Lielās intervijas

Vienotības vadītājas Solvitas Āboltiņas labā roka Saeimā jeb frakcijas vadītājas vietnieks un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis pēc 12 gadu pārtraukuma atgriezies izglītības un zinātnes ministra krēslā. Kas viņam ļaus būt veiksmīgākam reformatoram nekā iepriekšējiem ministriem, kādām reformām un kā viņš ķersies klāt, kā saglābt Vienotību, Neatkarīgās intervija ar jauno veco izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski.

Uz Neatkarīgās jautājumiem par gāzes tirgus atvēršanu un Saeimas lēmumiem saistībā ar LG sadalīšanu atbild a/s Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Ap 20 000 vietējo separātistu, ap 7000 regulārās Krievijas armijas spēku karavīru Donbasā, vēl 40 000 pierobežā Rostovas apgabalā. Un grandiozas reformas, kas veicamas, neraugoties uz karu, jo pretējā gadījumā valsts kasē iestāsies tukšums. Par aktuālo situāciju Neatkarīgajai stāsta Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis.

Latvija šogad plāno pievienoties Eiropas Padomes (EP) Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētajai Stambulas konvencijai. Tā sabiedrībā izraisa pretrunīgas diskusijas – vieni to dēvē par iespēju efektīvāk pasargāt sievietes un bērnus no vardarbības, citi tajā redz virkni risku, kas nonivelē tradicionālās ģimenes vērtības.

Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti nodibinājuši deputātu grupu onkoloģijas pacientu atbalstam un pagājušo ceturtdien parakstījuši memorandu. Viens no galvenajiem uzdevumiem būs onkoloģijas jomu noturēt kā prioritāti vēl vairākus gadus.

Saruna ar psihoterapeitu, vairāku grāmatu autoru Viesturu Rudzīti par bēgļu krīzi un sabiedrības reakciju uz šo problēmu; par to, no kurienes cilvēkos rodas agresija un kādi ir sabiedrības aizsargmehānismi pret ārēju apdraudējumu; par ideoloģiju, kas cenšas iznīdēt sievietēs tradicionālo sievišķīgo, un mūsu sabiedrības galvenajiem uzdevumiem, lai tā varētu pastāvēt ilgtermiņā.

Par nodokļu politikas pārskatīšanu un cīņu ar ēnu ekonomiku, par ZZS attiecībām ar Vienotību un citiem aktuāliem politikas jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS).

Tik daudz runāts, šķēpu lauzts, un beidzot tas nu ir noticis, daudziem pat nemanot. Vēlā piektdienas vakarā bez sagaidītāju un kritizētāju fanfarām no Grieķijas Latvijā, Muceniekos, nogādāti pirmie seši patvēruma meklētāji – sīriešu ģimene ar diviem pirmsskolas vecuma bērniem un eritriešu ģimene, kurai bērns palicis Eritrejā.

Divdesmitajā janvārī Saeimā pēc īsas būšanas ārā pie ugunskura un putras tika atvērta grāmata Janvāra hronika. Barikāžu laika preses relīzes. Tajā apkopotas Latvijas Republikas Augstākās padomes (LR AP) Preses centra 1991. gada pirmajos piecos mēnešos sagatavotās preses relīzes. Relīžu galvenais adresāts bija Rietumu mediji, ārvalstu pārstāvniecības un vēstniecības.

Saruna ar ekonomistu, bijušo ekonomikas un izglītības un zinātnes ministru, tagad domnīcas Certus direktoru Vjačeslavu Dombrovski par iemesliem, kāpēc viņš atstājis politiku un kāpēc Vienotība piedzīvojusi pašreizējo krīzi.

Aizslēpies aiz «strukturētās nekārtības» manuskriptu, dažādu dokumentu un brošūru izskatā, dzīvo Andrejs Ērglis – medicīnas doktors, profesors, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Kardioloģijas centra vadītājs, ārsts kardiologs.

Vai Šengenas zona neizjuks? Kādai vajadzētu būt ES atbildei uz bēgļu krīzi? Kā lētās naftas cenas ietekmēs Eiropas un Latvijas drošību? Uz šiem un citiem Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem atbildēja Eiropas Parlamenta (EP) un Baltkrievijas sadarbības delegācijas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Mamikins (EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa).

