Vakara Ziņas

Agrita Baltmane nāk no Dobeles novada, Penkules pagasta, taču jau 16 gadu dzīvo Rīgā. Pati atzīst, ka ir izteikta meitene no laukiem, kurai patīk pavadīt laiku svaigā gaisā, pie dabas. Profesionāli sevi pierāda «Baltic XL» vairumtirdzniecības uzņēmumā, bet ikdienā rūpējas par saviem diviem mīluļiem – Maksi un Flokiju. 

Viens no populāriem sižetiem, ko iecienījuši gan kriminālromānu rakstnieki, gan piedzīvojumu filmu režisori, nemaz nerunājot par lasītājiem un skatītājiem, ir bēgšana no ieslodzījuma vietām. Lai paliek radošo cilvēku fantāzija, reālajā dzīvē bēgšana no cietuma, kaut arī tā uzskatāma par izņēmumu, notiek ar zināmu regularitāti. Mūsdienās nevienu nepārsteidz, ja masu medijos parādās ziņas par kārtējo bēgšanu vai bēgšanas mēģinājumu no ieslodzījuma vietas. Vēl vairāk – pagājušā gadsimta 90. gadu pirmajā pusē šāda informācija publiski parādījās tik bieži, ka cilvēki pie tās paguva pierast. 

«Mans fatālisms ar gadiem ieņem aizvien pārliecinošākas pozīcijas. Es tiešām aizvien biežāk pārliecinos, ka tas, kam ir lemts notikt, notiks, lai vai ko mēs paši plānotu,» atzīst bijusī TV personība, tagad diplomēta uztura speciāliste Anna Rozīte. 

Grāmatvedības dokumentu viltošanā apsūdzētajam bijušajam Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam prokurors prasa piespriest naudas sodu 9300 eiro apmērā. Kaimiņš apsūdzēts par SIA «Al De media» grāmatvedības dokumentu, proti, Kaimiņa uzņēmumam SIA «Suņu būda» izsniegto rēķinu, viltošanu. 

Ja aizgājēja pēdējā griba ir, lai viņa pelnus izkaisa vai nu jūrā, vai vairākās viņam mīļās, nozīmīgās vietās, kalnos vai vēl citur, tad kā rīkoties šīs gribas izpildītājiem? Paklausīt un izdarīt, lai cik neiespējami tas šķistu?  

«Atrodiet laiku saviem mīļajiem, jo viņi nebūs ar jums mūžīgi. Dāvājiet siltu apskāvienu cilvēkiem, kas atrodas jūsu tuvumā, jo tas ir dārgums! Atvēliet laiku mīlestībai, atvēliet laiku sarunām, atvēliet laiku pārdomām. Dzīvojiet!» aicina multimākslinieks Kašers. 

«Pirms vienpadsmit mēnešiem pēc mana vīra iniciatīvas liktenis lēma aizsākties projektam «Angels for Ukraine»/«Eņģeļi Ukrainai», lai glābtu cilvēkus, kuru mājās ieradies karš,» saka dziedātāja Marija Naumova.  

Šķiet, nav tādas paaudzes bērnu, kuri būtu uzauguši bez rotaļām un spēlēšanās. Tādas spēles kā paslēpes, ķerenes, laupītāji (jeb «kazaki razboiņiki»), krāsas, gurķi un daudzas citas būs zināmas to paaudžu bērniem, kuri spēlējās māju pagalmos. Visas nosauktās spēles vieno kopīgs faktors, proti, tās spēlējot, ir jākustas: jāskrien, jālec, jāslēpjas. Otra ļoti svarīga spēļu grupa ir galda spēles, kur kustēties nevajag, taču domāt gan. Arī tās daudzu paaudžu bērniem bija iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids. Cirks, riču-raču, domino, loto, dambrete, kārtis, vislabākajā gadījumā arī šahs, kas pelnīti tiek ierindots sporta veidu sarakstā.  

Izcilā aktrise Elza Radziņa (1917–2005) neapšaubāmi bija viena no Latvijas Nacionālā teātra granddāmām un viena no trim sava laika teātra karalienēm. Taču, kā lasāms kādā intervijā, aktrise pati uzskatījusi, ka pareizāk būtu viņu saukt par Dullo Elzu. Aktrisei veltīti dzejas krājumi, režisore Laima Žurgina par viņu uzņēmusi dokumentālo filmu «Stella Stellarum», mākslinieks Laimdonis Grasmanis viņu iemūžinājis gleznā Stellas Kempbelas tēlā, bet Gunārs Zemgals – Žoržas Sandas tēlā; aktrise bijusi Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekle. Savukārt 1994. gada martā Elza Radziņa no Kembridžas Starptautiskā biogrāfiju centra saņēma oficiālu apstiprinājumu, ka viņa par izciliem nopelniem savā profesijā iekļauta Pasaules ievērojamāko sieviešu biogrāfiskajā izdevumā. 

