VAKARA ZIŅAS. Surdotulki: zīmju valoda ir krāšņa, un tā nekož

Šā gada «Supernovā» pozitīvas atsauksmes izpelnījās emocionālais surdotulku sniegums. Uz sarunu aicinājām lielisko tandēmu – Elzu Veismani un Aināru Ostvaldu. Atraktīvais zīmju valodas tulks Ainārs Ostvalds atklāj, kā noritēja gatavošanās «Supernovas» maratonam un kā viņš kļuva par surdotulku.

Kā izlēmāt pievērsties surdotulka profesijai?

Zīmju valoda ir mana dzimtā un pirmā, jo vecāki ir nedzirdīgi. Es jau kopš dzimšanas lietoju zīmju valodu, tikai pēc tam sāku runāt. Vecāki man stāstīja - kamēr neveidoju kādus vārdus kopā, savas vēlmes es izteicu žestikulējot. Bet kaimiņi visapkārt runāja, un tā arī mana valoda varēja attīstīties. Arī radi ir dzirdīgi, tas palīdzēja apgūt valodu.

Dziesmas, kas izskanēja «Supernovā», vajadzēja pārtulkot latviski no angļu valodas. Vai zīmju valoda ir internacionāla? Kā dziesmas tiek pārtulkotas, un kādas ir šīs zīmju valodas nianses?

Nianšu nav. Zīmju valoda katrā valstī ir sava - latviešu, krievu un tā tālāk. Tiek lietota arī starptautiskā zīmju valoda, kas nav tik konkrēta, bet Latvijā lietojam latviešu zīmju valodu. Mēs to kopjam, ir speciāls centrs, kas to pēta. Katrā valstī ir sava zīmju valoda. Protams, ir kādas līdzības, un tās var saprast arī citur, līdzīgi kā ar esperanto. Bet visā pasaulē vienotas zīmju valodas nav.

Darbojaties Latvijas Nedzirdīgo savienībā kā surdotulks. Šīs profesijas pārstāvji ir retums?

Šī profesija kļūst populārāka. Situācija ar surdotulkiem Latvijā ir uzlabojusies gan no valsts puses, gan paši cilvēki grib mācīties, strādāt par tulku vai vienkārši iemācīties zīmju valodu. Situācija ir daudz labāka, ja salīdzina ar laiku, kad es sāku strādāt 1997. gadā.

Esmu dzimis un audzis liepājnieks. Galvenokārt darbojos Latvijas Nedzirdīgo savienībā, SIA «LNS Rehabilitācijas centrs» strādāju par tulku. Bija brīdis, kad biju sociālais darbinieks. Zīmju valodas tulki un Latvijas Nedzirdīgo savienība strādā kā viena komanda. Galvenais mērķis ir palīdzēt cilvēkam. Mani ik pa laikam aicina uz Rīgu - uz televīziju, Nedzirdīgo savienību un lieliem pasākumiem, kur nepieciešams tulkot. Pārsvarā dodos uz Rīgu, var gadīties, ka jābrauc līdz Kuldīgai. Pamatdarbs ir Liepājā. Bet «Supernovā» jau vairākus gadus strādāju kopā ar Elzu.

Kā nokļuvāt «Supernovā»?

Latvijas Televīzija sadarbojas ar Latvijas Nedzirdīgo savienību. Bija nepieciešami divi cilvēki, jo tas ir ļoti sarežģīts darbs. Tā kā mums ir pieredze, Latvijas Nedzirdīgo savienība piedāvāja manu un Elzas kandidatūru. Mēs piekritām, jo tolaik tas bija kaut kas jauns. Bijām pirmie.

Jūs un Elza esat «Supernovas» veterāni. Apgūt un pārtulkot visas dziesmas ir nopietns un apjomīgs darbs.

Vajadzīga pacietība. Kad notiek pusfināls, mēs jau zinām, kuras dziesmas turpmāk izskanēs. Tad sākam rūpīgi strādāt uzreiz nākamajā dienā. Sazināmies ar Elzu, sadalām dziesmas, kuras tulkosim, un sākam konkrēti strādāt pie savām dziesmām. Faktiski padziļināti strādājam visu nedēļu līdz finālam, piemēram, sekojam līdzi angļu valodas tekstam, lai zinātu daudzās dažādās vietas arī muzikāli. Piemēram, dziesma, kuru finālā izpildīja Intars Busulis un Reinis Sējāns no «Instrumentiem». Viņi uzrakstīja dziesmu arī latviešu valodā. Es klausījos arī šo dziesmu, bet tā atšķīrās no dziesmas angliski. Zīmes ir jārāda tā, lai arī vizuāli izskatās organiski.

