Pirms pusgadsimta Latvijā atklāja pirmo pēckara skaistumkopšanas salonu ārpus mūsu valsts lielajām pilsētām – Kuldīgā, Padomju ielā. Tur bijušo nelielo komisijas veikalu pārbūvēja par SPA procedūru salonu jeb, kā toreiz teica, par ārstnieciskās kosmetoloģijas kabinetu. Drīz vien par šo kabinetu varēja lasīt arī Rīgā iznākošas centrālās republikāniskās avīzes pirmajā lappusē.
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas sievietēm joprojām nebija pārgājusi kāre pucēties un labi izskatīties, kaut arī valdīja skarbais okupācijas režīms un veikalos skaistumkopšanas lietas bija vairāk nekā deficīts, jo nevarēja dabūt pat dienišķo maizīti. Tomēr jau drīz vien pēc kara Latvijas galvaspilsētā sāka atkal atvērties skaistumkopšanas saloni (kuri starpkaru Latvijā, starp citu, nebija nekāds retums) jeb ārstnieciskās kosmētikas kabineti. Viens no pirmajiem šādiem kabinetiem bija iekārtots Krišjāņa Barona ielā 31a, namā, kur pašlaik atrodas mākslas galerija «Istaba». Bet provincē padomju funkcionāri šādus salonus nebija paredzējuši iekārtot…
Bija jāpaiet padsmit gadiem, līdz 20. gadsimta sešdesmito gadu pašā sākumā šādi SPA kabineti cits pēc cita sāka parādīties arī citās Latvijas lielākajās pilsētās - Jelgavā, Daugavpilī, Liepājā. Bet «dziļākie» lauki joprojām bija aizmirsti.
Un tad pienāca 1971. gada novembris, kad šāds kosmētiskais kabinets sāka darboties arī attālākā Latvijas provincē jeb, kā toreiz teica - lauku rajonā. 1972. gada 12. februārī par to jau visai Latvijai pirmajā lappusē ziņoja komjaunatnes centrālais laikraksts «Padomju Jaunatne».
«Kuldīgas rajona Sadzīves pakalpojumu kombinātā jau sen dzima doma par kosmētiskā kabineta iekārtošanu. Izremontējām bijušā komisijas veikala telpu Padomju ielā. Ārsti dermatoloģi Ludmilu Petrenko komandējam uz Maskavu pamācīties kosmetoloģijas institūtā. Ar LPSR Veselības aizsardzības ministrijas palīdzību iegādājāmies ungāru firmas «Medicor» medicīnisko aparātu «Brevifluks», saņēmām arī «Iskra-1», kas nepieciešams ādas ārstēšanai, un DKS-2M - smalku ķirurģisku operāciju veikšanai.
Tagad mūsu iecere ir īstenota un kosmētiskais kabinets Kuldīgā atvērts. Pie kosmētiķes L. Petrenko griežas klienti ar daudz un dažādiem jautājumiem. Lauku rajonos šāds kosmētiskais kabinets pagaidām ir vienīgais mūsu republikā. Tādēļ laipni lūdzam arī kaimiņu rajonu iedzīvotājus apmeklēt mūsu kosmētisko kabinetu,» rakstīja Kuldīgas rajona Sadzīves pakalpojumu kombināta galvenais inženieris Laimonis Šlagenbergs.
Šis kabinets atradās Padomju (tagad - Baznīcas) ielā 11, 1910. gadā celtās viesnīcas «Metropole» (padomju laikos to pārdēvēja par «Ventu») ēkā.
1972. gada sākuma uz Kuldīgas kosmetoloģisko kabinetu sāka aicināt ne tikai pilsētnieces, bet arī laucinieces, Kuldīgas «sadzīvnieki» (tā padomjlaikā dēvēja Sadzīves pakalpojumu kombinātu darbiniekus) bija izcili mārketinga speciālisti, kuri Kurzemes laikrakstos («Padomju Dzimtene» Kuldīgā, «Padomju Karogs» Talsos, «Padomju Zeme» Saldū, «Ļeņina Ceļš» Liepājā) publicēja rakstus, cik vienreizējs ir Kuldīgas skaistumkopšanas salons: «Tas ir pirmais kabinets mūsu republikas lauku rajonos. Kabinets atvērts piecas dienas nedēļā. Tajā klientus apkalpo ārste kosmetoloģe Ludmila Petrenko. Viņa ir šī darba entuziaste. Īsā laikā kosmētisko kabinetu apmeklējuši gandrīz 100 cilvēku. Vispirms ārste apskata apmeklētāju, uzklausa viņa sūdzību un iesaka vajadzīgo procedūru vai ārstēšanas veidu. Speciāliste izdara kosmētiskas un ārstnieciskas masāžas. Pie kosmētiķes griežas klienti, kam sākuši izkrist mati. Kabinetā uzliek ārstnieciskās sejas maskas.
Nesen ārstes kosmetoloģes padomu lūdza kāda pilsone, kurai daļēji bija paralizēta sejas labā puse. Viņa vairs nespēja runāt un atvērt labo aci. Pēc sešām sejas masāžas procedūrām kliente atguva spēju runāt. Viņa var atvērt arī aci. Ārstēšanās turpinās.
Cita kliente lūdza no acs plakstiņa noņemt izaugumu. To izdarīja, un tagad plakstiņš darbojas normāli. Ar līdzīgām vainām kosmētiķes palīdzību lūdz daudzi pilsētas un lauku iedzīvotāji. Biedre Petrenko, pielietodama ārstes praksi un Maskavā gūtās zināšanas, precīzi pilda savus uzdevumus.
Kosmētisko kabinetu var apmeklēt kā pilsētas, tā lauku sievietes un vīrieši. Visi tur saņems kvalificētu palīdzību,» mēnesi pēc kabineta atvēršanas, 1971. gada decembrī, rakstīja «Padomju Dzimtene».
Vēlāk presē sāka parādīties ziņas, ka Kuldīgas kosmetoloģes strādā nevis ar kādiem tur kaktu preparātiem, bet ar visā Eiropā atzinību ieguvušiem skaistumkopšanas līdzekļiem. Piemēram: «Arī pret taukošanos un blaugznām esam saņēmuši efektīgus līdzekļus. Kosmētiskajā kabinetā ir lieliskais preparāts «Londans», kas Leipcigas izstādē saņēmis zelta medaļu.» («Padomju Dzimtene», 1973. gada 3. novembris.)