Agrita Baltmane nāk no Dobeles novada, Penkules pagasta, taču jau 16 gadu dzīvo Rīgā. Pati atzīst, ka ir izteikta meitene no laukiem, kurai patīk pavadīt laiku svaigā gaisā, pie dabas. Profesionāli sevi pierāda «Baltic XL» vairumtirdzniecības uzņēmumā, bet ikdienā rūpējas par saviem diviem mīluļiem – Maksi un Flokiju.
«Atklāti sakot, kad aizdomājos par mājdzīvniekiem, tad saprotu, ka mana sirds un personības būtība ir atvērta visiem dzīvnieciņiem. Pats interesantākais - agrāk nebiju domājusies, ka būšu kaķu saimniece. Tā vienkārši dzīvē salikās. Lai gan man pirmais arī bija siāmiešu kaķis, diemžēl mūsu kopīgais ceļš nebija ilgs. Tad mana labākā draudzene Una atveda mazu kamoliņu Maksi, kuram vārdu izdomājām abas. Ņemot Maksi, bija mērķis, lai ir draugs, par kuru rūpēties un galvenokārt ko mīlēt. Nu jau pēc septiņu gadu aprūpes, kopdzīves, kā arī abpusējas mīlestības gan no manas, gan Makša puses varu teikt, ka esmu īsts kaķu cilvēks.
Flokijs nāca komplektā ar manu puisi Gvido, kad sākām dzīvot kopā. Man nebija plānā otrs kaķītis, bet dzīve, kā jau mēs zinām, ir pilna dažādu un patīkamu pārsteigumu, kā arī pavērsienu. Interesanti, ka tad, kad ar Gvido iepazinos, sapratām, ka mums abiem ir Siāmas puikas un vēl vienaudži. Rakstura ziņā viņi katrs ir individuālas būtnes, katrs ar savu es. Ir nedaudz neganti uz blēņām. Patīk gulēt interesantās vietās, kuras mājās bieži vien ir grūti atrodamas. Vēl esmu novērojusi - viņiem patīk jo augstāk, jo labāk. Abi nebaidās atklāt jaunas vietas, lai pašiem būtu interesantāk. Taču viņi ir ļoti mīļi un arī gudri kaķi.»
«Siāmas kaķi pieprasa nedalītu uzmanību un vēlas būt pilnasinīgi ģimenes locekļi. Šie kaķi nebūs piemēroti tiem, kas visu dienu ir darbā, jo siāmiešiem nepatīk palikt vienatnē, ko arī mēs esam novērojuši.
Taču man audzināt kaķus nav grūti. Grūti ir tad, kad ir jāsapazīstina abi kaķi, ko mēs ar draugu izdzīvojām savā pieredzē. Vajag, lai abi sadzīvotu ikdienā, jo neapšaubāmi katrs kaķis ir personība, kas vēlas nedalītu uzmanību un mīlestību. Mums pagāja gads, līdz viņi viens otru pieņēma. «Strīdi» savā starpā bija, bet tagad abi ir nešķirami, kas apliecina, ka pacietība ir svarīga, rūpējoties par četrkājainajiem mīluļiem. Tāpat es parakstos zem katra vārda, kad saka, ka kaķi iemāca disciplīnu un rūpes. Pēc savas pieredzes saku, ka ir jābūt gatavam pat visnegaidītākajām situācijām jebkurā diennakts laikā. Turklāt dzīve ar kaķiem man ir prasījusi pielāgošanos, vienlaikus atzīstot, ka ikdiena kļuva daudz interesantāka un piesātināta.»
«Abi kaķi ir pretstati. Piemēram, Maksis ir ļoti kluss, taču Flokijs mīl runāt, un daudz. Abiem rotaļas, arī ārā ir patīkamas nodarbes. Maksis un Flokijs nes bumbiņu, ja viņiem to pamet - ar viņiem var rotaļāties. Interesantu atgadījumu mūsu kopdzīvē ir pietiekami, taču pats spilgtākais no tiem ir no Flokija dzīves. Vasarā viņš bija noķēris pelīti, ienesa mājā un palaida to brīvībā, lai skraida. Protams, es to pelīti noķēru un iznesu laukā. Arī Maksis ir ziņkāres pilns, jo bija izdomājis pārbaudīt savus spēkus ūdenī. Kaimiņos vasarā ir baseins, kas todien bija piepildīts ar ūdeni, bet pārklāts ar apvalku, uz kura Maksis uzkāpa, lai pastaigātos. Protams, pārvalks sāka krist baseinā, arī kaķis gandrīz iekrita ūdenī, par mata tiesu izķepurojās. Kopš tās reizes neesmu redzējusi, ka viņš dotos uz baseina pusi. Labi, ka no kļūdām ir mācījies!»
«Šobrīd gan Maksim, gan Flokijam ir septiņi gadi. Kā jau visiem minkām, abiem patīk labi pagulēt un labi paēst, pēc tam labi izstaigāties un izdauzīties pa āru. Kad kaut kas tiek aizrādīts vai nenotiek pēc abu prāta, tad viņu dusmas ir mums redzamas. Ar to jārēķinās, ja vēlaties mājās kaķi, jo raksturi patiesi nav no vieglākajiem. Toties viņi ir īsti ģimenes locekļi ar savām vēlmēm, savu būtību un savām īpašībām, kuras audzina mūs kā saimniekus. Protams, ir arī jāapzinās, ka kaķis prasa izdevumus gan ikdienas aprūpē, gan medicīniski. Mums ir divi kaķi, par ko rūpēties, tad arī dubultā jāpērk barība, kā arī kārumi. Arī kaķu rotaļlietas katram ir savas. Un divas atsevišķas tualetes, kas ir īpaši svarīgi. Tāpat arī laiks, par ko nereti mēdz piemirst tie, kas vēlas sev kaķus. Laiks kopā ar viņiem. Interesanti pavadīts laiks, kas papildinātu kaķu ikdienu, lai tā nebūtu vienmuļa. Mēs, piemēram, iekārām šūpuļkrēslu, kurā viņi labprāt guļ. Flokijam īpaši patīk, kad viņu pašūpo. Tie ir mazi ikdienas sīkumi, kas viņu dzīvi paspilgtina.»
