Vakara Ziņas

Arī tiem, kuri par Saules pilsētu dēvētajos Šauļos bijuši ne reizi vien un pašiem šķiet, ka pārzina to kā savu kabatu, var gadīties pārsteigums. Piemēram, Vandas Kavaļauskienes kaķu muzejs, kurā ne reizi nav būts.

Daļai cilvēku viens no samērā nopietniem izaicinājumiem ir mājas vai dzīvokļa remontēšana. Lai tiktu galā, jāsaņemas ikvienam, taču dubultgrūti ir tad, ja sieviete dzīvo viena un nepieciešams atrast cilvēkus, kuriem uzticēt šo darbu. Atrast meistarus, par kuriem vari būt drošs, ka viņi darbu paveiks godam, gandrīz kļuvis par neiespējamo misiju. Tajā pašā laikā piebilstams, ka eksistē arī godīgi un atbildīgi sava darba pratēji, bet tādus atrast ir milzu veiksme!

«Es gribētu, lai visi cilvēki ir laimīgi, jo, ja cilvēks ir laimīgs, viņā nav agresijas. Lai ir miers un tas valda pār pasauli!» saka pasaulslavenā operas dīva Inese Galante. 12. martā viņai dzimšanas diena.

Ilgus gadus restorāna «Vincents» vārds tika saistīts ar pavārmākslas leģendu Mārtiņu Rītiņu. Šogad februārī Mārtiņš devās mūžībā. «Pārdomu un pārrunu rezultātā atradām kopīgu valodu, kopīgu redzējumu ar Uvi Janičenko un nolēmām aicināt mūsu komandā,» saka restorāna «Vincents» līdzīpašnieks Emīls Jakrins.

Sīpolpuķu selekcionārs Jānis Rukšāns arī šopavasar apskatei atvēris iespaidīgo siltumnīcu.

Dzintars, arī zīters, zintars, dzītars, dzīters. To izmantoja un izmanto dziedniecībā, kā maģisku aizsargu (piemēram, dzintara krellītes, ja ir vairogdziedzera problēmas, kā arī pret ausu sāpēm), un mūsdienās dzintars atkal atdzimst rotaslietās.  

Ja vien spētu ieskatīties savai nākotnei acīs. Stalti iekāpt kurpēs, kas parāda ne tikai virzienu, kur būsi, bet galvenokārt to, kāds būsi. Ikvienam ir iespēja apstāties ikdienas pienākumu gūzmā, lai sadzirdētu sevi līdz sirds dzīlēm. Ieskatīties sev acīs, nebaidoties domāt par rītdienu, kas tāla.

Tēlniecei Gaidai Grundbergai izdevies izveidot pārlaicīgu skulptūru «Kumeliņš», kas jau vairākas desmitgades ir neatņemama Bastejkalna un Rīgas vizītkarte. Bronzas «Kumeliņš» ir tieši tik proporcionāls un nebēdnīgs, lai gribētos uzsēsties tam mugurā un uzzināt vismaz ko vairāk par tā veidotāju.

Filmas «Dvēseļu putenis» aktieri Oto Brantevicu un viņa līgavu Tīnu Karīnu Anšanci sastapām piketā Ukrainas atbalstam pie Krievijas vēstniecības. Viņš izstāstīja, kā izlēma bildināt Tīnu Karīnu.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes

Šā gada «Supernovā» pozitīvas atsauksmes izpelnījās emocionālais surdotulku sniegums. Uz sarunu aicinājām lielisko tandēmu – Elzu Veismani un Aināru Ostvaldu. Atraktīvais zīmju valodas tulks Ainārs Ostvalds atklāj, kā noritēja gatavošanās «Supernovas» maratonam un kā viņš kļuva par surdotulku.

