VAKARA ZIŅAS. Visi ceļi ved uz Rīgu: Latvijas galvaspilsētas vārdā nosauktās ielas

Par garāko Rīgas vārdā nosaukto ielu var uzskatīt 5,1 km garo brauktuvi Jūrmalā. © DMITRIJS PURGAILIS/WIKIMEDIA.ORG

Ja kaut kur Vakareiropā vēl no Romas impērijas laikiem ir aktuāls teiciens, ka visi ceļi ved uz Romu, tad Latvija šajā ziņā nav pieskaitāma šai Eiropas daļai. To apliecina Valsts adrešu reģistrs, kurš skaidri un gaiši vēsta, ka Latvijā Romas vārdā ir nosauktas tikai divas ielas (Jelgavā un Jēkabpilī), bet Rīgas vārdā 79 Latvijas pilsētās un miestos, un tam plusā vēl pa vienai Rīgas gatvei un prospektam, kā arī divās apdzīvotajās vietās ielas lepni dēvē par Rīgas šosejām. Ar rezultātu 83:2 Rīga ir pārāka par Romu. Latvijā ir 81 pilsēta, un vieglāk būtu nosaukt pilsētas vai ciemus, kuros nav Rīgas ielas (nav ko brīnīties, ka Rīgas vārdā nosaukto ielu skaits ir lielāks par Latvijas pilsētu skaitu, jo valsts galvaspilsētas nosaukumā brauktuves dēvē arī Kurzemes ciemos un Latgales sādžās).  

Tomēr Rīgas vārdā nav nosaukta neviena iela Latvijas senākajā pilsētā Ludzā. Tas varbūt nemaz nav brīnums, jo tad, kad Ludzā jau bija iestaigāti ceļi un tie kaut kādā vārdā bija jānodēvē, tādas Rīgas vēl nemaz nebija.

Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls

Valodnieki jau sen lauž šķēpus, kāpēc Rīgu sauc par Rīgu (balti domā, ka Latvijas lielākās pilsētas nosaukums cēlies no zemgaļu vārda «ryggoz», kā dēvēja vietu labības uzglabāšanai; slāvi cenšas iegalvot, ka vārds «рига» apzīmē celtni labības žāvēšanai pirms kulšanas jeb, latviski runājot - riju; bet ģermāņi pārliecināti, ka mūsu valsts galvaspilsētas nosaukums cēlies no augšvācu vārda «riege», kā sauc telpu, kas pildīta ar ūdeni), bet nav dzirdēti strīdi par to, kāpēc daudzās Latvijas pilsētās un miestos vienas no lielākajām ielām sauc Rīgas vārdā.

2014. gadā, kad Rīga kļuva par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) izdeva arhitekta Jāņa Zilgalvja redakcijā tapušo grāmatiņu «Rīgas ielas kultūrvēsturiskais tēls», kurā pastāstīts par Rīgas ielām. Lai arī izdevums ir ar kultūrvēsturisku nozīmi, tomēr atļaušos to nodēvēt par grāmatiņu, jo tas stāsta par salīdzinoši nelielu skaitu no 83 Rīgas vārdā Latvijā nosauktajām apdzīvoto vietu artērijām: tikai par 23 Rīgas ielām (pieķerot klāt vēl piecas Dienvidigaunijā esošās Rīgas ielas).

Neatbilst latviskai pilsētai

2014. gadā Eiropas kultūras mantojuma dienās, kas bija veltītas Rīgas ielai, pasākumi notika daudzviet Latvijā, tikai ne galvaspilsētā, jo daudzi domāja - ja jau Rīgā nav Rīgas ielas, tad rīdzinieki vienu gadu var iztikt bez Eiropas kultūras mantojuma dienām. Tomēr tā bija vēsturiska netaisnība. Rīgā 14 gadus bija Rīgas iela. 1924. gadā Rīgai pievienoja Bolderājas apkaimi (Buļļu muižu un Daugavgrīvu), kur bija Rīgas iela, kuru citā vārdā pārdēvēja tikai 1938. gadā. To nosauca par Lielupes ielu, bet pirms kara Rīgas iela Bolderājā bija ļoti gara. Vienā galā tai varēja pievienot tagadējo Lielās ielas posmu līdz Meniķu ielai, bet otrā galā - Gobas un pēc tam Finiera ielas posmus līdz Daugavgrīvas šosejai.