Pirms fināla televīzijā intervē mūziķus, viņi stāsta, kāds ir dziesmas vēstījums, jēga. Šīs intervijas mēs skatāmies, tāpēc ka ir ļoti svarīgi saprast, kāds ir mūziķu viedoklis par dziesmu, jo, to klausoties, katram ir savas izjūtas un pārdomas. Tāpēc man vajag, lai mūziķi pastāsta, lai nav tā, ka viņi domāja vienu, bet mēs pārtulkojam citādi.

Izklausās, ka būt surdotulkam «Supernovā» ir maratons.

Tas nav viegli. Pirmkārt, kameras priekšā ir bailes, uztraukums. Otrkārt, tiešraide ļoti atšķiras no ierakstiem. Ne vienmēr sanāk tā, kā ir mēģināts. Finālisti mēdz kaut ko pamainīt priekšnesumā, turklāt to izdara tiešraidē. Tāpēc mums ir jābūt gataviem pēkšņām, negaidītām situācijām. Galvenais ir sadarboties. Ja kolēģis ir kameras priekšā, tad otrs aizkulisēs strādā līdzi un palīdz.

Kā pārvarēt satraukumu? Tulkojot ir jāapvieno vairākas lietas reizē.

Ļoti svarīga ir pieredze. Nenobīties negaidītās situācijās, neapstāties, nesamulst, ja arī kaut kas nesanāk. Mums ar Elzu ir vairāku gadu pieredze, viens otru atbalstām.

Pastāstiet, lūdzu, kā nedzirdīgie sajūt mūziku? Esmu dzirdējusi, ka viņi mūziku sajūt caur vibrācijām.

Tie, kuri ir pilnīgi nedzirdīgi, var uzlikt austiņas, uzgriezt mūziku, cik vien skaļi vēlas, bet to tāpat nedzirdēs. Viņi ļoti izjūt vibrācijas, basus. Vājdzirdīgiem cilvēkiem ir dzirdes aparāti, viņi var lietot austiņas un tā klausīties mūziku.

Mēs, tulki, mēģinām nodot emocijas, ko, piemēram, mūziķi izsaka balss intonācijā, vai ritma ātrumu - tad žestikulējam ļoti ātri vai lēni. «Citi zēni» dziesma «Eat Your Salad» bija ļoti ātra. Ja nevar paspēt vārds vārdā iztulkot, tad ir vismaz jāparāda dziesmas jēga, lai doma nepazūd. Jā, skatītāji var daudz ko nolasīt arī pēc kustībām, bet mums kustību amplitūda ir nedaudz ierobežota. Tā ir televīzijas specifika, ka mēs nedrīkstam dikti lēkāt un skriet. Mums jāstāv uz vietas. Cenšamies to visu sabalansēt.

Vai to var paveikt surdotulks, kurš ir, piemēram, tikai gadu šajā nozarē?

Iespējams, ne visi to varētu izdarīt. Kamēr nedarīsi, tikmēr neuzzināsi. Ar laiku, iespējams, būs vairāk cilvēku, kas to varēs.

****

Elza Veismane: tā ir mana misija

Iedvesmojošā zīmju valodas tulce Elza Veismane saka - būt surdotulcei ir viņas misija.

Pastāstiet, kā nokļuvāt «Supernovā»!

Mans ceļš uz «Supernovu» sākās ar to, ka 2014. gadā mani uzaicināja Latvijas Televīzijas surdotulku komandā. Kolēģi noticēja manam talantam. Ar kolēģi Aināru tulkojām animācijas. Pēc tam tika ierosināta mana kandidatūra «Supernovas» tulkošanai tiešraidē.

Žestikulācija, zīmju valoda arī vizuāli izskatās kā skaista deja.

Es teiktu, ka zīmju valoda ir dziesmas pievienotā vērtība visam priekšnesumam kopumā. Tas nozīmē integrēt divas pasaules vienā kopībā. Šajā procesā ir elementi no teātra un skatuves mākslas. Ir jāsaprot, ko skatītājs redz TV ekrānā. Mums, tulkiem, jāseko līdzi tam, cik tālu sniedzas mūsu roku kustības, vai mūsu ķermeņa kustības papildina dziesmas tulkojumu.

