Tautsaimniecība

6:15
Pēdējo 10 gadu laikā šī apkures sezona ir sākusies visvēlāk rudenī. Līdz piektdienai, 16. oktobrim, AS “Rīgas siltums” apkuri bija pieslēdzis aptuveni 65 procentiem lietotāju, kas izmanto šī uzņēmuma pakalpojumus.
 
16.okt
Ja Eiropas Savienība noturēsies vēl desmit gadus, tad benzīna un dīzeļdegvielas dzinēju automobiļus savā teritorijā tā iznīcināt pagūs.
 
15.okt
Starp maskotām sejām vakar sabiedriskajās vietās pavīdēja arī cilvēki, kuriem maska bija aizāķēta aiz vienas auss, maska nostumta zem deguna vai vispār pabāzta zem zoda. Tāds skats vakar nebija nekas neparasts lielveikalos, kur kopš vakardienas ir obligāti jānēsā maskas. Daļā tirdzniecības centru cilvēki bez maskām vispār netika ielaisti, citos par masku neesamību neviens nelikās ne zinis.
 
14.okt
Kosmētikas un parfimērijas ražotāja “Dzintars” jaunie saimnieki – “Skinest Group” – ir sākuši pieņemt darbiniekus, lai rūpnīca mēneša beigās varētu atsākt strādāt. Pirmie šī atjaunotā uzņēmuma ražojumi veikalos būšot nopērkami novembra vidū. Tikmēr AS “Dzintars” maksātnespējas procesa izdevumi jau sasnieguši 1,137 miljonus eiro, no kuriem apmaksāti 906 tūkstoši eiro. Savukārt kreditori līdz 1. septembrim bija saņēmuši vien 1,3 procentus no saviem pieprasījumiem.
 
12.okt
Valdība akceptējusi grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz palielināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Cigaretēm akcīzes likmi cels par 5%, bet karsējamai tabakai – par 32%. Šis lēmums lielos vilcienos sakrīt ar viena tabakas ražotāja, proti, "Japan Tobacco International" vēlmēm, ko pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas uz Finanšu ministriju aiznesa Jaunā konservatīvā partija (JKP).
 
12.okt
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) publiskoja kopumā sliktu, bet ne katastrofālu atsauksmi par savu īpašumu Rīgā, Elizabetes ielā2, kam atbilstoši valdības uzdevumam jāpamato ēkas nojaukšana tādā apjomā, kādā tā konstrukcijas nederēs akustiskajai koncertzālei.
 
9.okt
Krīzes produkts – griķi – šobrīd veikalu plauktos atrodas pietiekamā daudzumā. Pēc iepirkšanās trakuma pavasarī, kad, baidoties no krīzes, pircēji apgādājās ar pārtikas un tualetes papīra rezervēm, ažiotāža no jauna nav uzliesmojusi. Tiesa, šī pastiprinātā interese par atsevišķiem produktiem gluži bez sekām arī nav palikusi. Griķu cenas gada laikā ir kāpušas par 21,7 procentiem.
 
7.okt
Saeima pirms Andra Vilka iecelšanas par Latvijas Bankas (LB) padomes locekli apsprieda viņa grēku sarakstu, kurā atrodas gan patiesībai atbilstoši, gan arī viltoti ieraksti.
 
2.okt
Divas uzņēmumu grupas cīnās par tikai vienu atļauju no 2022. gada 1. februāra līdz 2029. gada 31. janvārim saņemt naudas depozītus par dzērienu traukiem un noorganizēt depozītu atmaksu tiem, kuri šos traukus atnesīs atpakaļ.
 
31.aug
Mēnesi pēc valdības lēmuma par valstij piederošās a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) ņemšanu valsts apgādībā Finanšu ministrija pamanījusi, ka “valsts piešķirtā finansiālā atbalsta dēļ LDz var tikt iekļauts vispārējā valdības sektorā, tādējādi negatīvi ietekmējot valsts budžetu”.
 
27.aug
Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Lians Dzjaņcjuaņs Rīgas brīvosta uzņēmumā “Baltic Container Terminal” (BCT) pieskatīja to, kā ar Ķīnas kuģošanas kompānijas “COSCO Schipping Lineds” kuģa izkraušanu savu darbu sāka Ķīnas uzņēmumā “SANY Marine Industry” ražots un Rīgā uzstādīts celtnis.
 
14.aug
Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību. Šāda norma likumā tika iestrādāta pirms trim gadiem, lai vismaz kaut kādā veidā ierobežotu ārzemnieku iespējas pirkt lauksaimniecības zemi Latvijā.
 
6.aug
Par Latvijas valsts izdarīto 250 eiro iemaksu valstij piederošā uzņēmuma “airBaltic” pamatkapitālā Finanšu ministrija paskaidro, ka “pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā”.
 
6.aug
Latvijā jau vairākus gadus ir jūtams lauksaimniecības zemju deficīts. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, ar katru gadu lauku zeme kļūst arvien dārgāka. Pēdējo astoņu gadu laikā lauksaimniecības zemju cenas kāpušas vidēji 2,5 reizes. Par labu zemes gabalu zemnieki ir gatavi maksāt vairākus tūkstošus eiro hektārā, dažs pat vairāk nekā 10 tūkstošus.
 
5.aug
Iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada samazinājuma procenti pārvēršas valsts budžeta deficīta miljonos un varbūt jau miljardos eiro.
 
4.aug
Lai gan kopējais tiešmaksājumu apjoms Latvijas lauksaimniekiem nākamajā plānošanas periodā būs par 40% lielāks nekā šobrīd, pēc Zemnieku saeimas aplēsēm, lauksaimnieki tiešmaksājumos, visticamāk, saņems pat mazāk nekā šobrīd.
 
3.aug
Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) samazināšanās par gandrīz desmit procentiem pagaidām izpaužas ne vairāk, kā parasti izpaužas svārstības pa procenta desmitdaļām.
 
3.aug
Igaunijas pasts izmanto Latvijas iedzīvotāju pašizolāciju, lai palielinātu Latvijā pārsūtīto paku skaitu par 70%.
 
29.jūl
Tranzītkravu plūsmu apkalpojošos uzņēmumus satrauc valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” (LDz) apņemšanās izstrādāt jaunu biznesa modeli, kurā ietilpšot lielākā daļa no kravu pārvadāšanai nepieciešamajiem kravu transportēšanas, glabāšanas un pārvadājumu organizēšanas pakalpojumiem.
 
27.jūl
Savas ekstrēmās manieres informēšanā par mājokļu tirgu turpina Latio ar ziņu, ka Rīgas blokmāju dzīvokļu tirgū jūnijā apkalpojis pārāk maz darījumu, lai varētu izrēķināt vidējo cenu kā orientieri tiem, kas nodomājuši pirkt vai pārdot dzīvokli.