Par Finanšu ministrijas plāniem nodokļu jomā, nākamā gada valsts budžetu un Valsts ieņēmumu dienesta sakārtošanu saruna ar Danu Reiznieci Ozolu (ZZS).
- Pasaules Bankas (PB) pētījums par Latvijas nodokļu sistēmu nesen šokēja daļu Latvijas sabiedrības, jo rosināja viest iedzīvotāju ienākuma nodokļu progresivitāti jau no 1300 eiro algas. Daudzi pamatoti norādīja - ja šāda alga ir vienam cilvēkam ģimenē, tad tur uz katru ģimenes locekli nesanāktu pat iztikas minimums. Cik saistoši ir valdībai šādi pētījumi, un vai Finanšu ministrija taisās ko ieviest no tā?
- Pasaules Bankas pētījums ir ļoti nopietns, bet valdībai tas nav saistošs - proti, uzreiz viss tajā teiktais nav jāpilda. Lēmumi jāpieņem pašiem. Manuprāt, PB pētījumā ir ļoti laba analīze par Latvijas nodokļu sistēmu, progresivitāte ir tikai viens no šiem ieteikumiem.
Ja mēs runājam par nodokļu sistēmas maiņu, tad mums ir trīs uzdevumi. Pirmais - palielināt budžeta ieņēmumus. Jo veselības nozare vēlas finansējuma palielinājumu - un ideālajā pasaulē tie būtu 700 miljoni eiro, izglītības sfēra prasa vairāk naudas, tāpat arī iekšlietas un aizsardzība. Budžeta ieņēmumu palielināšanā ir divi ceļi - nodokļu politikas maiņa un ēnu ekonomikas apkarošana. Valdības deklarācijā ir ambiciozi mērķi nodokļu ieņēmumu palielināšanā, jo jāņem vērā, ka nākotnē būs jāaizvieto arī Eiropas fondu līdzekļi, kas šobrīd tiek izmantoti dažādiem infrastruktūras projektiem.
Otrs uzdevums ir nevienlīdzības samazināšana, lai nebūtu tik liela plaisa starp nabadzīgāko un turīgāko iedzīvotāju daļu. Trešais uzdevums ir konkurētspējas saglabāšana - lai šeit varētu gan piesaistīt ārvalstu investorus, gan arī ļaut strādāt vietējiem uzņēmējiem. Reizēm var šķist, ka pasākumi nevienlīdzības mazināšanai nonāk pretrunā ar pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai, un, lai atrastu zelta vidusceļu, ir vajadzīga laba analīze. PB pētījums ļauj izdarīt secinājumus, jo Latvija salīdzināta gan ar ģeogrāfiski tuvām valstīm, gan arī konkurējošām ekonomikām.
- Ko atbalstāmu redzat PB piedāvājumā?
- PB norāda, ka, neraugoties uz salīdzinoši lielām nodokļu likmēm, mums ir mazs nodokļu ieņēmumu apjoms, piemēram, PVN. Un tur nav vainīga likme, bet gan plašais šī nodokļa atvieglojumu apmērs un atmaksas kārtība. PB aicina daļu no atvieglojumiem atcelt, jo atvieglojumiem jābūt tādiem, kas vai nu palīdz trūcīgajiem, vai arī atbalsta vietējo ražotāju. Piemēram, manuprāt, PB pamatoti norāda, ka viesnīcām un restorānu biznesam nebūtu jāpiemēro pazeminātā PVN likme, jo šos pakalpojumus izmanto vai nu ārzemnieki, vai tā sabiedrības daļa, kurai ir nauda, lai aizietu uz restorānu.
Otra tendence - Latvijā ir salīdzinoši lieli darbaspēka nodokļi, bet mazi kapitāla nodokļi. Piemēram, dividendēm nodoklis ir 10%. Tas nozīmē, ka daudzi izmanto «caurumu» nodokļos, lai algu izņemtu nevis kā algu, bet kā dividendes. Es domāju, ka tas ir pamatots aizrādījums, kur būtu attiecīgi likvidējams šis likuma «caurums».
