Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu, kuras atjaunotais tornis lepni slejas pašā pilsētas centrā, vietējie reklamē kā Eiropā pirmo no jauna uzbūvēto luterāņu dievnamu. Tomēr – jo tālāk no Zemgales, jo vairāk šī leģenda izčākst, līdz pazūd pavisam. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasaulē luterāņi par jaunuzceltās baznīcas dzimšanu uzskata nevis tās celšanas sākumgadu, bet gan iesvētīšanas (mūsdienu terminoloģijā – būvobjekta nodošanas ekspluatācijā) gadu. Un Jelgavas Trīsvienības baznīca bija īsts «dolgostrojs» – to cēla 41 gadu.
Šovasar aprit tieši 500 gadu, kopš 1522. gada 12. jūnijā Rīgas Pēterbaznīcā ar savu buntavniecisko runu, adresētu franciskāņu mūkiem, uzstājās 54 gadus vecais Brandenburgas Kristīnā (tagad - Polijas teritorijā) dzimušais vietējās draudzes mācītājs Andreass Knopke, aizstāvēdams savu luterisko pārliecību. Šis datums tad arī tiek uzskatīts par reformācijas aizsākumu Livonijā, kuru pēc dažiem mēnešiem, domājams, visai plaši atzīmēs gan mūspuses luterāņi, gan reliģijas pētnieki.
Šo svinību laikā būtu jāievieš arī kāda skaidrība visnotaļ diskutablā vēsturiskā mītā jeb leģendā, kura apgalvo, ka Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca bija pirmā no jauna uzbūvētā luterāņu mūra baznīca Eiropā, respektīvi - pasaulē, jo luterānisma pirmsākumos Mārtiņa Lutera mācība nekur tālāk par veco kontinentu nebija tikusi. Te jāpiebilst, ka pirmajās desmitgadēs luterāņi nevis cēla savus ticības bastionus, bet gan par tiem pārvērta katoļiem atņemtos tempļus. Tā bija arī toreizējā Livonijā un Kurzemes hercogistē.
Jelgavas tūrisma ceļvežos melns uz balta rakstīts, ka Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca «bija pirmā no jauna uzceltā luterāņu mūra baznīca Eiropā» (skatīt: www.visit.jelgava.lv). Arī Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas vietnē «Zudusī Latvija» un skolas ekskursiju ceļvedī pārpublicēta šī informācija, kas mudināt mudina uzkāpt senās Mītavas tornī un uz pilsētu paskatīties Lutera mācības apburtām acīm.
Tomēr - jo tālāk no Zemgales, jo vairāk šis «vēsturiskais fakts» izgaist, līdz vispār pārsprāgst kā ziepju burbulis, un starptautiskajos avotos, kas veltīti sakrālajai arhitektūrai, par Jelgavas dievnama pirmdzimtību vairs nekas nav minēts.
Vēl viens apgalvojums, kas varētu samulsināt tūristus, ir ceļvežos minētais dievnama celtniecības gads - 1574. Patiesībā šajā gadā tikai tika nolemts sākt būvēt baznīcu, ko arī iesāka, bet līdz pilnīgai būves pabeigšanai pagāja četri gadu desmiti. Šis Dieva templis bija īsts «dolgostrojs» (padomju laikus piedzīvojušie atceras, ka šādi apzīmēja būves, kuras nekādi neizdevās pabeigt un kuru celtniecība ieilga gadu desmitiem).
Baltiskajā dialektā runājošajos latviešu reģionos (Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē) vienmēr lepojušies ar savu protestantisko garu un luterisko pārliecību. Tādēļ arī laikam Kurzemes hercogistes slavas mantinieki īpaši nolēmuši uzsvērt, ka pirmais Kurzemes hercogs, vienlaikus arī Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis Gothards Ketlers (1517-1587), kurš Jelgavu (Mītavu) bija izvēlējies par vienu no savām rezidencēm, 1574. gadā blakus vecajai katoļu koka baznīciņai lika uzbūvēt jaunu mūra baznīcu pilsētas luterāņu draudzei.
Bet ar tās celtniecību viss negāja tik raiti, kā iecerēts. Polijas - Zviedrijas kara un iekšējo cīņu dēļ baznīcu pabeidza celt tikai Gotharda dēla Frīdriha Ketlera valdīšanas laikā un iesvētīja 41 gadu pēc «būvatļaujas izdošanas» - 1615. gada 25. maijā.
Pēc Jelgavas nobombardēšanas Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā no baznīcas palicis vien 50,17 metrus augstais tornis, kas atjaunotās Latvijas laikā restaurēts un ir viens no Jelgavas galvenajiem tūrisma objektiem. Lai arī tā ir vecākā pilsētas mūra celtne, to skrupulozi faktu rēķinātāji diez vai saistīs ar vēsturiskās Trīsvienības baznīcas «pirmmūriem», jo torni cēla daudz vēlāk pēc pašas baznīcas uzcelšanas - no 1660. līdz 1688. gadam, tātad 73 gadus pēc dievnama iesvētīšanas vai 114 gadus pēc tās būvniecības iesākšanas.
Tomēr neatkarīgi no šiem vēsturisko gadskaitļu aprēķiniem diez vai Jelgavas Trīsvienības baznīcu var uzskatīt par pirmo no jauna Eiropā uzbūvēto luterāņu dievnamu. Vismaz šāds Jelgavas tūrisma ceļvežos iedrukātais apgalvojums starptautiskajās angļu valodā publicētajās enciklopēdijās nav atrodams. Pirmās jaunuzceltās luterāņu sakrālās telpas uzbūvētas tagadējās Vācijas teritorijā (jāpiebilst, ka 16.-17. gadsimtā tāda Vācija nemaz neeksistēja un vācu zemes sastāvēja no daudzām mazākām valstīm jeb kūrfirstistēm).
Luterāņu enciklopēdijas (piemēram, lutheranreformation.org) vēsta, ka pirmā jaunuzceltā protestantu baznīca bija Neiburgas (Augšbavārija) pils galma kapela 1543. gadā, kam sekoja Hartenfelsas pils galma kapela Torgavā (Saksija), kuru 1544. gada 5. oktobrī iesvētīja pats Mārtiņš Luters. Varbūt arī šīs kapelas nebūtu uzskatāmas par «pilnvērtīgiem» dievnamiem, jo bija tikai lielāku pils kompleksu sastāvdaļa.
Tomēr Jelgavas Trīsvienības tornim slavu noņem Freidenštates pilsētas (Bādenes-Virtembergas zemē) baznīca, kuru sākta celt 1601. gadā un pabeidza pēc septiņiem gadiem. Svarīgi piebilst, ka arī šajā gadījumā par dievnama celšanas datumu tiek uzskatīts nevis tā celtniecības sākšanas, bet gan pabeigšanas datums - 1608. gads.
Respektablais sakrālajai arhitektūrai veltītais ASV iznākošais žurnāls «Sacred Architecture Journal» uzsver, ka «Freidenštates pilsētas baznīca, kas celta 1608. gadā, bija viena no pirmajām jaunizveidotajām luterāņu baznīcām». Pēc starptautiski pieņemtās hronoloģijas Mītavas Svētā Trīsvienība ir celta vien 1615. gadā, tātad jau krietni vēlāk pēc citiem Eiropā jau atklātajiem luterāņu Dieva mūra tempļiem.