Šopavasar būs gatava filma «Izlaušanās» par izcilās rakstnieces, esejistes, lektores Zentas Mauriņas dzīvesbiedru Konstantinu Raudivi. Viņš gan cilvēkiem ir zināms daudz mazāk, bet Raudive ir pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves, izveidojot savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot elektronisko balsu fenomenu. Viņš rakstījis arī romānus, kuri gan nav kļuvuši tik populāri kā dzīvesbiedrei.

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes. 

Tiesneša Guntara Stūra darbadienas paiet, iztiesājot krimināllietas, savukārt brīvos brīžos viņš kopā ar dzīvesbiedri Diānu veltī vaļaspriekam, dejojot līnijdejas. Šī aizraušanās tiesnesim sākusies it kā ne pārāk nopietni, vairāk kā joks, taču, laikam ejot, izveidojusies par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Kopš 2009. gada pastāv līnijdeju grupa «LexDancer», kuras dejotāji satiekas pirmdienu un trešdienu vakaros, lai Guntara Stūra vadībā kārtīgi izdejotos un apgūtu jaunas un arī sen aizmirstas dejas.

Lasītājiem nav sveši prozaiķes Baibas Zīles romāni «Melu meistars» (2017), «Rausītis un karma» (2019), «Aukstākā ziema simt piecdesmit gados» (2020), «Piezīmes no Citurzemes» (2021) un «Alma – pasaules mala» (2022). Viņa ir viena no redzamākajām mūsdienu latviešu rakstniecēm, kuras grāmatas ir īpašs notikums, lasītāji visā Latvijā tās iecienījuši un lasa. Šobrīd Baiba raksta jaunu grāmatu – pārsteigumu lasītājiem, jo tā būs pasaka. 

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Varētu šķist, ka tikai pieredzējuši zinātnieki var būt atklājumu autori, tomēr izrādās, arī bērni un jaunieši ar saviem izgudrojumiem maina pasauli. Izgudrot var jebkura vecuma cilvēki, un īpaši bērni ar savu neparasto skatījumu var sniegt labumu visiem.  

«Deja atbrīvo un disciplinē. Tā dziedina un stimulē. Dejojiet! Ir tik labi apzināties savu ķermeni un izkopt tā kustības,» ir pārliecināta Arita Kukuvasa. Māksliniece ikdienā lolo savu deju studiju «Royal dance studio», veidojot dažādas horeogrāfijas un spodrinot jaunos censoņus, kas tāpat kā viņa pati vēlas sludināt sievišķību, precizitāti un enerģiju, kas piemīt dejas eiforijai.  

««Supernovas» konkursā pirms sešiem gadiem, tātad – 2017. gadā, piedzīvotais visspilgtāk atsauc atmiņā emocijas brīdī, kad «Triānas parks» tika pasludināts par šā konkursa uzvarētāju un beidzot piepildījās mans ilgi gaidītais sapnis par piedalīšanos «Eirovīzijā». Turklāt todien kopā ar mani bija gan grupas biedri, gan mana ģimene,» par savu mīļāko fotogrāfiju saka dziedātāja un grupas «Triānas parks» soliste Agnese Rakovska.  

Par Rīgas Volstrītu dēvētā Smilšu iela vismaz pēdējo simt gadu laikā ir ļoti mainījusies, bet kas gan viss tur noticis kopš 1317. gada, kad iela izveidota! 

Kamēr dīvāneksperti tīmeklī deva padomus, kā Jēkabpilij cīnīties ar plūdiem, un kamēr valsts lēmēji ilgi domāja, līdz izdomāja, ka ārkārtas situācijas izsludināšana nav nepieciešama, pilsēta cīnījās gan ar saviem spēkiem, gan ar dažādu dienestu palīdzību. Bija iesaistīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Zemessardze un citas valsts struktūras

Neapšaubāmi, latvieši ir lieli klasiskās mūzikas cienītāji un ir gatavi doties pat uz Vīnes Valsts operu. Īpaši, ja tur dzied kāda no mūsu opermūzikas zvaigznēm, piemēram, Elīna Garanča, kura pirms neilga laika debitēja Amnerisas lomā Džuzepes Verdi operā «Aīda». Tiesa gan, biļetes uz šo izrādi nopirkt nebija vienkārši. Iespējams, arī tāpēc, ka šajā izrādē piedalījās trīs pasaules līmeņa zvaigznes: titullomu šoreiz dziedāja krievu soprāns Anna Ņetrebko, bet Radamesu – lieliskais vācu tenors Jonass Kaufmans. Un, protams, kas gan būtu Vīnes apmeklējums bez gastronomiskām baudām.  

Pašā pavasara plaukumā, 1932. gada 11. maijā, Rīgā fabrikas strādnieka un šuvējas ģimenē pasaulē nāca puisēns, kuram vecāki deva vārdu Haralds un kuram liktenis bija lēmis kļūt par vienu no izcilākajiem Latvijas baletdejotājiem un vairāku paaudžu skatītāju mīlētu skatuves mākslinieku.