- Latvijā gan nodokļu nevienlīdzības jomā situācija parasti ir tāda: piemēram, ja ir aicinājums pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka nodokļiem uz īpašumu, tad īpašumam nodokli palielina vai arī ceļ kadastrālo vērtību, bet darbaspēka nodokli gan nemazina...
- Tāpēc jau es saku, ka nodokļu sistēma, tāpat arī atvieglojumi jāskata kopumā. Piemēram, tajā pašā iedzīvotāju ienākumu nodokļa progresivitātes jomā jāņem vērā nevis indivīda, bet mājsaimniecības ieņēmumi - ja 1000 eiro var uzskatīt par salīdzinoši lielu algu, tad situācijā, ja tāda ir vienīgajam pelnītājam, jādomā par atvieglojumiem. Algu nodokļu progresivitātes ieviešana būs smaga diskusija, bet domāju, ka tik strauji un no tāda sliekšņa, kā to piedāvā PB, tas netiks ieviests.
- Ar sociālajiem partneriem taču panākta vienošanās, ka nākamgad nodokļu izmaiņu nebūs.
- Nevis nekādu izmaiņu nebūs, bet nebūs lielo nodokļu - darbaspēka, kapitāla nodokļu un PVN izmaiņu. Tiks pārskatīta mikrouzņēmumu nodokļu sistēma - līdz rudenim FM kopā ar Ekonomikas ministriju piedāvās tās uzlabojumus.
Mikrouzņēmumu nodokli ir nodokļu optimizācijā pārāk izmantojuši lieli uzņēmumi, sadalot savu darbību sīkākos uzņēmumos, un nodoklis zaudējis savu sākotnējo jēgu - veicināt individuālo ekonomisko aktivitāti un ļaut iznākt no ēnu ekonomikas. PB piedāvā samazinātu nodokļu likmi startup jeb augstas izaugsmes uzņēmumiem, bet mikrouzņēmumu nodokli piemērot tikai dzīvesstila uzņēmumiem.
Nodokļu jomā mēs nemēģinām kaut ko izdarīt pa kluso, tāpēc runājam ar sociālajiem partneriem un ceram, ka strīdos dzims labākais variants. Sasteigtas rīcības nebūs.
- Kā jūs vērtējat valsts budžeta ieņēmumus ekonomiskās aktivitātes kontekstā? Optimismam, šķiet, pamata nav, jo starptautiskā situācija, Krievijas embargo ir ietekmējuši Latvijas ekonomiku ar negatīvu zīmi.
- Budžeta ieņēmumi kopumā ir stabili, atbilst prognozēm. Akcīzes nodoklis pat tiek iekasēts vairāk nekā plānots. Arī uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN ieņēmumi atbilst prognozēm. Mazāk tiek ieņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, lai gan to Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro nevis ar tautsaimniecības aktivitātes mazināšanos, bet ar to, ka paši kļuvuši efektīvāki nodokļa atmaksā un cilvēki ir aktīvāki, atprasot nodokļa pārmaksu un attaisnotos izdevumus.
Panikai pamata nav, bet arī pārliekam optimismam ne. Ņemot vērā Krievijas sankcijas, samazinājām IKP izaugsmes procentu no 3% uz 2,5%. Tagad vēl Brexit nāk klāt kā papildu negatīvais faktors.
Resursi budžetā veselībai, izglītībai un aizsardzībai jārod tikai uz ietaupīšanas rēķina, pārskatot ministriju budžetus. Dažu mēnešu laikā esam pārskatījuši ministriju bāzes izdevumus, un rezultāts - 60 miljoni - ir labs. To var novirzīt attīstībai.
- Parastā ministru saziņas forma ar sabiedrību vai nozari, atbildot uz papildu līdzekļu pieprasījumu, ir - naudas nav. Jums tā šķiet pieņemama?
