Karpa dārzā Bauskā uzstādīts piemiņas stends negaidīti mūžībā aizgājušajam Bauskas mūziķim, grupas «Dakota» līderim Edvīnam Zariņam. Pie tā deg svecītes un gulst ziedi, vēsta bauskasdzive.lv. Daudziem Edvīns Zariņš paliks atmiņā ar dziesmu «Kurtizāņu ugunskurs».
«Tētis nekad ne par ko nesūdzējās, viss notika pēkšņi, katram savs ceļš un liktenis,» atzīst meitas Santa un Linda. Par tēti un vectēvu sēro četri bērni un deviņi mazbērni.
Skumjo vēsti plašāk pavēstīja grupas «Dakota» dalībnieks Gundars Lintiņš: «Skumja ziņa. Grupa «Dakota» ir zaudējusi savu Sirds dvēseli - MŪSU MĪĻO EDVĪNU ZARIŅU. Sirds beidza pukstēt 28. janvārī pulksten 21.45.»
Dziedātājs, ģitārists un dziesmu autors Edvīns Zariņš slavens kļuva 1979. gadā ar Bauskas grupu «Dālderi», un viņa sarakstīto dziesmu «Dzeltenie aizkari» klausītāji pieprasīja vai katrā koncertā.
Par ko klausītāji tik ļoti mīl «Dakotu»? «Grūti pateikt. Ja domājam loģiski, varbūt tāpēc, ka mēs spēlējam nevis savam priekam, bet - lai sagādātu prieku saviem klausītājiem. To es varētu ieteikt arī jaunajiem mūziķiem, jo daudzi jaunie jūsmo paši par sevi, bet neaizdomājas, kā to vērtē vienkāršais klausītājs,» intervijā «Neatkarīgajai» 2015. gadā sacīja mūziķis. Edvīns Zariņš toreiz atzinās, ka ir ļoti paškritisks, viņš neraksta katru dienu pa dziesmai. Un visu, ko uzraksta, nākamajā dienā mēģina paklausīties ar citām ausīm. «Es esmu iemācījies pārslēgties tā, it kā tas nebūtu mans produkts, un to paklausīties kā vienkāršais klausītājs. Ja kaut kas nepatīk, momentā izdzēšu. Tāpēc «Dakotai» arī nav ik gadu pa albumam. Turklāt mūsdienās ar albumiem jau vairs neko nevar nopelnīt, tikai ievilkt ķeksīti, ka tas izdarīts.»
Edvīns Zariņš neslēpa, ka viņam nav nekādu īpašu hobiju un aizraušanos. Mūzika viņam ir «viss vienā», un viņš domāja, ka tas ir labākais, kas ar viņu varēja notikt. Bet tāpēc ģimene netika atstāta novārtā. Līdztekus aktīvajai skatuves darbībai mūziķis vienmēr atlicinājis laiku saviem bērniem un mazbērniem.
Svinot «Dakotas» 18 gadu jubileju 2015. gadā, Edvīns Zariņš atsauca atmiņā sevi šajā vecumā: «Tajā laikā aktīvi sportoju, bet, protams, bija arī visādas ballītes un piedzīvojumi. Kārtīga bohēma! Kādas tik ziepes savulaik kopā ar Kasparu Dimiteru tika vārītas! Visam ir iziets cauri. Un kāpēc gan ne? Kad tad vēl iztrakoties, ja ne jaunībā?!»
Viņš sacīja: «Es nekad neko neplānoju stingri uz priekšu. Šodien domāju, ko darīšu rīt, bet rīt domāšu, ko darīšu parīt. Protams, grupas koncertu tūre tiek plānota, bet tas ir kaut kas cits. Es par sevi nekad nedomāju, ko darīšu, piemēram, pēc trim mēnešiem. Jo pasaule tā iekārtota, ka rīt viss var beigties. Kā spēlē: šodien varu vinnēt, rīt - visu zaudēt.»
Edvīns Zariņš dzimis 1954. gada 9. novembrī Rīgā, agri zaudējis māti, audzis pie vecāsmātes Čiekurkalnā.
Mācījies Rīgas 1. bērnu mūzikas skolā, apguvis vijoļspēli, pusaudža gados aizrāvies ar hokeju, futbolu un cīņas sportu.
Spēlējis ģitāru vispirms skolas ansamblī, tad mācības skolā pārtraucis, strādājis rūpnīcā un muzicējis Gunāra Freidenfelda vadītajā Tramvaju un trolejbusu pārvaldes kluba ansamblī, ko neoficiāli sauca par «Prauliem».
Uzstājies 1972. gada festivālā «Liepājas dzintars».
Neilgu laiku darbojies kopā ar Kasparu Dimiteru un Ivaru Godmani, pamatā atskaņojot grupas «Creedence Clearwater Revival» dziesmas.
1975. gadā iesaukts padomju armijā, bet pēc dienesta pievienojies Bauskas kultūras nama ansamblim, kas 1979. gadā zaļumballē Skaistkalnē pirmo reizi uzstājās ar nosaukumu «Dālderi».
Uzstājies Latvijas Televīzijas raidījumā «Varavīksne», kļuvis pazīstams ar dziesmu «Dzeltenie aizkari», kas 1981. gadā piedalījās «Mikrofona» aptaujā.
1983. gadā grupa «Dālderi» pajuka, bet 1988. gadā tika atjaunota citā sastāvā.
Līdztekus muzicēšanai Edvīns Zariņš strādāja Bauskas galdniecībā.
1996. gadā Edvīns Zariņš izveidoja kantrigrupu «Dakota».
2013. gadā Edvīns Zariņš uzņemts Latvijas mūziķu Slavas alejā Liepājā.
Avots: «Bauskas Dzīve»
