Mākslinieks un bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis kopš savas personālizstādes «Imanta Lancmaņa māksla» atklāšanas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā pērnā gada novembrī turpinājis strādāt ar tēmu «Nāves deja», uzgleznojot divus jaunus darbus.
Plašākai publikai viņa gleznas «Strēļu nāvessoda priekšvakars: cars Pēteris I pārdomās pie pilsētas mūra 1698. gada 20. oktobrī (Nāves deja III)» un «Strēļu nāvessoda nakts: cara Pētera I sliktais sapnis par 1698. gada 21. oktobri (Nāves deja IV)» svinīgi tika atklātas 17. februārī, kad varēja noklausīties mākslinieka stāstījumu par abiem jaunradītajiem audekliem.
Kā uzsver Lancmanis, «nāve ir atskaites punkts katram cilvēkam, bet, kopš pandēmija un karš ik dienu paņem jaunas dzīvības, cilvēku dejas ar nāvi kļūst arvien biežākas, tām notiekot gan reālajā dzīvē, gan iedomās. Ir cilvēki, kurus nāve apskaidrojusi un darījusi par varoņiem, bet ir arī tādi, kam miljoni cilvēku kaislīgi vēl drīzu nāvi. Tās neizbēgamība veido cilvēku dzīves ārējo rāmi. Tomēr dzīve var pārtrūkt arī varmācīgi. Slepkavības, kari, revolūcijas, epidēmijas un pašnāvības spēj mainīt gan atsevišķu cilvēku, gan veselu tautu likteņus. Nāve mūsdienās izvazāta pa neskaitāmām filmām, pieradinot skatītājus pie tā, ka cilvēka bojāeja ir aizraujošs notikums, un liekot aizmirst par cilvēka nemirstīgās dvēseles izgaišanu.»
Savukārt par jaunradīto gleznu saturu viņš stāsta: «1698. gada augustā, atrodoties Vīnē, Krievijas cars Pēteris I uzzināja par strēļu karaspēka sacelšanos Maskavā. Pārtraucis Eiropas ceļojumu, cars atgriezās Maskavā. Ap divtūkstoš strēļu tika publiski sodīti ar nāvi, nocērtot galvu vai pakarot; 21. un 23. oktobrī pie Maskavas pilsētas nocietinājumu mūra tika pakārti vairāk nekā četri simti dumpinieku. Nežēlīgo sodu iemesls - sacēlušies kareivji ne tikai atdzīvināja Pētera I bērnības atmiņas par pirmo strēļu dumpi 1682. gadā, cara acīs tie iemiesoja šķērsli viņa sapnim par jaunu, reformētu un eiropeisku Krieviju.» Vienlaikus mākslinieks uzsver - lai gan cara sapnis piepildījās un Krievija patiesi nonāca Eiropā, tas ilga tikai trīs gadu simtus: «Pētera I 350 gadu jubileju iezīmēja Krievijas atgriešanās Āzijā, līdz ar to strēļu asinsupuris kļuva veltīgs…»