- Šādā formā atbildēt, protams, nevar, ir jāskaidro budžeta iespējas. Lai gan jāatzīst, ka nākamā gada budžeta starta pozīcija nav iepriecinoša - samazinot izaugsmes prognozi, ja nepalielina nodokļus, tad tie nebūs pat sākotnēji plānotie 9 miljoni eiro papildus budžetā, kas uz vispārējo vajadzību fona ir niecīga summa. Tagad skaidrs, ka runa ir par vēl dažiem desmitiem miljonu mīnusā, un tad jādomā, no kā varam atteikties, lai varētu ieguldīt tur, kur visvairāk vajadzīgs - izglītībā, veselības aprūpē.
- Kādas perspektīvas ir Eiropas fondu apguvei Latvijā tautsaimniecības veicināšanā?
- Domāju, ka līdz gada beigām būs pieņemti visi vajadzīgie noteikumi, lai varētu dot jaunu stimulu būvniecības nozarei, kurai pagājušais gads bija ļoti slikts, tieši valsts un pašvaldību pasūtījumu trūkuma dēļ.
Tomēr jāatzīmē, ka nākotnē Latvijai nāksies rēķināties ar Kohēzijas fonda līdzekļu samazinājumu - agrāk Eiropas fondi rūpējās par to, lai mazāk attīstītās ES valstis varētu «pievilkties» līdz lielo valstu līmenim, bet tagad Eiropā ir cita realitāte - bēgļu krīze, Brexit, terorisma draudi -, kas liek iepriekšējo politiku pārskatīt.
- Latvijai jārēķinās ar lielākām iemaksām ES budžetā, Lielbritānijai pametot savienību?
- Tas atkarīgs no sadarbības modeļa, kas vēl nav izstrādāts un būs sarunu jautājums. Ja Lielbritānija pilnībā atsakās no iemaksām kopējā budžetā, tad gan es pieņemu, ka mums būs nevis vairāk jāiemaksā, bet mēs mazāk saņemsim. Ja sadarbības modelis būs līdzīgs kā ar Norvēģiju, tad ir pamats domāt, ka Latvija dažādu finanšu instrumentu ietvaros saņems līdzekļus no Lielbritānijas. Vēl ir pāragri spriest, kā situācija izvērtīsies. Latvijai ir ļoti svarīgi, lai Lielbritānija mums būtu maksimāli tuva - gan kā septītais nozīmīgākais tirdzniecības partneris, gan kā kokrūpniecības nozares eksporta tirgus.
- Kāda būs FM attieksme pret nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim?
- Šobrīd ir apturēta kadastrālo vērtību pielīdzināšana tirgus vērtībai, un tas pagaidām bremzē nodokļa sloga pieaugumu. FM strādā, lai atrastu veidu, kā mazināt nodokļu slogu iedzīvotājiem, lai par parastu īpašumu nebūtu jāmaksā nepaceļamas summas. Līdz rudenim būs priekšlikumi šajā jomā.
- VID šobrīd ir ministrijas karstais kartupelis, kas tiek viļāts no vienas puses uz otru. Vai tiek domāts par to, kā šo iestādi padarīt mazāk atkarīgu no politikas?
- Parlamentam ir iespējas pārraudzīt iestādi savu funkciju ietvaros, cita politiskas uzraudzības institūcija nebūtu vēlama. Mēs arī ministrijā veidojam atbildīgo ierēdņu grupu, kas strādātu ar VID iniciatīvām, lai nebūtu situācijas, ka no VID nākušās likumdošanas vai citu normatīvo aktu izmaiņas pazūd ministrijas gaiteņos.
Domāju, ka pie VID ģenerāldirektora institūcijas varētu izveidot konsultatīvo padomi ar nozares profesionāļiem, kas sniegtu atbalstu un padomu VID vadībai.
VID ģenerāldirektoram ir jārēķinās ar lielu pienākumu klāstu - nodokļu administrēšana, sadarbības veidošana ar uzņēmējiem, kuru vidū ir gan labie nodokļu maksātāji, gan arī nemaksātāji, gan arī pienākumos ir atbildība par noziedzības apkarošanu. VID ģenerāldirektoram tātad jābūt gan tolerantam un maigam, gan arī ar dzelzs dūri. Ļoti atbildīgs, bet arī ļoti interesants darbs, 4000 cilvēku kolektīva vadīšana - tas ir milzīgs izaicinājums.
