Šadurskis: mūzikas, mākslas un sporta skolām "optimizācija" nedraud
Saruna ar Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski par skolēnu spējām jēgpilni saprast, ko viņi mācību procesā dara; par nepieciešamību pēc plašākas karjeras konsultantu klātbūtnes skolās.
Par skolu «optimizācijas» plāniem; par nepieciešamajām reformām augstskolās; par vēlamo proporciju starp skolēniem, kuri izvēlas vispārējo izglītību un profesionālo izglītību; par mākslas, mūzikas un sporta skolu nākotni un par unikālo situāciju, kas ļauj realizēt nebijušu finansējuma pieaugumu kādam atsevišķam sektoram.
- Vidusskolas matemātikas eksāmenu rezultāti liecina, ka daudziem skolēniem ir problēmas ar loģisko domāšanu. Kādus secinājumus no tā var izdarīt un ko var darīt lietas labā?
- Šā gada matemātikas eksāmenu sniegums nav negaidīts vai īpašs. Ja skatāmies uz centralizēto eksāmenu rezultātiem daudzu gadu garumā, tad nav vērojamas kādas tendences uz augšu vai leju. Ir nelielas svārstības ap to pašu vājo sniegumu, kāds ir arī šogad. Tas liecina par to, ka procesā vērojama stagnācija. Eksāmenu grūtības pakāpe no gada uz gadu nemainās. Tā atbilst programmai un standartam. Diemžēl mēs vērojam skaidri redzamu tendenci, ka matemātikas skolotāji kā labi pieredzējuši sporta treneri trenē savu komandu eksāmenam. Jo tuvāk uzdevuma formulējums ir tam, kas jaunietim ir saprotams; kādas rutīnas procedūras no viņa tiek prasītas, jo labāks ir rezultāts. Tiklīdz ir nepieciešama vispārīga izpratne, loģiskā domāšana, matemātiskā modeļa formulēšana, lai uzdevumu atrisinātu, tā rezultāti iet uz leju. Ja ir jāatrisina vienādojums, tad bērns labi zina, kas ir jādara. Jāatver iekavas, jāsareizina, jāsavelk līdzīgie locekļi, zināmie uz vienu pusi, nezināmie uz otru, un beigās rezultāts. Tā ir secīga darbību virkne, kas viņam ir iedzīta galvā. Šogad eksāmenā bija uzdevums - pārliecināties, vai dotais skaitlis ir vienādojuma sakne. Patiesībā tas ir vēl vieglāk. Paņem x vērtību, ieliec vienādojumā un pārliecinies - ir identitāte vai nav. Bet rezultāti ir slikti, jo tieši tam bērns nav trenēts. No tā man rodas divi secinājumi. Mums ir pēdējais laiks veikt skolu tīkla sakārtošanu, jo eksāmenu rezultāti liecina, ka mazajās skolās tendence ir sliktāka. Protams, ir arī ļoti labas mazās skolas, bet kopumā tendence ir ievērojami sliktāka nekā lielajās skolās. Tāpat ir jārada finansiāla interese jauniem, talantīgiem, motivētiem pedagogiem ienākt skolā, noturēties un palikt. Pedagogu algu reforma to sasniegs. Otra lieta ir jaunais saturs. Tur ir daudz darāmā. No 2018./2019. mācību gada sāksim ieviest jauno standartu 1., 4. un 10. klasē un tad pa gadam audzēt klāt, četros gados pārklājot visu. Absolūtā prioritāte ir kompetencēs balstītais saturs, kur kompetence ir gan zināšanas, gan prasmes, gan kritiskā domāšana, gan vērtības, algoritmiskā domāšana, spēja izdomāt uzdevumam pareizo risināšanas metodi, to secīgi pielietot un, galvenais, saprast, kāda jēga visam, ko tu dari. Citādi mēs no šīs stagnācijas netiekam ārā. To esmu ievērojis pie saviem otrā kursa studentiem, kuriem daudz grūtāk iet ar teksta uzdevumu risināšanu, kur ir jāizveido modelis un tad jārisina.
- Matemātikas skolotāji jau trešajā klasē saskaras ar šo teksta uzdevumu risināšanas problēmu. Ir skolēni, kuri var viegli izveidot, kā jūs teicāt, šo risināšanas modeli, un ir, kam tas sagādā lielas grūtības. Varbūt nepieciešama mērķtiecīgāka nodalīšana - vieni tiek novirzīti uz arodapmācību, citi uz akadēmiskās izglītības iegūšanu?