Pretēji mērķim palielināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību no jaunā gada ieviesti ģimenes ārstiem noteikti ierobežojumi pacientu nosūtīšanai uz analīzēm, vairākiem izmeklējumiem, savukārt jau pērn ārsti dabūja brāzienu no veselības ministra Gunta Belēviča par kvotu pārsniegšanu nosūtīšanai uz valsts apmaksātiem laboratoriskiem izmeklējumiem. Kā tas ietekmē pakalpojumu pieejamību, kā sistēma tiek galā ar gripas epidēmiju, ko ārsti cer sagaidīt no jaunās valdības un vecā ministra, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi.

Par pagājušajā gadā notikušajām batālijām ap Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, par situāciju mediju biznesā un reklāmas tirgū, par krievu mūziku radio ēterā un latviešu valodas stiprināšanu Neatkarīgās intervija ar mediju grupas Super FM līdzīpašnieku Ričardu Zaksu.

Rīgas Juglas vidusskolas direktore un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) viceprezidente Aija Melle šā gada sākumā saņēma Ministru kabineta atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu izglītības sistēmas attīstībā. Viņas viedoklī ieklausās gan pedagogi, gan citi nozarē strādājošie, un arī Neatkarīgā ne reizi vien ir lūgusi viņu izteikt domas par nozares aktualitātēm. Arī šoreiz viņai ir savs skatījums gan par jauno algu modeli, gan skolu tīkla sakārtošanu, gan citiem jautājumiem.

«Neuztver dzīves notikumus ne izteikti pozitīvi, ne negatīvi. Tos vajag pieredzēt un no tiem mācīties,» Robija Šarmas vārdus no grāmatas Mūks, kurš pārdeva savu ferrari atstāsta Aigars Pētersons.

«Pretdarbības dēļ mūsu zinātniskā pieeja Salaspils nometnes jautājumam nemainīsies,» teic Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Uldis Neiburgs. Trīs vēstures doktori – Kārlis Kangeris, Uldis Neiburgs un Rudīte Vīksne – ir sarakstījuši fundamentālu pētījumu Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne, 1941–1944.

Saruna ar kādreizējo eirokomisāru, Vienotības valdes locekli Andri Piebalgu par to, kāpēc viņš netika izvirzīts par premjera kandidātu no partijas Vienotība, par viņa gatavību uzņemties partijas vadību, par partijas un savu personīgo pozīciju viendzimuma laulību legalizācijas jautājumā, par to, vai bēgļu jautājums var sašķelt ES un sagāzt Šengenas zonu. Arī par to, vai viņu nebaida virsleitnanta Sausā liktenis, par to, kāda politiķa tipu pārstāv viņš pats un kādu Kučinskis, un kuram Vienotības grupējumam jūtas piederīgs.

Pirms jaunā gada LETA vēstīja, ka Latvijas Ārlietu ministrija noslēgusi līgumu ar apgādu Jumava par grāmatu Latvijas ārpolitika un diplomātija 20. gs. un Latvija ceļā uz valsts simtgadi izdošanu krievu valodā un iegādi, lai atspēkotu «nepatiesības plūdus» par Latvijas vēsturē svarīgiem posmiem. Neatkarīgā sarunājas ar akadēmiķi, vēstures doktoru, Latvijas Universitātes profesoru, Latvijas Vēsturnieku komisijas priekšsēdētāju Inesi Feldmani par to, vai šie izdevumi sasniegs «plūdu» ražotājus, un par to, kāpēc politikai vajadzīga melīga vēsture.

Kā veicināt reģionālo mediju neatkarību, jo īpaši, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām? Vai ar pāreju uz sabiedrisko mediju finansēšanu tikai no valsts budžeta tie netiks turēti īsā saitītē un varēs izvairīties no līdzīgiem gadījumiem kā Vācijā, kur sabiedriskā televīzija vairākas dienas neinformēja skatītājus par incidentu ar bēgļiem un sievietēm gadumijas naktī Ķelnē? Ko no iecerētajām reformām mediju jomā iegūs sabiedrība? Neatkarīgās intervija ar jaunievēlēto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Aiju Dulevsku.