonākusi figūra, kāda atrodas leģendārā mākslinieka Pikaso muzejā Parīzē, un dalās ar stāstu par nozīmīgu dzimtas relikviju.