Kādu dziesmu ir grūtāk parādīt ar rokām zīmju valodā?

Komplicētāk ir tulkot dziesmu rečitatīvā. Pastāv risks, ka zīmes var būt haotiskas. Satraucošs mirklis bija tulkot šī gada uzvarētāju dziesmu («Eat Your Salad», «Citi zēni»). Kolēģis ļoti labi tika galā ar šo uzdevumu. Man bija tas gods 2016. gadā tulkot «Dod pieci» himnu zīmju valodā - tur bija repa daļa. Tā bija mana pirmā nopietnā pieredze - iztulkot repu zīmju valodā. Svarīgi piebilst, ka repā ir sastopami epiteti, frazeoloģismi, metaforas - tas viss ir jāiztulko saprotami, tajā pašā laikā saglabājot repa «sulīgumu».

Kā zīmju valodā izpaužas slengs un latviešu dzeja?

Slenga skaidrojumu meklēju interneta resursos. Konsultējos ar kolēģiem - citiem surdotulkiem, valodniekiem, kā korektāk parādīt zīmju valodā. Radot zīmes jaunvārdiem, mēs arī papildinām zīmju valodas krājumu.

Zīmju valodu redz arī dzirdīgie. Tādējādi surdotulki labāk palīdz saprast sabiedrībai nedzirdīgo pasauli.

Mēs rādām dzirdīgo sabiedrībai, ka nedzirdīgo pasaule ir līdzās, plecu pie pleca. Esmu arī iedvesmojusi līdzcilvēkus, kā arī nepazīstamus cilvēkus apgūt surdotulka profesiju (Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) koledžā). Latvijas Nedzirdīgo savienības Rehabilitācijas centra Zīmju valodas attīstības nodaļa rīko zīmju valodas kursus. Ir vairākas iespējas - tās ir jāizmanto. Mēs iedrošinām cilvēkus nebaidīties, skatīties un uzlūkot zīmju valodu kā iespēju paplašināt savu redzesloku. «Supernova» ir vēl viens instruments, kā mēs parādām, ka esam kopiena. Zīmju valoda ir krāšņa, un tā nekož.

Vai nedzirdīgajiem ir jāsaskaras ar stereotipiem? Manuprāt, «Supernovas» lieliskais surdotulku sniegums savā ziņā lauž stereotipus, jo, lūk, arī šī sabiedrības daļa gan aktīvi seko līdzi jaunumiem, gan arī viņiem patīk muzikāli priekšnesumi.

Tā ir normāla parādība, ka pastāv stereotipi. No sirds iesaku mīļajiem vecākiem, vecvecākiem runāt, stāstīt, rādīt bērniem, kas ir nedzirdīgi cilvēki, kas ir zīmju valoda, kas ir tulks. Šad un tad ieslēgt LTV1 pulksten 18 «Dienas ziņas». Norādīt uz cilvēku ekrāna apakšējā stūrī, lodziņā. Paskaidrot, ka cilvēks zīmju valodā stāsta ziņas tiem, kuri nedzird ar ausīm, bet dzird ar acīm. Jāskaidro bērnam, ka sabiedrībā ir nedzirdīgi cilvēki, kuriem diemžēl dažādu iemeslu dēļ ir dzirdes zudums. Viņi komunicē zīmju valodā. Bet viņi ir tieši tādi paši cilvēki kā dzirdīgie. Visi kopā esam viena liela sabiedrība. Būsim iecietīgi, atvērti un pieņemsim viens otru! Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Nekad nav par vēlu iepazīt, pastāstīt, iedrošināt. Aicinu būt atvērtiem.

Kā veidojās jūsu misijas apziņa un kāpēc kļuvāt par surdotulku? Runājoties ar jums, var sajust, ka šis ir dvēseles darbs.

Vienmēr esmu teikusi, ka tā ir tāda ķīmija, kurā ir vairāki elementi kopā. Acīmredzot man ir labākā daļiņa no katra vecāka. No katra vecvecāka. Ģimene nekad nav spiedusi man visu tulkot zīmju valodā. Nekad viņi nav spieduši mani izvēlēties zīmju valodas tulka profesiju. Es pati gribēju. Manī bija tā sajūta. Acīmredzot jau šūpulī ielikta. Ap trīs gadu vecumu pati pēc savas iniciatīvas sāku mazliet kaut ko tulkot. Pa dažiem vārdiņiem, dažiem teikumiem. 2012. gadā uzsāku darba gaitas kā surdotulks. Es darīju un joprojām daru to, kas man patīk. Tā ir mana misija. To es esmu vienmēr teikusi un turpināšu teikt. Es to daru ar vislielāko prieku.