- Izglītības sistēmā mums jānodrošina vienlīdzīgas iespējas visiem. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka bērni ir ļoti dažādi. Tāpēc svarīga būtu lielāka karjeras konsultantu klātbūtne visā mācību cikla garumā, jo bērna attīstība nenotiek lineāri. Līdz ar to katram tas pagrieziena punkts var būt savā laikā. Citam trešajā klasē, citam sestajā, citam desmitajā, bet varbūt arī pēc divpadsmitās. Tas ir ļoti individuāli. Bieži vien tas cilvēkbērns pat nenojauš, kurš ir tas viņa īstais virziens.
- Kas tiek darīts, lai skolēnam būtu plašāk pieejami šie karjeras konsultanti?
- Strādājot pie jaunā satura, esam identificējuši vienu problēmu. Lielu daļu jauniešu mēs pazaudējam ap piekto, sesto klasi, jo tieši šajās klasēs ir nesamērīgi straujš abstrakcijas pakāpes pieaugums, savukārt iepriekš tas bijis par lēnu. Tad vienā brīdī daļa bērnu jūt, ka viņi atpaliek, un nepaspēj ielēkt tajā pēdējā vagonā. Šo problēmu labosim jaunajā standartā. Kas attiecas uz karjeras konsultantiem, tad jaunajā pedagogu algu modelī mums ir papildu finansējums atbalsta personālam, un karjeras konsultantus redzu kā ļoti svarīgu atbalsta personāla sastāvdaļu.
- Jūs vairākkārt pieminējāt šo algu reformu. Cik tālu tā šobrīd ir?
- Kas attiecas uz Ministru kabineta (MK) noteikumiem, tad rīt (piektdien, 15. jūnijā) valdības sēdē tie tiks skatīti. Galvenie noteikumi ir - viens, kas nosaka algas apmēru, otrs - sadales principus. Likme ir 21 kontaktstunda plus deviņas stundas par papildu darbiem, par ko pedagogs saņem 680 eiro par likmi. Plus uz visu skolu 13% šis direktora motivācijas fonds, plus 18% administrācijas fonds. Tādā veidā veidojas visa naudas masa, kas nonāk izglītības iestādē.
- Vai ir jautājumi, par kuriem koalīcijas vienošanās jau ir un tur vairs nekādu domstarpību nav un nebūs?
- Koalīcijas vienošanās ir. Tajā skaitā par nepieciešamās naudas apjomu. Visi koalīcijas partneri saprot, ka no nākamā gada budžeta pieauguma lielu un cienījamu daļu saņem izglītības sektors. Tam ir piekrituši koalīcijas partneri un arī Finanšu ministrija.
- Vai nav notikusi vienošanās, ka ZZS atbalsta pedagogu atalgojuma reformu, bet Vienotība vēlāk atbalstīs reformas veselības aprūpes sistēmā, par ko atbild ZZS?
- Šāda vienošanās nevar būt, jo pagaidām mēs zinām tikai to, ka veselības reforma ir akūti nepieciešama, bet mēs vēl neesam redzējuši reformas aprises. Līdz ar to solīt atbalstu kaķim maisā nav iespējams. Ja veselības reforma būs loģiska un reālistiska, tad politisks atbalsts tai būs arī no Vienotības.
- Iepriekš pretenzijas izteica tie pedagogi, kuri strādā atsevišķās Rīgas un Pierīgas skolās, saņem pusotru tūkstoti un vairāk un kuru atalgojums pēc šīs reformas varētu samazināties. Vai ir rasts risinājums?
