Vakara Ziņas

Vai esat domājuši par to, kā radušies teicieni, apzīmējumi, ticējumi? Kāpēc mēdzam pieklauvēt pie koka un izvairīties no ceļu šķērsojoša melna kaķa? Kālab mēdzam sacīt, ka atvērusies trešā acs? »Vakara Ziņas« meklē, kur tam visam aug vai varētu augt «kājas». 

«Man tagad laiks salikts burtiski pa minūtēm,» telefonsarunā saka pazīstamais juvelieris, metālmākslinieks un daudzu balvu autors Armands Jēkabsons. Pirms neilga laika viņa darinātās statuetes aizceļoja pie šā gada «Muzikālās bankas»; Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas «Zelta mikrofons», Lielās Mūzikas balvas laureātiem  un drīz pie Gada balvas medicīnā laureātiem, kuri arī saņems Armanda darinājumus. «Tagad trīs nedēļas sapņos redzēšu tikai balvas. Atklāti sakot, par šīm statuetēm domāju 24 stundas diennaktī divas trīs nedēļas, tāpēc nekāds sapņu tulkotājs man nav vajadzīgs,» viņš smejas un piebilst, ka šajos gados kopā izgatavots vairāk nekā divtūkstoš dažādu balvu.  

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Sociolingviste, vairāku ar latviešu valodas izpētes jautājumiem saistītu grāmatu līdzautore un pedagoģe Dite Liepa ir pārliecināta, ka īsi pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas cilvēki lietoja daudz rupjākus vārdus, izbaudīja valodas brīvību  un sacentās izteiksmes daudzveidībā. Tie bija trauksmainie pagājušā gadsimta 90. gadi. Vai tiešām tā var būt, ka, laikam ejot, kļūstam pieklājīgāki un uzmanīgāki pret dzimto valodu? Vai spējam savu valsti un valodu uztvert kā vērtības? Šķiet, ne viena vien cilvēka prātā vērtību pārvērtēšana notikusi tieši pēdējā gada laikā, precīzāk, kopš 2022. gada 24. februāra.  

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Kaut arī valsts valoda mums visiem ir viena un tā pati, dažādiem sociālajiem slāņiem piederoši indivīdi runā ļoti atšķirīgi. Pat tik lielā mērā, ka cilvēkam, kurš pieder citam sociālajam slānim, nav lemts šo leksiku saprast. Šķiet, pilnīgi visos laikos ļoti atšķirīga no literārās valodas normām ir tā leksika, kas tiek lietota ieslodzījuma vietās. Cietumos. Soda izciešanas vietās. Kolonijās. Vienalga, kuru no šiem sinonīmiem mēs izvēlētos, runa ir par vienu un to pašu, proti, vietu, kur nokļūst ļaudis, kas izdarījuši noziegumu. Likumpārkāpēju leksikai jeb cietumnieku žargonam laika gaitā ir tendence mainīties tieši tāpat kā ikvienam valodas slānim.  

Biedrības «Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi» paspārnē tapusi kustība «Miljons sveču grupu mājai». Tas ir sapnis par savu māju, kur varētu dzīvot pieauguši cilvēki ar smagu invaliditāti. Tāpēc Rīgas pašvaldības finansētā dienas aprūpes centra telpās iekārtotajā Sveču darbnīcā ik dienu top visdažādākās sveces.

Jā, tiešām: kas ir astrolabija (arī – astrolabs) un kur to var apskatīt? Astrolabija ir garuma un platuma grādu noteikšanai paredzēta ierīce. Kā skaidrots datorvārdnīcā «www.letonika.lv», astrolabija ir teodolīta sencis – vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai attiecībā pret Zemi jebkuram laika momentam. 

«Godīgi sakot, jau gaidu vasaru. Man «zvaigznes ir tā sastājušās», ka šī ziema jau ir par garu,» smaidot saka pazīstamais astrologs Andris Račs. 15. februārī viņam bija 60. dzimšanas diena, un viņš to sagaidīja saulē – uz kādas salas Vidusjūrā.

Mākslinieks un bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis kopš savas personālizstādes «Imanta Lancmaņa māksla» atklāšanas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pērnā gada novembrī turpinājis strādāt ar tēmu «Nāves deja», uzgleznojot divus jaunus darbus.  

Kvalitatīvs un veselīgs miegs mūsdienās ir greznība. Par to ir pārliecināta cesvainiete Inga Vasilišina, kura kopš 2009. gada lolo savu zīmolu «SilkSecret», mudinot līdzcilvēkus dot priekšroku zīdam. Inga atzīst, ka bieži sevi cenšas pārbaudīt. Viņa neslēpj: «Šķiet, manī ir visas iespējamās bailes, taču mācos mesties tajās. Lieku sev darīt trakas lietas, lai mācītos un iegūtu dzīves pieredzi ar domu, ka tādējādi mazināsies bailes.» 