- ...jā, ir gan izaicinājums par 2300 eiro uz rokas.
- Salīdzinot ar privāto sektoru, jā, tas nav vilinošs, bet nevarētu teikt, ka tā ir maza alga. Esmu ar premjeru apspriedusi iespēju, ka VID jāpiedāvā aiziešana no vienotās civildienesta atalgojuma sistēmas, lai varētu veidot elastīgāku atalgojumu VID darbiniekiem.
- Jums ir doti mājieni no politikas aprindām, kam jākļūst par VID ģenerāldirektoru?
- Nē, man ne, nekādu spiedienu nepacietīšu. Es vēlētos, lai nākamais VID ģenerāldirektors nebūtu no kādām «politiski pietuvinātām» aprindām, bet gan jaunas asinis valsts pārvaldē. Mēs šobrīd cīnāmies par VID reputāciju, un šeit nedrīkst krist šaubu ēna, ka nākamais vadītājs ir politisku diedziņu raustīts.
- Finanšu policijas (FP) un Muitas Kriminālpārvaldes apvienošana ir atlikta. Varbūt tā vispār nenotiks?
- Notiks, notiks, vienkārši nepieciešama tehniska funkciju un IT sistēmu saskaņošana.
Otrs svarīgs jautājums ir VID iekšējās drošības nodaļas darbības paplašināšana un pakļautības maiņa. Tā šobrīd ir pakļauta FP vadībai, bet tas nav pareizi, jo tad viņiem ir jāķer blēži sistēmā, no kuras paši atkarīgi. Ir domāts, ka iekšējās drošības daļa būtu pakļauta VID ģenerāldirektoram.
- Kas tad vadīs šo apvienoto Finanšu un Muitas policijas superiestādi?
- Man nav pretenziju pret tagadējiem vadītājiem, bet jaunajam VID ģenerāldirektoram būs jāizšķiras, kurš tad būs vadītājs.
- Jūs kā finanšu ministre redzat iespēju uzlabot iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīves līmeni, ienākumiem?
- Es domāju, viens no iemesliem ne pārāk priecīgam noskaņojumam ir skats uz to, kas notiek publiskajā pārvaldē. Ministru, valsts iestāžu vadītāju darbs ir tas, kas veido ziņas, priekšstatu par to, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju nauda. Tāpēc, parādoties informācijai par negodprātīgiem darbiniekiem VID, kas apkrāpj valsti, man šķita tik svarīgi ātri reaģēt uz šo situāciju. Ja šo situāciju varēs uzlabot, sakārtot VID, tad vismaz nedaudz varēs uzlabot iedzīvotāju ticību valstij.
- PVN izkrāpšanas shēmas būvniecībā arī bija viens no tematiem, kas pēdējā laikā mazinājis iedzīvotāju uzticību valsts spējai administrēt nodokļus.
- Tirdzniecība, būvniecība - jā, tās ir sfēras, kur visvairāk jāsaskaras ar negodīgu rīcību šajā jomā. Būvniecības nozare jau gan pati sāk apjēgt, ka nodokļu nemaksāšana un apiešana traucē nozarei un mazina uzņēmumu spēju piedalīties valsts konkursos. Bet ir vēl ir daudz darāmā, un no nozares ir zināma pretestība, piemēram, solidārās atbildības principa ieviešanai, kas paredzētu lielo būvnieku atbildību par apakšuzņēmējiem - vai viņi samaksājuši nodokļus un legāli nodarbina darbiniekus, galu galā - cik droši un cik kvalitatīvi viņi būvē.
Arī aplokšņu algu kriminalizēšana ir notikusi, un tas ir solis cīņā ar ēnu ekonomiku, taču es gaidu arī, kā likums tiks piemērots: kad VID kādu reāli arī sodīs par šo pārkāpumu.