VAKARA ZIŅAS: 10 lietu, kas raksturo Māru Upmani-Holšteini
Dziedātāja un grupas «Astro’n’out» līdere Māra Upmane-Holšteine ir sirsnīga un atvērta. Viņas talanta cienītāji, sekojot līdzi mūziķes gaitām, ir iepazinuši to, cik skatuves māksliniece spēj būt dažāda.
Patriotisms un tradīcijas
«Mans tēvs bija izteikts Latvijas patriots, turēja lielā cieņā vēsturi, un arī man šīs vērtības ir joprojām nozīmīgas. Katru gadu 11. novembrī cenšos bērnus vest uz krastmalu nolikt svecītes, pārrunājam bērnības atmiņas, man īpaši nozīmīga ir arī mūžīgā uguns Lielajos Brāļu kapos - tur, starp citu, arī mana pirmā darba vieta kā dārznieka asistentam. Latvijas notikumus sasaistu atmiņu stāstos vienmēr arī ar savu tēti, kurš jau piecus gadus nav ar mums. Tētis mācēja un mācīja mums tradīcijas, un tās izlaužas neparastākajos brīžos, piemēram, obligātā nepieciešamībā pēc Lieldienu pashas.»
Ārpus komforta zonas
«Es ilgstoši nespēju būt remdenā ikdienā. Man vajag izaugsmi un izaicinājumus. Sajūtu, ka kāpju sev pāri. Patīk, kad atrodam kādu unikālu ideju videoklipam, koncertam, skatuves tērpiem… Vienmēr ir skaisti redzēt, kā šķietami no nekā, saliekot kopā galvas un komandu, dzimst notikums. Nereti mēs nokļūstam apstākļos, kādos vēl nav būts, kas ir jauni izaicinājumi, šķietami nākamā klase - tas parasti ir bailīgi, bet vienmēr ved uz augšu! Arī vokāli vienmēr ir aizraujoši izmēģināt jaunas pieejas un pārkāpt pāri stereotipiem.»
«Astro’n’out»
«Grupa nav tikai darbs. Grupa ir dzīvesveids, kuru faktiski par darbu sāku saukt pavisam nesen. Šogad janvārī nosvinējām grupas 19. dzimšanas dienu. Tas liekas gandrīz neticami! Vienmēr atceros pirmo mēģinājumu, kurā bijām divatā ar bundzinieku Maskačkas jauniešu centrā «Daugmale». Parasti mūsu mēģinājumi bija gari un tajos iekļāvās vietējās bulciņpicas apēšana. Tagad grupai aiz muguras jau seši albumi, vairāki zelta mikrofoni, daudzi Top1 radio singli, pieredze arī ārpus LV robežām. Kurš to visu varēja nosapņot laikā, kad lielākais sapnis bija uzspēlēt uz kluba «Depo» skatuves? Grupa ir kā otrā ģimene - tik ilgi ejot kopā, esam iepazinuši viens otru kā piecus pirkstus. Ne vienmēr ir saulaini, bet kopīgie mērķi un cieņa vienam pret otru vienmēr ļauj tikt pāri smagākām diskusijām.»
Pankūku svētdienas
«Svētdienu rīti ir skaisti ar savu nesteidzīgumu. Bieži aicinu bērnus nākt palīgā taisīt pankūku mīklu un vecākajai meitai arī ļauju stāvēt pie pannas. Esmu aizrāvusies ar balto miltu aizstājēju meklēšanu. Pankūkas ar banāniem, smalko musli un auzu miltiem ir topā visai ģimenei. Meklēju arvien jaunas pankūku receptes. Dažas izgāžas, dažas ir uz palikšanu. Plānās pankūkas ar kviešu miltiem gan, jāatzīst, vēl nav izkonkurētas, bet es ļaujos izņēmumiem.»
Bērni
«Uz pirmo bērnu patiesībā vīram bija mani jāpierunā. Tagad nevaru iztēloties, kas es būtu bez šīm trim brīnišķīgajām astītēm. Viņi mūs kārtīgi rūda un izaicina, un reizē ir piešķīruši mūsu esībai pavisam citu svaru.»
Mūzikas kastītes
«Šeit ir kaut kas aizķēries no bērnībā redzētā filmās un multenēs, bet man vienmēr ļoti romantiskas un īpašas ir šķitušas mūzikas kastītes. Antikvariātā atradu vienu ar baleta dejotājiem. Turu tajā sev pavisam mīļas atmiņu lietas.»
Tulpes
«Kad mēs iegādājāmies savu mazo namiņu, tam bija aizaudzis viss pagalms. Kāpām cauri brikšņiem, bija nemīlīgs laiks. Māja bija tukša un auksta. Uz mirkli uznāca lielas šaubas, vai šī nebija kļūda. Un tad dārzā pamanīju sarkanas tulpes. MANAS tulpes. Tās mani priecīgi sagaidīja un ļāva noticēt, ka viss būs kārtībā. Kopš tā laika man tulpes asociējas ar cerību un mājām.»
Dabīgā kosmētika
«Mans nesenais atklājums ir «LaBrains» kosmētika. Ļoti sāku domāt par to, cik dabīgi, kvalitatīvi un patiešām vērtīgi manai sejai ir produkti, kurus ikdienā uz tās klāju.»
Bērnu slimnīcas fonds
«Labais vienmēr nāk ar uzviju atpakaļ. Visbiežāk negaidītos veidos, bet tā ir mana pārliecība. Pagājušajā gadā daudz laika pavadījām Bērnu slimnīcā, un redzēju, cik nozīmīgs atbalsts ikdienā nāk vecākiem un bērniem no Bērnu slimnīcas fonda. Ja kāds domā, ka ar prieku varētu atbalstīt labu iniciatīvu, tad noteikti aicinu ziedot Bērnu slimnīcas fondam, jo tas vienmēr mācēs novirzīt naudiņu tur, kur tā visvairāk vajadzīga.»
Kafija
«Man ir viena atkarība, no kuras nekaunos, un tā ir kafija. Visas labākās sarunas, aktīvākās domas - visu vienmēr pavada kafija. Instagramā esmu kā joku iesākusi sēriju, kur fotosesiju dienās bildēju savu kafiju un tad pie selfija ar profesionālu «make up» pierakstu - es pēc kafijas. Kaut nu mana kafijas krūze patiešām spētu tādu mirdzošu skatu man uzreiz dabūt!»