Tēlniecei Gaidai Grundbergai izdevies izveidot pārlaicīgu skulptūru «Kumeliņš», kas jau vairākas desmitgades ir neatņemama Bastejkalna un Rīgas vizītkarte. Bronzas «Kumeliņš» ir tieši tik proporcionāls un nebēdnīgs, lai gribētos uzsēsties tam mugurā un uzzināt vismaz ko vairāk par tā veidotāju.
Gaida Grundberga 1956. gadā beigusi Latvijas Valsts mākslas akadēmijas tēlniecības fakultāti ar diplomdarbu «Lāčplēsis», diplomdarba vadītājs bija tēlnieks Teodors Zaļkalns. Viņa par savu radošo darbību rakstījusi: «Strādāju kā tēlniece, veicot izstāžu un valsts pasūtījuma darbus. Piedalījos gadskārtējās izstādēs Latvijā un izstādēs PSRS. Darbi izstādīti arī Somijā, Dānijā un Parīzē. Tēlniecības darbi dažādās Latvijas vietās: Gulbenes brāļu kapu ansamblis kopā ar tēlnieci I. Zandbergu; brāļu kapu cilnis Liepnā; brāļu kapu piemineklis Apē; Linarda Laicena piemineklis Trapenē; cilnis «Lāčplēša cīņa ar bruņinieku» Aizkrauklē; A. Brigaderes figūra Tērvetē; bronzas kumeliņš Rīgā, Bastejkalnā; Kaupo piemiņas zīme Turaidā; A. Eglīša 100. gadei veltītā piemiņas zīme Inciemā; piedalīšanās tēlniecības simpozijā «Raganas parks», darbs «Aizmūži»; figurāli kapu pieminekļi privātpersonām dažādās Latvijas vietās...»
Sešdesmitajos gados avīzēs tika publicēti «pareizi» virsraksti par tēlniekiem, kuri pienācīgi ataino padomju laika diženumu. To vidū tika minēta arī Grundberga. Tomēr, kad 1966. gadā Rodēna muzejā Parīzē starptautiskajā skulptūru izstādē pirmo reizi piedalījās toreizējās Padomju Savienības tēlnieki, starp viņiem bija arī Gaida Grundberga ar skulptūru «Miers». Ne ar vadoņa Ļeņina galvas atveidu vai kādu citu padomiski heroisku darbu, bet - skulptūru «Miers» ar sievieti un bērnu.
Dažs labs tēlnieces darbs, kas tapis cita laika un režīma varoņiem, ir novākts. Piemēram, 1978. gadā Liepājā uzceltais piemineklis Imantam Sudmalim nojaukts pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Toties Aizkrauklē atrodas Grundbergas veidotā stēla «Lāčplēša cīņa ar bruņinieku», kur katru gadu Lāčplēša dienā pulcējas aizkrauklieši, lai pieminētu par Latvijas brīvību kritušos.
1984. gada 8. aprīlī laikrakstā «Cīņa» tika izcelta Gaidas Grundbergas prasme raksturot dzīvniekus: «Jau daudzus gadus kanālmalā pie Bastejkalna «spriņģo» viņas bronzas «Kumeliņš». Bet mākslinieces personālizstādē tam ir vairāki papildinājumi («Kumeliņi», «Varde», «Mincītis», «Smēdiņu kauslis»). Zināmā mērā pie animāliju žanra pieskaitāms arī «Velniņš». Šajā žanrā māksliniece darbojas ar dziļu izjūtu, veidojot ne tikai kustību, bet arī raksturu, liekot sajust tēla saistību ar apkārtējo vidi. Bez tam šie darbi ir interesanti ar savu dekoratīvo stilizējumu. Tā līdzās romantiskai un dramatiskai dzīves izjūtai, kas dominē daudzos mākslinieces darbos, animālistiskie veidojumi akcentē viņas dzīvesprieku un mīlestību uz dzīvo dabu - mūsu «mazajiem brāļiem».» Šos vārdus apstiprina Rīgas zoodārzā apskatāma mežacūkas skulptūra, ko veidojusi Gaida Grundberga. Tā izveidota par godu pirmajai Rīgas zoodārza iemītniecei 1912. gadā - mežacūkai Trīnei.
«Tēlnieces daiļradē ir gan liriskas, gan romantizēti heroiskas noskaņas, viņa ļoti labi pārvaldījusi skarbā stila stilizācijas tektonisko izteiksmes veidu un līdzās monumentāliem darbiem darbojusies mazo formu tēlniecībā, sadzīves, portreta, animālijas žanrā, izmantodama dažādus materiālus - bronzu, vara kalumu, granītu,» sacījis Mākslinieku savienības priekšsēdētājs, tēlnieks Igors Dobičins.
Gaida Grundberga bijusi Alūksnes Goda pilsone kopš 1978. gada.