1938. gada februārī laikraksts «Jaunākās Ziņas» vēstīja, ka Rīgā pārdēvēta virkne ielu - nosaukumi piešķirti Kalnciema un Vecmīlgrāvja šķērslīnijām, Maskavas iela pārdēvēta Latgales vārdā, izskausti vāciskie muižu nosaukumi un tamlīdzīgi. Interesanti, ka pārdēvēto ielu uzskaitījums sākās ar Rīgas ielas jaunā nosaukuma paziņošanu un paskaidrojošo tekstu: «Pilsētas valde piešķīrusi nosaukumus jaunprojektētām ielām un pārdēvējusi līdzšinējās ielas, kuru nosaukumi nebija daiļskanīgi un atbilstoši latviskai pilsētai.»

Rīgas vārdu godam nes arī galerijas «Centrs» (agrāk - Armijas ekonomiskais veikals, pēc tam - Rīgas centrālais universālveikals) pasāžā iebūvētā Rīdzenes iela Vecrīgā, kas ierīkota uz kādreizējās Rīdzenes upes gultnes. Līdz 1923. gadam gan šī iela oficiāli saucās mīlīgāk - Rīdziņas iela.

Dižās Rīgas

Bet varam staigāt un braukt ne tikai pa Rīgas ielām, ir arī dižāki apzīmējumi, tiesa gan, ne pārāk daudz. Limbažu novada Skultes pagasta Ziemeļblāzmā ir Rīgas prospekts, bet Ādažos Rīgas gatve. Protams, ir arī Rīgas šosejas. Par tādām provincē sauc visus asfaltētos lielceļus, kas ved Rīgas virzienā. Tomēr tas ir neoficiāls nosaukums, oficiāli tos sauc par autoceļiem A ar savu kārtas numuru, piemēram A2 (Rīga-Veclaicene) vai A10 (Rīga-Ventspils). Tikai divi miesti atļāvušies Rīgas šoseju arī oficiāli nosaukt par Rīgas šoseju un to tā ierakstīt adrešu reģistrā - Ugāle Ventspils novadā un Jaunjelgava Sēlijā.

Savukārt pa visu Latviju izkaisītās Rīgas ielas ir dažnedažādas: garas un īsas, platas un šauras. Tomēr lielākā vai mazākā mērā visām ir kas vienojošs - tās ir savdabīgi ceļa rādītāji, kas norāda virzienu, uz kuru pusi jāiet vai jābrauc, lai nokļūtu Rīgā. Vienā pilsētā tā ir gājēju iela (Daugavpilī), citā caurvijas maģistrāle (Līvānos), trešviet - ved ārā no centra uz Rīgas pusi (Liepājā), ceturtviet - vecpilsētas rota (Cēsīs).

Pirms apmēram 10 gadiem, kad sākās Rīgas vārdā nosaukto ielu mērīšana, tika paziņots, ka visgarākā Rīgas iela ir Līvānos - 4,5 kilometri. Tagad interneta meklētājā vaicājot, kur ir garākā Latvijas galvaspilsētas vārdā nodēvētā iela, izlec atbilde - Līvānos. Un šī ziņa pārpublicēta neskaitāmos variantos. Tomēr plaši jo plaši reproducētā vēsts par Līvānu ielu nav patiesa.

Loģiski, ka garākā Rīgas iela atrodas garākajā Latvijas pilsētā - Jūrmalā. Rīgas iela 5,1 kilometra garumā savieno Majoru, Dzintaru un Bulduru apkaimes. Viens tās posms ir pilsētas maģistrālā iela, kas ved cauri Jūrmalai, kur satiksmes kustība norit četrās joslās, bet lielākajā daļā ielas ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve un satiksme organizēta divās joslās. Šāda ziņa ir ieslēpta nepamanāmos globālā tīmekļa rakstos.

Trešā garākā Rīgas iela ar 4,4 kilometriem ir Salaspilī. Bet ceturtajā vietā ar četrus kilometrus garajām Rīgas ielām seko Jelgava un Jēkabpils. Vairāk nekā trīs kilometrus garas Rīgas ielas ir Krāslavā, Vecumniekos, Valmierā, Valkā, Saulkrastos. Ķegumā, Smiltenē, Baldonē un Ikšķilē.

Dīvaini leģendārās

Mūsdienu digitālajā laikmetā Rīgas vārdā saukto ielu izzināšana, mērīšana un pētniecība brīžiem ir gandrīz neiespējamā misija. Šodienas slinkais cilvēks, meklējot ziņas, interneta meklētājos vai datu bāzēs ieraksta pētījamā objekta nosaukumu un tad gaida pārsteidzošos atklājumus. Bet ar Rīgas ielām tā nav, jo aprobežotais mākslīgais intelekts izfunktierē, ka tu meklē pilsētas Rīgas ielas, nevis Rīgas vārdā nosauktās ielas. Tad nu nākas lietot metodes, kas liekas dinozauriskas - lasīt uz papīra drukātas grāmatas, aut kājās zābakus un pašam izstaigāt pilsētas ielu tīklu. Un šādos klejojumos var atklāt interesantas lietas.

