Dzintars, arī zīters, zintars, dzītars, dzīters. To izmantoja un izmanto dziedniecībā, kā maģisku aizsargu (piemēram, dzintara krellītes, ja ir vairogdziedzera problēmas, kā arī pret ausu sāpēm), un mūsdienās dzintars atkal atdzimst rotaslietās.
Valodniece un literatūrzinātniece Janīna Kursīte-Pakule «Tautlietu vārdenē» ievietojusi informāciju par vārda «dzintars» izcelsmi: 1) baltiskas cilmes vārds ar nozīmi - ‘tas, kas nāk no jūras’. Radniecisks vārdam ‘dzimt’; 2) baltiskas cilmes vārds ar pamatnozīmi ‘gaišs, spīdīgs’, no kā radies latviešu valodas vārds ‘dzidrs’; 3) pamatā indoeiropiešu cilmes sakne ar pamatnozīmi ‘sist, dzīt’, no kā latviešu valodā ir vārds ‘dzīt’ un lietuviski ‘ginti’- aizsargāt; 4) vārds aizgūts no irāņu vai citas valodas.
Latviešu precību un kāzu dziesmās minēts dzintars.
Nu sala, nu sala, Nu labi sala, Sasala jūriņa Līdz dibenam. Nu laba braukšana Dzintara zemē Dzintara zelteņu Lūkoties Pārvedu brālim Dzintara sievu. Sedza man māršiņa Dzintara sagšu. To liku pūriņa Dibenāi. Viss manis pūriņis Dzintarā vizē.
Ai, dienu, dienu, Nu auksti laiki! Nu laba braukšana Zīteru zemē, Zīteru dzeltaini Lūkoties. Būs manim, būs manim Zīteru mārša, Segs mani, segs mani Zīteru sagšu.
Bet 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, jo īpaši tika izcelta dzintara vērtība, tas izpelnījās Latvijas «Nokia» apzīmējumu. Un ir jau arī jāizceļ. Piemēram, no dzintara diegiem tiek austas šalles, dvieļi, pirtslietas, gultasveļa - audums, saskaroties ar ķermeni, spēj dot pat medicīnisku efektu. Audums neizraisa alerģiju, aizsargā pret magnētisko lauku, uzlabo asinsriti, stimulē ādas šūnu atjaunošanos, uzlabo ādas stāvokli, kavē trombu veidošanos.
Par dzintara diegu jāpateicas Rīgas Tehniskās universitātes doktorei Ingai Ļašenko - tas ir viņas izgudrojums. Laikraksta «Diena» pielikumam «Karjeras Diena» viņa stāstījusi, ka doma par dzintara izmantošanu diega ražošanā radusies, Kairas Nacionālajā muzejā atrodot rakstu par dzintara izmantošanu Senajā Ēģiptē - par ēģiptiešu ideju no dzintara izgatavot mākslīgos asinsvadus.
Savukārt medicīnas vēsturniece Edīte Bērziņa norādījusi, ka kopš tālas senatnes dzintaram piedēvētas spējas pasargāt un dziedināt. Dzintars tika izmantots nervu, gremošanas orgānu, ausu, sirds, urīnpūšļa, nieru un infekcijas slimību ārstēšanā. Baltijas dzintara pētnieks un dziednieks Uldis Krauze intervijā žurnālam «Praktiskā Astroloģija» stāstīja, ka Baltijas dzintaru zināja sen un ar to ārstēja saindēšanos, caureju, kuņģa vainas. Dzintars uzsūc sliktās vielas un neizdala atpakaļ. Izdalās dzintarskābe un brīvie elektroni, un ārstnieciskā iedarbība notiek uzreiz. Piemēram, dzintaru saberž piestā un pulverīti izdzer ar ūdeni. Dzintara šņabis ārstē no saaukstēšanās. Dzintara pulveris atbrīvo no paģirām.
Viņš pārbaudījis uz savas ādas, ka no dzintara smaržas baidās odi. Kad ādu parīvē ar dzintara putekļiem, izdalās smarža un odi turas pa gabalu. Kad ar dzintara putekļiem saberzē ādu, pāriet nieze. Dzintaru varot likt zem gultas - nervu sistēma nomierinās.
Ziņas par dzintara izmantošanu dažādu slimību ārstēšanā ir atrodamas senatnes izcilāko ārstu Hipokrāta un Avicennas darbos. Senajās grāmatās lietoti visi zināmie dzintara nosaukumi - ambra, karabe, electrum, succinum, uzskaita Edīte Bērziņa. Un vēl 1927. gadā Rīgā izdotajā Tautas labklājības ministrijas Veselības departamenta oficiālajā izdevumā «Aptieku manuāls» ir minēts preparāts «Tinctura Succini».
Bet viduslaikos alķīmiķi izmantoja dzintaru «filozofu akmens» izgatavošanai. Rīgas alķīmiķi (starp viņiem - daudz mācītāju) mēģināja izdarīt neiespējamo, piemēram, parastos metālus pārvērst zeltā ar mistiskas vielas - «filozofu akmens» - palīdzību.