- Jā. Daļēji. Viens no reformas uzdevumiem bija mazināt nevienlīdzību, kad par vienādu darba apjomu bija milzīgas algu atšķirības. Pēc pašreiz spēkā esošajiem noteikumiem, šī atšķirība var sasniegt līdz pat 60% no algas. Tas nav normāli. Pacelt visas algas līdz Pierīgas līmenim nav iespējams. Disproporcijas mēs pilnībā nenovēršam, bet ieviešam skolēnu/skolotāju skaita proporciju Pierīgas pašvaldībās tādu, kāda tā šobrīd reāli ir. Ja pašvaldības un skolas racionāli plānos atalgojuma sadalījumu, tad algai nevajadzētu samazināties, jo Pierīgā arī šogad septembrī būs ievērojami vairāk bērnu nekā līdz šim. Ir viena cita problēma, kas mums būs nopietni jārisina. Mums būs Pierīgā jāceļ skolas, jo iedzīvotāju iekšējās migrācijas tendences saglabāsies. Cilvēki dosies tur, kur ir darbs. Darbs Rīgā un dzīve Pierīgā ir izplatīts modelis. Pierīgas pašvaldības vienas pašas ar šo problēmu netiks galā. Būs vajadzīgs valsts atbalsts, tajā skaitā finansiāls. Šobrīd ir vispārēja izpratne valdībā, ka reformas realizācijas gaitā mums sakārtosies skolu tīkls pēc principa - sākumskolai ir jābūt maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai un sākumskola var sekmīgi funkcionēt, ja tajā mācās vismaz 50 bērnu. Pamatskola, ja tur mācās vismaz 100 bērnu, un vidusskola, ja tur mācās vismaz 150 bērnu. Tie ir minimālie skaitļi, kad var nodrošināt programmas un visiem skolotājiem sanāk pilna likme. Līdz ar to daļa skolu būs spiestas vai nu mainīt izglītības pakāpi, vai divas pustukšas skolas piecu kilometru attālumā būs spiestas apvienoties.
- Kā piespiedīsiet šīs skolas «optimizēties»?
- Ir viens finanšu instruments, kuru mēs neiedarbinām no šā gada septembra, jo ir pārejas periods. Proti, ja 7.-9. klašu posmā klašu piepildījums nav tik liels kā MK noteikumos noteikts, tad par šo vecuma posmu skola nesaņem koeficientu 1,3, bet 1. Tātad skola brīvprātīgi atsakās no 30% naudas masas. Domāju, ka tāda prakse var turpināties ļoti neilgu laiku.
- Tādā gadījumā, cik skolu, pēc jūsu aplēsēm, būs jāslēdz?
- Tas ir ļoti loģisks jautājums, bet no atbildes uz šo jautājumu es visiem spēkiem centīšos izvairīties. Tā, pirmkārt, ir pašvaldību kompetence. Ministrija vienīgi saskaņo vai nesaskaņo skolas reorganizāciju. Būtu aplami, ja es tagad izanalizētu situāciju 119 pašvaldībās un dotu, kā to kādreiz sauca, vadošus norādījumus. Protams, ka mēs redzam situāciju katrā pašvaldībā un katrā skolā. Līdz ar to mēs varētu būt vislabākie pašvaldību partneri sarunās par to, kādā veidā pašvaldībai veidot savu skolu tīkla attīstību. Mēs esam gatavi šai partnerībai, bet neesmu gatavs nosaukt skaitļus.
- Pirms pāris gadiem ministrs Roberts Ķīlis pieteica augstākās izglītības reformu, bet viņa haotisko, nepārdomāto darbību dēļ reforma izgāzās. Tajā pašā laikā sabiedrībā joprojām pastāv viedoklis, ka daudzas augstskolas nodarbojas ar diplomu štancēšanu vai «pārdošanu». Ko esat plānojis šajā sfērā?
- Kad kādam ārzemniekam pasaku mūsu augstākās izglītības iestāžu skaitu, tad viņi brīnās un saka, ka nav zinājuši, ka esam tik liela nācija. Lai augstskola sekmīgi funkcionētu, ir jābūt kritiskam akadēmiskā personāla daudzumam. Augstskolā absolūti nepieciešama ir radoša domu apmaiņa. Ir jābūt pastāvīgi funkcionējošam zinātniskam semināram. Ja augstskola ir ar nelielu studentu un nelielu pasniedzēju skaitu, tad šāds seminārs tur vienkārši nevar būt. Mūsu pasniedzēji skraida no vienas augstskolas un otru, uz trešo. Tā ir bezjēdzība.
- To mēs visu zinām. Ko darīs ministrs Šadurskis, lai to novērstu?
