Pasaule par Čūsku salu (Zmijinij; ukraiņu valodā) uzzināja pēc tam, kad tās aizstāvji 24. februārī krietni tālu pasūtīja Krievijas karakuģi. Viņu nu jau folklorizējies teiciens tiek izmantots, lai paustu attieksmi pret agresoru – Krieviju – kopumā.
Čūsku sala Melnajā jūrā ir bijusi noslēgta, neapdzīvota un tūristu neizmīdīta vieta. Tā atrodas 35 kilometrus no sauszemes un ir apmēram 20 hektāru plaša. Attālumi starp galējiem punktiem ir vien 615 un 560 metru. Uz salas ir bijusi apdzīvota vieta aptuveni trim desmitiem cilvēku, bet ne civiliedzīvotājiem - ciematiņš Baltais (Beloje) ar pastu, vēstures un arheoloģijas muzeju un pat bankas nodaļu. Uz salas atradās meteoroloģiskā stacija un pētniecības stacija. Klinšaino salu iecienījuši gājputni, un migrācijas sezonā tur no pārlidojumiem atpūšas pat 234 sugu lidoņi. Mazajai saliņai esot četras pludmales ar jaukiem nosaukumiem: Dāmu, Griezes, Zelta un Bandītu.
Sala piederējusi gan Krievijai, gan Turcijai, gan Rumānijai. Pēc Otrā pasaules kara - 1948. gada 23. maijā - Rumānija vairāk, bet drīzāk - mazāk labprātīgi atdeva Čūsku salu PSRS īpašumā. Astoņdesmitajos gados ūdeņos pie salas tika atklāti nozīmīgi naftas un dabasgāzes krājumi, un tas kļuva par iemeslu, lai Rumānija izteiktu savas teritoriālās pretenzijas nu jau Ukrainai.
2009. gada 3. februārī ANO Starptautiskā tiesa lēma, ka tā ir sala, nevis klints, kā vēlējās Rumānija, jo tad būtu pavisam citi jūras robežas noteikšanas kritēriji. Kurš gan strīdētos par sengrieķu mītisko varoni Ahileju, kurš itin kā atdusoties tieši Čūsku salā, ja uz spēles liktas lielākas likmes - nafta un dabasgāze...
Bet saskaņā ar leģendu jūras dieve Tetīda izcēla no dzelmes salu, ko dāvāja savam dēlam Ahilejam, kura ķermeni izrāva no liesmām un aiznesa uz Balto salu, kur, iegremdējot ūdenī, dēls kļuva nemirstīgs. Pirmās vēstis par tagadējo Čūsku salu izskanējušas 7. gadsimta vidū p.m.ē. Grieķi to dēvējuši par Balto, Gaišo, Gaišmirdzošo, arī par Ahileja salu un Fidonisu, bet rumāņi — par Šerpiloru jeb čūsku salu.
Čūsku salas muzejā glabājās pat 2000-3000 gadu senas relikvijas, kas izceltas no jūras un atrastas zemē. Arheoloģiskie atradumi ļauj uzskatīt, ka 6. gadsimtā p.m.ē. tika uzcelta Ahileja svētnīca - templis joniešu stilā, kam piedēvēja dziedinošas spējas. Ļaudis uz templi nogādāja dažādus labumus, protams, naudu un dārglietas pirmām kārtām. Pienāca brīdis, kad Čūsku salas Ahileja tempļa slava bija izskanējusi pārāk tālu, un tajā sakrātos dārgumus iekāroja pirāti. Neko daudz it kā neesot aizstiepuši.
Ne tikai šo salu, bet Ukrainas neatkarību aizstāvēja Ukrainas robežsargi, kad Krievijas raķešu kreisera «Moskva» prasībai nolikt ieročus un padoties 24. februārī atbildēja nu jau spārnoto frāzi.
