Arī tiem, kuri par Saules pilsētu dēvētajos Šauļos bijuši ne reizi vien un pašiem šķiet, ka pārzina to kā savu kabatu, var gadīties pārsteigums. Piemēram, Vandas Kavaļauskienes kaķu muzejs, kurā ne reizi nav būts.
Farmaceite Vanda Kavaļauskiene mīlēja kaķus. Apskatot ekspozīciju, var šķist, ka viņa bijusi ar tiem apsēsta, bet impulss, kā tam jābūt, tika dots nejauši. Kolēģe atbrauca no ekskursijas Polijā 1962. gadā un uzdāvināja Vandai melnu koka kaķēna figūriņu. Dzīvs un lutināts kaķis bija viņai pašai.
Vanda bija sakrājusi aptuveni četrus ar pusi tūkstošus dažādu eksponātu, un 1990. gadā viņas mājā sāka trūkt vietas. Ja draugi un paziņas tos gribēja apskatīt, tad Vandai vairs nebija ne brīva laika, ne personīgās telpas. Kad par šo kolekciju uzzināja Šauļu pilsētas vadība, tika sameklētas telpas Jauno dabas pētnieku stacijā.
Vanda zināja katra sava kaķa stāstu, bet nu jau vairāk nekā 10 gadus Vanda ir aizsaulē. Kaķu muzeja vadītāja Asta Sipavičiene lēš, ka pašlaik varētu būt ap 6000 eksponātu. Visus nevar vienlaikus izvietot, tāpēc tiek rīkotas izstādes, daļa kaķu figūriņu dodas atpūsties, bet citi iznāk dienas gaismā. Arī apmeklētāji turpina apdāvināt muzeju, tādā veidā kolekcija papildinās. Šajā nelielajā muzejā var pārliecināties par to, cik ļoti mīlēti ir kaķi, turklāt visā pasaulē. Asta stāsta par dažādu valstu tradīcijām, piemēram, ja nogalināja kaķi, tad slepkavam pienācās nāvessods. Vai - kad nomira kaķis, ģimene sērās noskuva uzacis.
Te var pastāvēt pie maneki jeb Japānas laimes un naudas kaķa, ja gribas papildināt bankas kontu. Var pašķirstīt kaķu vārdu kalendāru. Var vienkārši priecāties par materiāliem, no kuriem izgatavotas kaķu figūriņas. Starp citu, muzejā ir vairāki tūkstoši dzejoļu par kaķiem. Visvērtīgākā ir pirmā, no Polijas atvestā kaķa figūriņa, bet visdārgākais - nē, tā nerēķinām, saka Asta Sipavičiene. Kaķu muzejs saņēmis dāvaniņas arī no Peļu muzeja un Suņu muzeja. Uzzinām, ka lietuviešu bērni smejas par vārdu «kaķis». Droši vien tā nesmietos, ja prastu izrunāt burtu «ķ»...
Šauļos lepojas ar Vandas Kavaļauskienes apkopoto ekspozīciju - tā ir unikāla visā Baltijā. Tur var apskatīt kaķēnu statuetes, attēlus, pastkartes, gleznas, pastmarkas, traukus, rotaļlietas, zīmējumus, grāmatas, dzejoļus par kaķiem. Eksponāti muzejā nonākuši no visas pasaules. Muzejs lepojas ar ekslibru kolekciju, bet īpašs stāsts ir par austriešu mākslinieka Karla Kālera iespaidīgās un slavenās gleznas «Manas sievas mīļākie» reprodukciju. Glezna tika pārdota izsolē par 775 000 eiro 2015. gadā. Gleznā attēloti 42 no aristokrātes Keitas Bērdsolas Džonsones 350 kaķiem. Centrā - viņas vismīļākais minka Sultāns. Katram bija vārds, un par tiem rūpējās liels skaits kalpotāju. Mākslinieks trīs gadus dzīvoja aristokrātes villā un iepazina katra kaķa raksturu, pirms ķērās pie gleznošanas. Gleznas nosaukumu izdomājis Keitas vīrs, lai pierādītu, cik pacietīgs un cieņpilns viņš ir pret sievu - kaķu mīļotāju.