Ja kaut kur Vakareiropā vēl no Romas impērijas laikiem ir aktuāls teiciens, ka visi ceļi ved uz Romu, tad Latvija šajā ziņā nav pieskaitāma šai Eiropas daļai. To apliecina Valsts adrešu reģistrs, kurš skaidri un gaiši vēsta, ka Latvijā Romas vārdā ir nosauktas tikai divas ielas (Jelgavā un Jēkabpilī), bet Rīgas vārdā 79 Latvijas pilsētās un miestos, un tam plusā vēl pa vienai Rīgas gatvei un prospektam, kā arī divās apdzīvotajās vietās ielas lepni dēvē par Rīgas šosejām. Ar rezultātu 83:2 Rīga ir pārāka par Romu. Latvijā ir 81 pilsēta, un vieglāk būtu nosaukt pilsētas vai ciemus, kuros nav Rīgas ielas (nav ko brīnīties, ka Rīgas vārdā nosaukto ielu skaits ir lielāks par Latvijas pilsētu skaitu, jo valsts galvaspilsētas nosaukumā brauktuves dēvē arī Kurzemes ciemos un Latgales sādžās).  

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.

Dzīve ir tā vērta, lai ieraudzītu un piedzīvotu, lai sajustu un apjaustu, cik bagāti esam, jo varam nonākt maģiskās vietās, kur pēkšņi laiks apstājas un elpa aiz sajūsmas aizraujas. Šādu emociju gammu sniedz Stāmerienas pils, kas atrodas Gulbenes pusē, Vecstāmerienā. Vietā, kur pagātne ieskauj tagadni, veidojot nākotnes atspulgu. Tāpat, pateicoties pils neparastajai vēsturei, unikalitātei un skaidrajam vēstījumam, šī greznā vieta ir radījusi interesi ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Turklāt ne velti Stāmerienas pili šodien dēvē par Eiropas romantisma pērli, kas apbrīnas patieso būtību izkrāso spilgtāk. 

Egils Helmanis, Ogres novada domes priekšsēdētājs

Daudzi cilvēki baidās lidot, un kādi tikai melnie jociņi nav dzirdēti par to, ka gaisā neviens nav palicis. Un ikviens aviokatastrofā izdzīvojušais tiek uzskatīts par brīnuma rezultātu. Nevar būt, ka kāds izdzīvo kritienā no milzu augstuma! Bet, jā, izdzīvo. Viens no tādiem neticamas izglābšanās gadījumiem notika nesen ASV, Teksasā – aviokatastrofu pārdzīvoja mācītājs Kenons Vons.  

Dzejniece Ārija Elksne dzimusi 1928. gada 7. februārī, mirusi 1984. gada 29. septembrī. Mediķe, bet vairāk gan – atzīta un iemīļota dzejniece. Vienpadsmit dzejoļu krājumu autore. Viņas dzeja lasāma kā autobiogrāfija. Šogad dzejniecei – 95. 

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

LĪGA MEŅĢELSONE, VESELĪBAS MINISTRE

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Dzīvot vajag skaisti, dzīvot vajag ilgi un dzīvot vajag priekā! Un ar mīlestību pāri visam,» saka aktieris un režisors Juris Rijnieks. 4. februārī viņš svinēja savu 65. dzimšanas dienu.

Izrādās, iepriekšējie divi gadi dziedātājas Endijas Rezgales dzīvē ir ieviesuši lielas pārmaiņas: viņa gan lasa lekcijas studentiem, kuri apgūst sociālā darbinieka iemaņas, gan strādā ar jauniešiem, palīdzot viņiem risināt psiholoģiskas problēmas un citus jautājumus, gan ieguvusi maģistra grādu sociālā darbinieka specialitātē. «Tiesa gan, dzīve pašreiz sagriezusies tā, ka meklēju ceļu atpakaļ uz dziedāšanu. Kovida dēļ bija liela pauze koncertdarbībā, lai gan, vairāk nekā pusgadu pavadot Dienvidāfrikā, atradu iespēju rīkot «online» koncertiņus, savukārt tagad man dziedāšanai pietrūkst laika. Protams, noteikti kādā brīdī atkal braukšu uz Dienvidāfriku, jo ļoti ilgojos pēc šīs zemes. Tā kā vienu mēnesi universitātē energoresursu taupības dēļ lekcijas notiks attālināti, man bija ķecerīga doma braukt jau februārī, jo lekcijas jau var lasīt no jebkuras vietas pasaulē.»