Protams, »Vakara Ziņu« lasītāji ir inteliģenti cilvēki, bet arī inteliģentiem reizēm pasprūk kāds biezāks vārds. Mēdz sacīt, ka latviešu valodā nevar sulīgi nolamāties. Muļķības! Turklāt latviešu biezo vārdu krājums ir pat ļoti izsmalcināts, tāpēc gribas teikt, ka šoreiz mēs »Vakara Ziņu« lapā smalki izglītosimies... Turklāt 21. februārī aizvadījām Dzimtās valodas dienu.

Brālēna puika vienmēr man ar lielu pārliecību apgalvo, ka viņa tētis nekad nemelo. Un es tikai iecietīgi pasmaidu, jo zinu – tā nemēdz būt. Viņš tikai ir par mazu, lai to saprastu. Lai gan bērnībā droši vien ikkatram mamma teica, ka melot nav labi, bet jābūt godīgam un vienmēr jāsaka patiesība. Labāk rūgta patiesība nekā saldi meli? Nolēmu pārliecināties par to pati un veikt eksperimentu – visu dienu nemelot.

Enerģiskā, elegantā spēcīgās balss īpašniece Dināra Rudāne atklāj nedaudz citādu stāstu par mājas mīluli. Mājdzīvnieki ir prieka avots un acuraugs, tomēr katram stāstam ir sākums un beigas. Mājas mīluļu aiziešana ir neizbēgama un sāpīga. Par to dziedātāja dalās ar skaudrām atklāsmēm.

Pasaule par Čūsku salu (Zmijinij; ukraiņu valodā) uzzināja pēc tam, kad tās aizstāvji 24. februārī krietni tālu pasūtīja Krievijas karakuģi. Viņu nu jau folklorizējies teiciens tiek izmantots, lai paustu attieksmi pret agresoru – Krieviju – kopumā. 

Kādreizējais operas solists Uldis Leiškalns uzskata, ka nemiers posta, bet miers un humors vieno. Viņš ir pārliecināts, ka »Vakara Ziņu« lasītāji sapratīs zemtekstu, kāds ietverts viņa vēstījumā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.

Iesākot tekstuālo kinoseriālu par Latvijai nozīmīgiem kinoteātriem ārpus Rīgas, »Vakara Ziņas« tā pirmo sēriju velta jubilāram – Valmieras kinoteātrim «Gaisma», kas ir vecākais Latvijas kinoteātris, kurš nemainīgi visos politisko pārmaiņu laikos ir darbojies ar vienu un to pašu nosaukumu vienā un tajā pašā ēkā.

Tai paaudzei, kas skolā mācījās Viļa Plūdona «Zaķīšu pirtiņu», «Atraitnes dēlu» un «Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas», jau pats šo darbu radītājs šķita kā kaut kas tāls un neredzēts, kā arī bija, jo viņš nomira 1940. gada 15. janvārī. 20. un 21. gadsimta mijā Latviju apciemoja viņa jaunākais dēls un viens no dzejnieka deviņiem bērniem Varimants Plūdons. Viņš mūžībā aizgāja šogad 3. janvārī.

Šķīvis ražots Rīgas Porcelāna fabrikā ap pagājušā gadsimta 80. gadu vidu. Šķīvja forma – servīze «Ārija», autors – mākslinieks Levons Agadžanjans.

«Man patīk radīt svētkus, man patīk, ka pie manis nāk ciemiņi, un pat tad, ja viņu ir simts, es parūpējos par to, lai katrs jūtas tā, ka ir visvairāk gaidīts. Šo rūpi par saviem viesiem esmu mantojusi no vecākiem un vecvecākiem,» saka vairāku paaudžu skatītāju mīlētā dziedātāja Olga Rajecka.

Gunas Kārkliņas, sertificētas astroloģes, prognozes

Kad sazinājos ar žurnālisti un LTV korespondenti Ilzi Naglu, viņa atzina: šis ir trauksmains laiks, jo visas Eiropas institūcijas un Eiropas valstu līderi spriež par karu Ukrainā, Krievijas draudiem un sankcijām pret agresoru.