Cik ilgs laiks vajadzīgs, lai iemācītos šo valodu un spētu sarunāties tekoši?

Ir daļa studentu, kuri pēc SIVA koledžas absolvēšanas ir ļoti viegli un ātri apguvuši zīmju valodu. Roku kustības un plastika ļoti organiska. Ir daļa studentu, kuriem vajag papildu praksi saskarsmē ar nedzirdīgajiem. Visi mani kolēģi, kuri iepriekš nebija sastapušies ar nedzirdīgo zīmju valodu un divu gadu laikā pilnīgi no nulles apguvuši zīmju valodu - viņi ir malači! Es vienmēr saku: «Cepuri nost!»

Ja ir interese par zīmju valodu, kur atrast materiālus, lai to mācītos?

Ir pieejamas latviešu zīmju valodas vārdnīcas, alfabēts un dažādu zīmju krājumi @www.zimjuvaloda.lv. Ir izveidota mājaslapa - SPREAD THE SIGN (www.spreadthesign.com), kur ir pieejamas dažādu valstu zīmju valodas vārdnīcas un zīmju krājumi. Informācija šajās datubāzēs tiek atjaunota. Ir pieejami dažādi interneta resursi, taču vislieliskākā prakse ir mācīties, esot nedzirdīgo sabiedrības vidē. Bērnībā apguvu paralēli vairākas valodas - latviešu zīmju valodu, latviešu mutisko valodu un krievu mutisko valodu. Laika gaitā zīmju krājumu papildināju, vērojot vecākus, nedzirdīgos radus un draugus. Tāpēc man ļoti grūti objektīvi atbildēt, kā ir mācīties no jauna, no nulles. Esmu CODA (child of a deaf adults) - nedzirdīgu vecāku dzirdīgais bērns, un man visas valodas bija reizē. Taču atkārtošos - visi mani kolēģi, kuri iepriekš nebija pazīstami ar nedzirdīgo pasauli un valodu, ir lieliski tulki. Viņi pierādījuši, ka divu gadu laikā ir iespējams apgūt zīmju valodu.

Jums kā surdotulcei ir bijusi arī ārzemju pieredze?

Jā, ir bijusi pieredze arī starptautiskos projektos. Divas reizes piedalījos pieredzes apmaiņas projektos Turcijā. Un vienu reizi piedalījos projektā, kuru rīkoja tepat, Latvijā. Tā bija iespēja apgūt starptautisko zīmju valodu. Tas bija ļoti vērtīgi. Šo valodu izmanto dažādās starpvalstu konferencēs, tās pamatā ir angļu valoda. Joprojām ļoti vēlos arī oficiāli nostiprināt savas zināšanas un prasmes starptautiskajā zīmju valodā ar diplomu. Pagaidām tas Latvijā nav iespējams. Ļoti ceru, ka nākotnē tāda iespēja būs. Esot ārzemēs kā surdotulkam, varēju iepazīt citas kultūras cilvēkus. Vēl jo vairāk, tā bija iespēja reizē iepazīt dažādu valstu zīmju valodas un apzināties, cik patiesībā esam vienota un forša komūna. Tās ir ārkārtīgi labas un siltas atmiņas par pavadīto laiku projektos. Dalība un pieredze mani pārliecināja, ka spējam komunicēt viens ar otru jau no pirmā teikuma. Turklāt iepriekš nekad nebijām sastapušies. Man ir sajūta, ka zīmju valoda satuvina.

Zīmju valoda mainās līdz ar laiku un notikumiem pasaulē.

Jaunvārdi un atbilstošas zīmes rodas dažādās dzīves situācijās un notikumos. Piemēram, daudz jaunvārdu radās līdz ar Covid-19 parādīšanos mūsu dzīvēs. Vārdus vajadzēja pielāgot - radīt saprotamas zīmes. Pieradināt nedzirdīgo sabiedrību pie jaunu vārdu lietošanas. Visi pasaules notikumi veicina zīmju valodas attīstību. Rosina pilnveidot un bagātināt to. Zīmju valoda ir nedzirdīgo kopienas identitātes elements, un tā ir jālolo.