- Ministrs Šadurskis pieskatīs racionāli procesu, kurš notiek Izglītības ministrijā sadarbībā ar augstskolām. Proti, mēs strādājam pie programmu akreditācijas noteikumiem, kur stingri ņemsim vērā lietas, kuras pašlaik tiek salīdzinoši neformāli vērtētas. Pašreizējos noteikumos tiek teikts, ka notiek darba devēju un absolventu aptauja un mazliet pieskatīts, kur viņi tālāk dzīvē nonāk. Mēs to darīsim formāli. Sadarbībā ar VID precīzi pēc NACE kodiem mēs iegūsim datus, kur konkrētās programmas absolvents strādā. Ja nestrādā specialitātē, tad nav pamata šai programmai saņemt valsts budžeta finansēto studiju vietu. Nākamais jautājums - kādu algu pelna šie absolventi? Cik lielus nodokļus viņi maksā, un vai programma rada pievienoto vērtību? Trešais virziens - akreditējot programmu, tiek iesniegts tur strādājošo kvalifikācijas apraksts. Tur jābūt noteiktam īpatsvaram personu ar doktora zinātnisko grādu. Tāpat paaugstināsim augstskolā nodarbinātā akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasības. Tas ir, kādam procentam jābūt ar zinātnisko grādu. Turklāt ieviesīsim normu, ka profesors kā doktors varēs pienest punktus tikai vienā augstskolā, kur viņš strādā vismaz 0,5 slodzes. Līdz ar to tām, lietošu to nesmuko vārdu, kaktu augstskolām, būs nopietni jādomā, kā piesaistīt savu unikālo profesūru. Pretējā gadījumā licences nebūs.
- Kad tas tiks ieviests?
- Veiksim atbilstošos grozījumus gan likumos, gan MK noteikumos šā kalendārā gada laikā. Visu normatīvo bāzi sakārtosim līdz Jaungadam.
- Kādas izmaiņas paredzētas profesionālajā izglītībā?
- Pēdējos gados profesionālajās skolās ir ieguldīti ļoti nopietni līdzekļi. Mācību līdzekļi tur bieži vien ir labāki nekā atbilstošajā industrijā, un mums ir jāpanāk atbilstošs izglītības kvalitātes pieaugums. Arī kvantitātes pieaugums, jo valdības rīcības plānā ierakstīts, ka vispārējās izglītības proporcija pret profesionālo izglītību jāsasniedz 50 pret 50. Tiem, kas gatavojas pabeigt pamatskolu, ļoti iesaku padomāt par savu profesionālo karjeru, jo šodienas profesionālā skola ne tuvu nav tā kādreiz nievātā profene. Diemžēl sabiedriskā doma mainās daudz lēnāk nekā tehnoloģijas. Ceru, ka sabiedrības viedoklis par profesionālu izglītību ātri mainīsies. Jauniešiem, kuri pabeidz vispārīgo vidusskolu un neturpina mācības augstskolā, ir nopietns bezdarba faktors. Mūzikas, mākslas un sporta skolās algu pieaugums sāksies četrus mēnešus vēlāk. Tāpat 680 eiro par likmi.
- Vai šīm skolām arī nedraud «optimizācija»? Agrāk daudz runāja par Murjāņu sporta internātskolas slēgšanu.
- Murjāņiem finansējums būtiski pieaug, un šai skolai ir ļoti laba nākotne. Runas par šīs skolas slēgšanu nav aktuālas. To pašu var teikt par mākslas un mūzikas skolām. Mēs vērojam pozitīvas tendences pieaugt to bērnu īpatsvaram, kas nodarbojas papildus ar sportu, mūziku, mākslu vai deju, un šī tendence turpināsies arī nākotnē. Mums nāk papildu nauda atalgojuma fondā, un arī pašvaldības ir laipni aicinātas savu budžetu ietvaros to finansēt.
- Pasaules prakse liecina, ka vienīgā iespēja kādai valstij veikt attīstības izrāvienu un pacelties augstāk ir attīstīt zinātni un izglītību. Vai redzat, ka Latvijas politiskajā vidē ir šī sapratne un gatavība šo sapratni pārvērst politiskajā gribā, proti, finansējuma piešķiršanā.
- Šī ir unikāla situācija, kura mums ir jāizmanto. Nekad nevienā jomā un visā valsts pastāvēšanas vēsturē nav bijis tik liels summārais algu pielikums vienā jomā. Kad reforma noslēgsies (trīs gadi ilgākais termiņš augstskolām), tad viss izglītības sistēmas atalgojuma fonds būs pieaudzis par 56 miljoniem eiro. Neviena joma, pat aizsardzība, nav saņēmusi šādu algu pielikumu. 47 miljoni ir jau 2017. gadā. Ja mēs rēķinām Latvijas budžeta ieguldījumu uz vienu skolēnu attiecībā pret budžetu kopumā, tad esam pirmajā trijniekā ES, bet tajā pašā laikā mums ir viszemākā pedagogu alga ES. Šī situācija liecina, ka mūsu līdzšinējās naudas plūsmas ir galēji neracionālas.