* Padomju mantojums. Liepājā Rīgas iela, kas taisnā līnijā no Tirdzniecības kanāla ved uz dzelzceļa staciju, izveidota 1871. gadā, tāpēc to sauca par Vakzāles (no krievu valodas «вокзал» - stacija) un pēcāk Bānūža (no vācu valodas «bahnhof» - dzelzceļa stacija) ielu. 1932. gadā vēju pilsētas domnieki to pārsauca Krišjāņa Barona vārdā, bet 1940. gadā okupanti pārdēvēja Latvijas PSR galvaspilsētas vārdā. Tā nu iznāk, ka Liepājā Rīgas iela ir padomju okupācijas laika mantojums.

* Karaļi un miroņi. Valmierā Rīgas ielas aizsākums meklējams viduslaikos, kad tā iezīmēja gan Rīgas vārtus, gan vēlāko Rīgas-Tērbatas pasta ceļu. Tā kā Rīgas vārti bija galvenie pilsētas mūra vārti, tad ielu, kas ar tiem savienoja visu pilsētu, sākotnēji iesauca par Lielo ielu. Pa to šurpu turpu brauca un staigāja ne tikai Hanzas pilsētu tirgotāji un citi vareni vīri, bet 1622. gadā uz balta zirga izjāja arī pats Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs. 1966. gadā, likvidējot veco pareizticīgo kapsētu, Rīgas ielā 43 padomju darbaļaužu ērtībām uzbūvēja nelielu kafejnīcu «Sports», kuru šie paši darbaļaudis nesauca sportiskajā vārdā, bet gan iedēvēja par «Mironīti», jo tā taču celta uz kauliem. Tagad tur jau sen nevar iedzert kādu čarku, bet vieta ar sportu savu saistību nav zaudējusi, jo nu tur ir aktīvās atpūtas veikals, kurā var nopirkt gan velosipēdus, gan slēpes.

* Lielpilsētas iela. Nereti Latvijas provinces pilsētās kāda iela (bieži vien galvenā) nosaukta Latvijas galvaspilsētas vārdā, bet ir pilsētas un miesti, kur ceļu uz «galveno pilsētu» joprojām sauc par Lielo ielu, jo vietējie laikam nav spējuši izdomāt, kurš tad viņiem ir galvenais miests. Piemēram, Dobelē Lielā iela norāda ceļu caur Jelgavu uz Rīgu. Tās puses ļaužiem varētu būt dilemma, kura pilsēta svarīgāka - Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta Jelgava vai pilsēta Daugavas krastos, kur plīvo Latvijas prezidenta karogs. 1939. gadā gan tā nebija dilemma, jo Dobeles Lielā iela uz īsu brīdi - līdz padomju okupācijai 1940. gadā - Kārlim Ulmanim par godu tika dēvēta lielā vadoņa vārdā.

* Ar «Rīgas satiksmi» uz Rīgas ielu. Tiem galvaspilsētas švītiem, kuriem neiet pie sirds gari pārbraucieni un nogurdinoši pārgājieni, ir paveicies, ka ir pāris Rīgas ielas, uz kurām var aizvizināties ar «Rīgas satiksmes» maršruta autobusiem no Abrenes ielas busu plača. Uz Rīgas ielu Babītes pagasta Piņķos var aizbraukt ar 4. vai 32. autobusu, bet Ķekavas novada Baložos 23. autobusa galapunkts ir Rīgas ielā.

Rīgas ielu izzināšana šodienas cilvēkam nav nemaz tik vienkārši paveicama, un tā diez vai kaut kad beigsies. Tāpat kā Rīga nekad nebūs līdz galam uzcelta, arī līdz Rīgas ielas galam nekad nebūs īsti aizstaigāts. Arī šajā rakstā tas noteikti nav paveikts, tā ka katram ir iemesls aut kājās kurpes un doties špacierī pa Rīgas ielu. Jestrāks solis noteikti būs, ja skapī atradīsiet noglabātu senu kurpju pāri, kas reiz darināts īpašajā apavu fabrikā īpašajā ielā - rūpnīcas «Rekords» Valmieras filiālē Rīgas ielā 16.

Svarīgākais